LNVM Dauderi

LNVM Dauderi LNVM Dauderi atrodas Rīgas industriālajā priekšpilsētā – Sarkandaugavā. No 1937. līdz 1940. Nama vēsture raksturo visas Latvijas vēstures gaitu 19. gs.

g. šeit bija Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence. otrajā pusē un 20.

Atklāj Rīgas vēsturi Dauderu Odisejā!Svinot Rīgas 825. dzimšanas dienu, īpašs stāsts par pilsētas vēsturi saistās arī ar...
15/08/2026

Atklāj Rīgas vēsturi Dauderu Odisejā!
Svinot Rīgas 825. dzimšanas dienu, īpašs stāsts par pilsētas vēsturi saistās arī ar Sarkandaugavu, seno alus darītavu “Waldschlößchen” (tulkojumā latviski – Mežpils), mūsdienās pazīstamu kā “Aldaris”, un 1897. gadā uzcelto un savam laikam ļoti moderno savrupnamu. Greznais nams savu mūsdienu nosaukumu “Dauderi” ieguvis par godu alus darītavas dibinātājam Johanam Dauderam (1820-1879), kurš bija latviešu izcelsmes un īstajā vārdā Jānis Daude.
22. augustā Zāģeru ielas apkaimē paredzēti dažādi izklaidējoši pasākumi, tāpēc aicinām apmeklēt arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļu (Zāģeru ielā 7, Sarkandaugavā) un muzeja gida vadībā doties īpašā “Dauderu Odisejā”. Sākums plkst. 12:00.
Ekskursija–piedzīvojums sāksies Dauderu namā, ko varēs ieraudzīt pilnā krāšņumā – ielūkojoties arī telpās, kuras apmeklētājiem ikdienā nav pieejamas – kādreizējā vannas istabā, mansarda stāvā, kā arī pagrabstāvā. Sekos aizraujoša pastaiga pa Dauderu namam piegulošo dārzu.
Maksa par ekskursiju – 6.00 EUR. Vietu skaits ekskursiju grupās ir ierobežots, tāpēc muzejs aicina iepriekš pieteikties, rakstot uz [email protected] vai zvanot pa tel. 67392229; 67391780. Uzkāpšana Dauderu parka pilsdrupās nav paredzēta, to varēs izdarīt individuālā kārtā bez maksas.

Gaidim Graudiņam – 100. Ekspozīcijā aplūkojamaisGodinot latviešu kultūras mecenātu un kolekcionāru Gaidi Graudiņu 100. j...
12/08/2026

Gaidim Graudiņam – 100. Ekspozīcijā aplūkojamais
Godinot latviešu kultūras mecenātu un kolekcionāru Gaidi Graudiņu 100. jubilejā, iepazīstinām ar viņa kolekciju un priekšmetiem, kas redzami muzeja ekspozīcijā.
Kopumā jūsu uzmanībai publicēsim aprakstus un fotogrāfijas 100 priekšmetiem – gan par ekspozīcijā aplūkojamiem, gan neredzētajiem no krājuma.
G. Graudiņa kolekcijā ir vairāki priekšmeti, kas piederējuši Latvijas armijas ģenerālim Jānim Balodim.
1920. gadā par varonību un kauju nopelniem Neatkarības karā J. Balodis saņēma ģenerāļa pakāpi, kļūstot par pirmo neatkarīgās Latvijas armijā ģenerāļa pakāpi ieguvušo karavīru. 1921. gadā ģenerālis atvaļinājās no armijas, noslēdzot savu militāro karjeru, un iesaistījās politikā, kļūstot par Latvijas Republikas Saeimas deputātu (1925-1934), kā arī pildot Kara ministra pienākumus (1931-1940).
1940. gadā J. Balodis tiek deportēts uz Sizraņu Krievijā kopā ar sievu Elvīru, pēc tam atradies cietumā Kuibiševā, Ivanovā un Vladimirā, bet 1956. gadā atbrīvots no ieslodzījuma un atgriežas Latvijā. Viņa savulaik saņemtos apbalvojumus, dāvanas un piemiņas lietas pēc J. Baloža nāves ģimene pārdod muzejiem un kolekcionāriem.
Muzeja ekspozīcijā ir aplūkojams portrets, kas izgatavots 1938. gadā kā dāvana ģenerālim J. Balodim Latvijas valsts dibināšanas 20. gadadienā. Izgatavots fabrikā “M.S. Kuzņecovs” Rīgā, darinājis Vladimirs Kandijevs, bet zīmējuma autors ir Jānis Borkovskis. Vēl vienu ekspozīcijā aplūkojamo dāvanu J. Balodis saņēmis no Latvijas Aizsargu organizācijas tās 20 gadu jubilejā. Tas ir dekoratīvs sudraba šķīvis, ko darinājis Jānis Rīduss 1939. gadā.
Tāpat ekspozīcijā ir aplūkojama J. Baloža fotogrāfija, kas uzņemta 1920. gados un 1962. gada fotogrāfija, kurā J. Balodis redzams jau pēc atgriešanās no ieslodzījuma.



Attēlos:
Dekoratīvs šķīvis – dāvana Latvijas armijas ģenerālim Jānim Balodim no Aizsargu organizācijas tās 20 gadu jubilejā. Rīga, 1939. gads. Darinājis Jānis Rīduss. Sudrabs. Diametrs 33,6 cm. LKMD krājums


Latvijas armijas ģenerāļa Jāņa Baloža portrets porcelānā. Zīmējuma autors Jānis Barkovskis. Latvija, 1938. gads. Porcelāns, koks. 28,5 x 21 cm. LKMD krājums


Latvijas armijas ģenerālis Jānis Balodis. Fotogrāfs nezināms. Latvija, 1920. gadi. Fotopapīrs. 13 x 8,2 cm. LKMD krājums


Jānis Balodis pēc atgriešanās no izsūtījuma. Fotogrāfs nezināms. Rīga, 1962. gads. Fotopapīrs. 15 x 12 cm. LKMD krājums

Fotogrāfs: Jānis Puķītis

Svinot Rīgas 825. dzimšanas dienu, LNVM Dauderi izzinošu pasākumu cienītājiem piedāvā iepazīt ne tikai muzeju, bet arī S...
10/08/2026

Svinot Rīgas 825. dzimšanas dienu, LNVM Dauderi izzinošu pasākumu cienītājiem piedāvā iepazīt ne tikai muzeju, bet arī Sarkandaugavas apkaimi, palūkojoties ārpus muzeja teritorijas un dodoties pastaigā gida vadībā. Ekskursija “Otrpus Dauderu sētai” notiks 15. augustā plkst. 12.00.
Kā ielas iegūst savus nosaukumus? Visbiežāk tam ir savs skaidrojums un vēsturisks stāsts. Ņemot vērā to, ka Sarkandaugava pazīstama tieši ar industriālo mantojumu, daudzām ielām piešķīra nosaukumus, kas saistīti ar dažādiem arodiem, piemēram, netālu no Zāģeru ielas, kurā mīt Dauderu muzejs, atrodas Lāpstu iela.
Ielu nosaukumi nereti tiek mainīti, bet Zāģeru iela līdz mūsdienām to ne reizi nav mainījusi. Rīgas pilsētas plānos Zāģeru iela (vāc. Sägerstrasse) pirmo reizi minēta 1876. gadā, un, visticamāk, savu nosaukumu ieguvusi no netālu esošās Vērmaņa kokzāģētavas (vāc. Wöhrmanns Dampf-Sägemühle). Zāģeru amats Rīgā ir sens un godājams, sākotnēji tas bija saistīts ar kuģu būvi. Zāģeriem bija sava ģilde, kas apvienoja apmēram 40 biedru. Par savu aizbildni viņi izvēlējās svēto Jāzepu. Sarkandaugavas vēstures kontekstā zāģeri bija svarīgs arods, jo lielākā daļa māju tika apkurinātas ar malkas apkuri, tātad bija liela vajadzība pēc cilvēkiem, kuri malku var sazāģēt.
Tālākais ekskursijas ceļš kopā ar muzeja speciālistu vedīs aiz muzeja vārtiem, pastaigā pa tuvējām ielām – Zāģeru, Tvaika un Gaujienas ielu. Pastaigas laikā varēs uzzināt interesantus faktus par tuvējām mājām un to iedzīvotājiem, piemēram: kā Tvaika iela ieguva savu nosaukumu? Kas bija populārākā prece, ko tirgoja mazajās bodītēs? Kāpēc radās konflikts starp Latvijas Kredītbanku un Gaujienas ielas iedzīvotājiem? Kāpēc Zāģeru iela tika minēta ne tikai daiļliteratūrā, bet arī vietējās kriminālziņās?
Ekskursijas ilgums: apmēram 60 minūtes.

Ekskursijas sākums: LNVM Dauderi Zāģeru ielā 7, Sarkandaugavā.

Dalības maksa: 6 eiro katram dalībniekam (ieskaitot gida pakalpojumu). Dauderu muzeja apmeklējums cenā nav iekļauts. Grupas apjoms: 10–30 cilvēku.

Rīt aicinām iepazīties ar Rīgas skaistākā nama skaistāko dārzu un parku19. gs. beigās par skaistāko namu Rīgā tika atzīt...
07/08/2026

Rīt aicinām iepazīties ar Rīgas skaistākā nama skaistāko dārzu un parku

19. gs. beigās par skaistāko namu Rīgā tika atzīts arhitekta Friča Zeiberliha projektētais nams (patlaban LNVM Dauderi ēka). Savrupnama saimnieks uzņēmējs Ādolfs fon Bingners uzaicināja slaveno ainavu arhitektu Georgu Frīdrihu Ferdinandu Kūfaltu iekārtot dārzu un parku. Aicinām rīt, 8. augustā plkst.12, uz tematisku ekskursiju “41 Olekts virs Dauderu kāpas”, jo būs iespēja uzzināt par dārza un parka dzīvi līdz pat mūsdienām, kā arī uzkāpt 23 metrus (jeb 41 olekti) augstajā mākslīgo pilsdrupu-torņa skatu platformā.
Maksa par ekskursiju – 6.00 EUR.

Foto: Gunta Krūzmane

Gaidim Graudiņam – 100. Neredzētais no krājuma.Godinot latviešu kultūras mecenātu un kolekcionāru Gaidi Graudiņu 100. ju...
05/08/2026

Gaidim Graudiņam – 100. Neredzētais no krājuma.

Godinot latviešu kultūras mecenātu un kolekcionāru Gaidi Graudiņu 100. jubilejā, iepazīstinām ar viņa kolekciju.

Gaida Graudiņa kolekcijā ir dažādi kausi – gan sporta apbalvojumi, gan militāri alus kausi, gan kausi kā kultūras liecības par vēsturiskām personībām un notikumiem u.c.

Attēlos:
Kauss ar vāku. Rietumeiropa, 19. gs. beigas. Darinātājs nezināms. Sudrabs. Diametrs 10 cm, augstums 19,5 cm. LKMD krājums

Kausā iestrādātas 18 Austrijas ķeizarienes Marijas Terēzijas valdīšanas laika sudraba dālderi, kalti 1780. gadā. Kausa vākā iestrādāta piemiņas monēta par godu barona de Kohorna 50 kāzu jubilejai 1875. gadā. Kauss visticamāk izgatavots kā suvenīrs vai kā dāvana pašam baronam de Kohornam.

Fotogrāfs Jānis Puķītis

Šodien Dauderos ieradās necerēti viesi! LNVM Dauderos 2. augustā viesojās nama cēlāja Ādolfa fon Bingnera mazmazmeita Ve...
02/08/2026

Šodien Dauderos ieradās necerēti viesi!

LNVM Dauderos 2. augustā viesojās nama cēlāja Ādolfa fon Bingnera mazmazmeita Verena Šnīvinde-Šmica (Verena Schniewind-Schmitz) ar vīru Mario Šmicu (Mario Schmitz).
Verena ir Ā. fon Bingnera dēla Ēriha un viņa sievas Klāras Luīzes (dzim. Šrēdere – v. Schroeder) meitas Ērikas meita.
Ēriham ar Klāru Luīzi pavisam bija četri bērni, kuri piedzimuši jau Vācijā Pūhovas muižā – Pēters Rafaēls (1921-1940/43?), 2. pasaules kara laikā kritis Krievijā), meitas Ērika (1923-2012), Helga (1924-2014) un dēls Herberts (1926-2024).
Helga fon Altena-Nordheima (dzim. fon Bingnere) Dauderu muzejā viesojās 1997. gadā, bet ar Herbertu fon Bingneru muzeja darbinieki sazinājās telefoniski 2016. gadā.
Bingneru ģimenes atvase atzīst, ka ir ļoti priecīga apmeklēt Latviju un šo vecvectēva celto namu, kas ir kļuvis par muzeju. Verenas kundze stāsta, ka Pūhovas muiža, kurā dzimusi viņas māte, pēc 2. pasaules kara nonāca Vācijas Demokrātiskās Republikas teritorijā, tāpat arī radinieku īpašumi, kas atradās netālu. Pūhovas muižas ēkā no 1945.-1990. gadam atradās Neibrandenburgas apgabala Kultūras akadēmijas izglītības iestāde – internāts (Schulungsheim der Kulturakademie des Bezirkes Neubrandenburg). 1990. gadu sākumā ēkas ilgi stāvējušas tukšas, tagad muižas komplekss atrodas privātīpašumā, taču nav piederošs Bingneru ģimenei, un diemžēl ir sliktā stāvoklī.
75 gadus vecā staltā kundze atklāj, ka viņai ir arī trīs jaunākas māsas – Petra (1953), Benita (1955) un Dagmāra (1957).
Viesi labprāt piekrita nofotografēties pie Ādolfa fon Bingnera portreta. Atvadoties vienojāmies, ka dzimtas koks tiks vēl pētīts un papildināts ar jaunu informāciju. Top arī ieraksts viesu grāmatā, kurā Verena izsaka pateicību par iegūto plašo, interesanto informāciju par Bingneru ģimeni, un ir gandarīta, kā nams tiek novērtēts un tajā ir dzīvība.

Foto un teksts: Ilze Brinkmane

Ekskursija Dauderu dārzā un parkā “41 olekts virs Dauderu kāpas”8. augustā plkst. 12.00 muzejs aicina interesentus muzej...
02/08/2026

Ekskursija Dauderu dārzā un parkā “41 olekts virs Dauderu kāpas”

8. augustā plkst. 12.00 muzejs aicina interesentus muzeja gida vadībā doties īpašā ekskursijā “41 olekts virs Dauderu kāpas”, kuras laikā varēs izzināt Dauderu dārza un parka vēsturi, kā arī uzkāpt 23 metrus (jeb 41 olekti) augstajā mākslīgo pilsdrupu-torņa skatu platformā. No tās paveras plašs skats uz visu Sarkandaugavas apkaimi pāri alusdarītavas ēku jumtiem, Daugavas un Mežaparka virzienā. Ekskursijas laikā būs iespēja arī iepazīties ar saglabātajām vizuālajām liecībām no torņa vēstures.

Maksa par ekskursiju – 6.00 EUR. Vietu skaits ekskursiju grupās ir ierobežots, tāpēc muzejs aicina iepriekš pieteikties, rakstot uz [email protected] vai zvanot pa tel. 67392229; 67391780.

# Dauderuparks

Gaidim Graudiņam – 100. Ekspozīcijā aplūkojamaisGodinot latviešu kultūras mecenātu un kolekcionāru Gaidi Graudiņu 100. j...
30/07/2026

Gaidim Graudiņam – 100. Ekspozīcijā aplūkojamais

Godinot latviešu kultūras mecenātu un kolekcionāru Gaidi Graudiņu 100. jubilejā, iepazīstinām ar viņa kolekciju un priekšmetiem, kas redzami muzeja ekspozīcijā.

Gaida Graudiņa kolekcijā ir medaļas no 17. gs. līdz 20. gs. 40. gadiem.
Strauja medaļu mākslas attīstība visās Eiropas valstīs sākās 18. gadsimtā. Jau 19. gadsimtā to raksturoja plaša tematika un liels skaits izkalto medaļu skaits. Francijā, Vācijā, Polijā un Krievijā strādāja vairāk medaļu mākslinieku nekā visā iepriekšējā gadsimtā kopumā. Viņi šajā periodā vēl bija pakļauti valsts monopolam un izpildīja valdnieka pasūtījumus. Straujā kapitālisma attīstība, kas veicināja dažādu biedrību un organizāciju rašanos, kā arī vietēja un starptautiska rakstura rūpniecības un lauksaimniecības izstāžu organizēšanu, radīja nepieciešamību pēc jaunas tematikas medaļām, kas tika sauktas par sadzīves žanra medaļām. To vidū plašu vietu ieņem ar lauksaimniecību saistītās apbalvojuma un piemiņas medaļas, plaketes un žetoni. Parasti tās aplūko kopā ar visām konkrētā laika posmā kaldinātajām medaļām. Taču noteiktam mērķim gatavotās un atšķirīgo sižetisko attēlojumu veidotās medaļas ir interesants un netradicionāls lietiskās vēstures avots, kas raksturo ne tikai valsts ekonomisko politiku un sabiedrisko aktivitāti, bet arī medaļu meistaru profesionālo un māksliniecisko līmeni.
Jaunajai Latvijas Republikai, sākot savu saimniecisko darbību, svarīgākais uzdevums bija atjaunot lauksaimniecību, panākt, lai iedzīvotāji neciestu badu. Par labu darbu un centību tika nolemts iedzīvotājus apbalvot.
Piemēram, 1925. gada 30. jūlijā gravieris Stefans Bercs nodeva Lauksaimniecības pārvaldei pirmās 100 lielās, 200 vidējās un 300 mazās bronzas medaļas, bet 29. septembrī – 71 lielo, 135 vidējās un 152 mazās sudraba medaļas.

Attēlos:
Zemgales lauksaimniecības centrālbiedrības apbalvojuma medaļa “Par centību”. Rīga, 1926. Darinājis Kārlis Vītoliņš. Metāls. Diametrs 4 cm. LKMD krājums.

Latvijas Zemkopības ministrijas apbalvojuma medaļa “Par centību”. Rīga, 1926. Darinājis Stefans Bercs. Metāls. Diametrs 4,9 cm. LKMD krājums.

Latvijas Zemkopības ministrijas apbalvojuma medaļa “Par centību”. Rīga, 1929. Darinājis Stefans Bercs. Metāls. Diametrs 5 cm. LKMD krājums.

Foto Landa Lagzdiņa

Aicinām doties Dauderu Odisejā!1. augustā plkst. 12.00 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa (Zāģeru ielā 7...
29/07/2026

Aicinām doties Dauderu Odisejā!

1. augustā plkst. 12.00 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa (Zāģeru ielā 7, Sarkandaugavā) aicina interesentus muzeja gida vadībā doties īpašā “Dauderu Odisejā”.

Ekskursija–piedzīvojums sāksies Dauderu namā, ko varēs ieraudzīt pilnā krāšņumā – ielūkojoties arī telpās, kuras apmeklētājiem ikdienā nav pieejamas – kādreizējā vannas istabā, mansarda stāvā, kā arī pagrabstāvā. Sekos aizraujoša pastaiga pa Dauderu namam piegulošo dārzu.

Maksa par ekskursiju – 6.00 EUR. Vietu skaits ekskursiju grupās ir ierobežots, tāpēc muzejs aicina iepriekš pieteikties, rakstot uz [email protected] vai zvanot pa tel. 67392229; 67391780. Uzkāpšana Dauderu parka pilsdrupās nav paredzēta, to varēs izdarīt individuālā kārtā bez maksas.

Jau mēnesi LNVM Dauderu nodaļā ir apskatāma latviešu kultūras mecenātam un kolekcionāram Gaidim Graudiņam veltītā izstād...
28/07/2026

Jau mēnesi LNVM Dauderu nodaļā ir apskatāma latviešu kultūras mecenātam un kolekcionāram Gaidim Graudiņam veltītā izstāde “Gaidim Graudiņam – 100”. Šajā laikā apmeklētājiem bijusi iespēja iepazīt G. Graudiņa daudzpusīgo dzīvesgājumu un viņa nozīmīgo ieguldījumu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā. Apmeklētāji varēja aplūkot fotogrāfijas no Latvijas Kultūras muzeja “Dauderi” atklāšanas 1990. gada 27. jūnijā. Tās atklāj ne vien G. Graudiņa būtisko ieguldījumu muzeja tapšanā, bet arī viņa ciešo saikni ar Latvijas kultūras un muzeju sabiedrību. Līdzās fotogrāfijām eksponēti arī vairāki līdz šim pastāvīgajā ekspozīcijā neizstādīti priekšmeti no muzeja krājuma – G. Graudiņa kolekcijas. Tie sniedz ieskatu viņa kolekcionāra darbībā un trimdas latviešu kultūras dzīvē.
2026. gada 11. jūnijā G. Graudiņš atzīmēja savu 100. dzimšanas dienu. G. Graudiņa ieguldījums Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā ir nenovērtējams, bet viņa vākums jau kļuvis par būtisku Latvijas kultūras vēstures daļu, kas turpina iedvesmot arī mūsdienās.
Muzeja apmeklētāji, kuriem jau bijusi iespēja iepazīt izstādi, ir izteikuši apbrīnu par G. Graudiņa pašaizliedzīgo ieinteresētību, līdzdalību un atbalstu Dauderu muzeja tapšanā. Viņa bagātīgā kolekcija jaunā un mūsdienīgā veidolā atkal un atkal spēj piesaistīt muzeja viesus un Latvijas vēstures interesentus, ļaujot iepazīt stāstu par Latvijas kultūras mantojuma likteņiem 20. gadsimtā. Viens no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja uzdevumiem bija, ir un būs saglabāt un popularizēt G. Graudiņa veidoto kolekciju.
Ikviens interesents ir laipni aicināts apmeklēt izstādi “Gaidim Graudiņam – 100”, kas Dauderos būs apskatāma līdz 30. augustam. Izstāde apskatāma muzeja darba laikā no trešdienas līdz svētdienai no 10:00 līdz 17:00, iegādājoties muzeja ieejas biļeti.

Foto: Poļina Koroļova

Address

Zāģeru Iela 7
Riga
LV-1005

Opening Hours

Wednesday 10:00 - 17:00
Thursday 10:00 - 17:00
Friday 10:00 - 17:00
Saturday 10:00 - 17:00
Sunday 10:00 - 17:00

Telephone

+37167391780

Website

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when LNVM Dauderi posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Museum

Send a message to LNVM Dauderi:

Shortcuts

Share

Category