Dziesmusvētku telpa

Directions Website Contact the museum

Dziesmusvētku telpa Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja veidotā dziesmu un deju svētku ekspozīcija Mežaparka Lielajā estrādē

☀️ Vai zināji, kurā gadā tika uzcelta pastāvīga estrāde Mežaparkā? Mežaparka Lielā estrāde uzcelta 1955. gadā un kļuvusi...
06/10/2026

☀️ Vai zināji, kurā gadā tika uzcelta pastāvīga estrāde Mežaparkā?

Mežaparka Lielā estrāde uzcelta 1955. gadā un kļuvusi par dziesmusvētku pastāvīgo mājvietu. Līdz tam svētki norisinājās īpaši būvētās ēkās vai estrādēs gan dažādās Rīgas vietās – Viestura dārzā, vecpilsētā, Esplanādē, Uzvaras laukumā, – gan Jelgavā; pēc svētkiem tās nojauca.
Mežaparka Lielās estrādes projektu izstrādāja arhitekts Vladimirs Šņitņikovs. Dziedātājiem bija paredzētas 7 000 vietas, bet apmeklētājiem – ap 30 000. Vēstures gaitā estrāde piedzīvoja vairākas pārbūves un papildinājumus. Līdz pat 1990. gadam estrādi rotāja padomju simbolika un skulptūras.
2021. gadā Mežaparkā tika atklāta jaunuzceltā estrāde Sidraba birzs - starptautiskas speciālistu komandas kopdarbs, kuras projekta īstenošanu vadīja arhitekti Austris Mailītis un Juris Poga. Tā ieguvusi vienu no pasaules prestižākajām arhitektūras balvām – Starptautisko arhitektūras balvu 2022. gadā. Estrādes koncepcijas pamatā ir latviskā ainava un cilvēka saikne ar dabu. Tribīne simbolizē dziesmu kalnu, kurā kāpt, lai balsis tālu skan; estrādes jumta konstrukcijas savijas kā zari un lapotne, veidojot sidraba birzi. Tā ir pasaulē lielākā kora tribīne ar aptuveni 16 000 koristu vietām un regulējamiem akustiskajiem paneļiem, kas nodrošina unikālu un dabisku kopkora skanējumu. Skatītājiem paredzētas 30 557 sēdvietas.

Dziesmusvētku telpa skumst kopā ar Latvijas koklētāju kopienu un plašo dziesmu un deju svētku saimi, atvadoties no izcil...
05/10/2026

Dziesmusvētku telpa skumst kopā ar Latvijas koklētāju kopienu un plašo dziesmu un deju svētku saimi, atvadoties no izcilās kokles spēles vecmeistares, daudzu dziesmusvētku kokļu koncertu virsdiriģentes Teiksmas Jansones (1957-2026). Sirsnīgā piemiņā paturam arī viņas nesavtīgo palīdzību un atbalstu mūsu mākslas ekspertiem, veidojot Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja pastāvīgo ekspozīciju Mežaparka lielajā estrādē. Lai gaiši skan stīgas viņā saulē!

Foto: Juris Krieviņš, LNKC krājums.

🌿 Vai zināji, ka multimediālo instalāciju "Lielākais koris pasaulē" var noskatīties arī latviešu zīmju valodā?Sadarbībā ...
29/09/2026

🌿 Vai zināji, ka multimediālo instalāciju "Lielākais koris pasaulē" var noskatīties arī latviešu zīmju valodā?

Sadarbībā ar Latvijas Nedzirdīgo savienību (LNS) ekspozīcijas segments “Laika upe” ir papildināts ar titriem latviešu valodā, savukārt instalācija “Lielākais koris pasaulē” ieguvusi tulkojumu latviešu zīmju valodā un subtitrus. Tas ļauj apmeklētājiem ar dzirdes traucējumiem pilnvērtīgāk uztvert audiovizuālo saturu un emocionālo vēstījumu, ko sniedz ekspozīcija.
Papildus tam apmeklētājiem turpmāk būs pieejams audio gids latviešu, angļu un vācu valodā, nodrošinot plašākas iespējas ārvalstu viesiem iepazīt Dziesmu un deju svētku vēsturi un nozīmi. Savukārt video gids zīmju valodā sniegs iespēju cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem saņemt informāciju sev ērtā un saprotamā formātā.
Īstenotie uzlabojumi ir nozīmīgs solis ceļā uz pieejamāku un iekļaujošāku muzeja vidi, kurā ikviens apmeklētājs – neatkarīgi no valodas zināšanām vai dzirdes spējām – var pilnvērtīgi piedzīvot Dziesmusvētku tradīcijas spēku un kopības sajūtu.

𝐌𝐈𝐌𝐎 𝐀𝐆𝐌 — DAY 2A morning visit to SongSpace — a place dedicated to the story of the Latvian Song and Dance Celebration....
23/09/2026

𝐌𝐈𝐌𝐎 𝐀𝐆𝐌 — DAY 2

A morning visit to SongSpace — a place dedicated to the story of the Latvian Song and Dance Celebration. A powerful journey through music, people and connection. 🎶🌍

Photo: L. Liepiņa.

🎶 Vai zināji, cik ekrānos skatāma multimediālā instalācija “Lielākais koris pasaulē”?Multimediālā instalācija “Lielākais...
22/09/2026

🎶 Vai zināji, cik ekrānos skatāma multimediālā instalācija “Lielākais koris pasaulē”?

Multimediālā instalācija “Lielākais koris pasaulē” veido ekspozīcijas “Dziesmusvētku telpa” centrālo emocionālo pieredzi. Tā atspoguļo dziesmu svētku tradīcijas nepārtraukto ritējumu. 128 ekrānos, kas vizuāli atgādina Mežaparka estrādes skaņu paneļus, tiek izdzīvots dziesmusvētku stāsts – no vissmalkākās Latvijas dabas skaņas līdz kopkora varenajam skanējumam Mārtiņa Brauna un Raiņa dziesmā “Saule, Pērkons, Daugava”.
Foto: Lielākais koris pasaulē. Foto: Ansis Starks

Vai zināji, kas ir "Lauka puķes” un “Dārza puķes"!Ekspozīcijas Mūzikas klausīšanās krēslos pieejamās dziesmu izlases iz...
15/09/2026

Vai zināji, kas ir "Lauka puķes” un “Dārza puķes"!

Ekspozīcijas Mūzikas klausīšanās krēslos pieejamās dziesmu izlases izveidotas, iedvesmojoties no latviešu profesionālās mūzikas celmlauža Jāņa Cimzes kordziesmu krājuma “Dziesmu rota”. 12 latviešu komponistu tautasdziesmu apdares apkopotas izlasē "Lauku puķes", bet izlasē “Dārza puķes” – 12 oriģināldziesmas.

Foto: RTMM 104996 / Jānis Cimze ap 1840. gadu sākumu.

Šodien Dziesmusvētku telpā aizvadījām Senioru kopas emocionālu satikšanos ar Dziesmu svētku un citu kultūras norišu stās...
08/09/2026

Šodien Dziesmusvētku telpā aizvadījām Senioru kopas emocionālu satikšanos ar Dziesmu svētku un citu kultūras norišu stāstiem – gan Senioru kopas dalībnieces Dainas Raitumas apkopotas vēstures liecības “Dziesmu svētki Vīgantē pie Staburaga (1923-1965)”, gan Staburaga pagasta bibliotēkas vadītājas Ivetas Ločmeles stāstu par kultūras norisēm Staburaga apkārtnē mūsdienās, gan Senioru kopas dalībnieka Jāņa Kurpnieka atmiņas par savu ğimeni, bērnību un piedalīšanos Staburaga kultūras dzīvē! Ir skumji par vēstures gaitā zaudētām dabas un kultūras vērtībām, bet ir prieks par aktīvu kultūras dzīvi un novada personību piemiņas godināšanu mūsdienās, kur šodiena satiekas ar pagātni! Dziesmusvētku telpa no sirds pateicas Staburaga bibliotēkas vadītājai par dāvināto Pētera Barisona dzīvei veltīto grāmatu “Pēteris Barisons. Pa pagātnes tekām. Dienasgrāmata.”un Jānim Kurpniekam par dāvāto Inetas Ostrovskas grāmatu “Caur sidraba birzi iet”, kurā apkopots bagātīgs vēstures materiāls, kas godā ceļu, ko Aizkraukles novads aizvadījis Dziesmu un deju svētku 150 gadu tradīcijā. Abas grāmatas nu būs pieejamas brīvpieejas bibliotēkā Kopienas telpā!

🎵 Vai zināji dziesmas "Manai dzimtenei" ceļu uz Dziesmu svētkiem 1977.gadā?Kā stāsta dziesmas komponists Raimonds Pauls:...
08/09/2026

🎵 Vai zināji dziesmas "Manai dzimtenei" ceļu uz Dziesmu svētkiem 1977.gadā?

Kā stāsta dziesmas komponists Raimonds Pauls: “…dziesma “Manai dzimtenei” tapa uz Dziesmu svētku simtgadi," atceras Maestro. "Toreiz daudz runāja par gaidāmo notikumu, un es izteicu tādu domu, ka mums arī varbūt vajag kādu dziesmu veltīt. Man kaut kāds meldiņš radās, un es piezvanīju Jānim Peteram, ka ir ideja, ka varbūt var kādu pantu pierakstīt. Nolēmām, ka tā būtu dziesma, ko mēs koncertu izskaņā varētu dziedāt. Pirmo reizi tā atskanēja 1972. gadā "Modo" koncertā, dziedāja Viktors Lapčenoks un Nora Bumbiere. Nu es domāju – tas darbs padarīts un viss! Tad es uzzināju, ka par to dziesmu sākuši kori interesēties, un viens no tiem, kas nospēlēja lielu lomu, ir diriģents Imants Kokars. Viņš ieteica, ka vajag izveidot aranžiju korim, un tad sākās. Bija ideja, ka dziesmu varētu iekļaut 1973. gada Dziesmu svētku simtgades koncertā, bet tomēr organizatori atteicās. Nu jau atkal tulko, katra vara tulko… "(Dziesma neskanēja 1993., 2003., 2013. gada Dziesmu svētku noslēguma koncertā).

Foto: RTMM 848784 / Notis. Raimonds Pauls. Dziesma “Manai dzimtenei”, balsīm un klavierēm, tikai klavieru partija. Vārdi – Jānis Peters. 1972. gads

Ar prieku turpinām sadarbību ar Latvijas Kultūras akadēmija un Latvijas Kultūras koledža. Šoreiz visus LKA Latvijas Kult...
03/09/2026

Ar prieku turpinām sadarbību ar Latvijas Kultūras akadēmija un Latvijas Kultūras koledža. Šoreiz visus LKA Latvijas Kultūras koledžas 1. kursa studentus iepazīstinājām ar ekspozīciju, dziesmu svētku tradīcijas nozīmi un vērtību.

Vasaras sākumā “Dziesmusvētku telpā” uzņēmām Tetianu Mazurenko no Ukrainas, kura Latviju un Dziesmu svētku tradīciju bij...
02/09/2026

Vasaras sākumā “Dziesmusvētku telpā” uzņēmām Tetianu Mazurenko no Ukrainas, kura Latviju un Dziesmu svētku tradīciju bija iepazinusi jau 2018. gadā Erasmus apmaiņas programmā. Kad Ukrainā sākās pilna mēroga karš, viņa nolēma patvērumu meklēt tieši Latvijā. Pa šiem gadiem viņa ir atradusi sadarbības iespējas ar jauniešu sociālo un kultūras aktivitāšu centra “Gaisma” un pavasarī saņēma VKKF atbalsta stipendiju pētniecības darbam par dziesmu svētku tradīciju, kura ietvaros viņa izveidoja materiālu gan angļu, gan ukraiņu valodās. Tāpat viņa šobrīd strādā arī pie subtitriem 24 kordziesmām, kas skan “Dziesmusvētku telpas” klausīšanās krēslos, lai mūsu stāsti būtu pieejamāki vēl plašākai auditorijai.
30. augustā Tetiana uz “Dziesmusvētku telpu” atveda 25 cilvēku grupu no dažādām pasaules valstīm – Dienvidkorejas, Lielbritānijas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādas un Indijas.
Pēc ekskursijas kopā ar apmeklētājiem sarunājāmies par to, kā kultūra ietekmē vēstures un ikdienas notikumus un kā tā palīdz mums labāk saprast vienam otru.

Īpašs paldies Tetianai par iniciatīvu un darbu, iepazīstinot ar dziesmu svētku tradīciju cilvēkus arī ārpus Latvijas!
Šī tikšanās vēlreiz atgādināja, ka dziesmu svētku stāsts nav tikai par pagātni. Tas turpina dzīvot, satikt cilvēkus un veidot jaunas sarunas arī šodien. 🇱🇻

Tetiana Mazurenko ekskursiju organizēja ar Valsts kultūrkapitāla fonds atbalstu sadarbībā ar Jauniešu sociālo un kultūras aktivitāšu centrs "Gaisma" .

Address

Lūcijas Garūtas Aleja 8
Riga
LV-1034

Opening Hours

Tuesday 11:00 - 18:00
Wednesday 11:00 - 18:00
Thursday 11:00 - 18:00
Friday 11:00 - 18:00
Saturday 11:00 - 18:00
Sunday 11:00 - 18:00

Website

,

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Dziesmusvētku telpa posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Museum

Send a message to Dziesmusvētku telpa:

Shortcuts

Share

Category