02/10/2026
Šodien 80 gadu jubilejā atceramies kinorežisoru un operatoru SERGEJU NIKOLAJEVU (02.10.1946.–24.12.2009.).
Sergejs Nikolajevs ir dzimis Berlīnē, viņa ģimene pārcēlās uz Rīgu 1953. gadā. Pastiprināta interese par kino viņam radās skolas laikā, un pēc vidusskolas pabeigšanas 1964. gada jūnijā Sergejs Nikolajevs sāka strādāt Rīgas kinostudijā par uzņemšanas aparatūras tehniķi. Pēc gada kļuva par operatora asistentu Rutai Urbastei un vēlāk Vladimiram Gailim. Pats pieteicās par asistentu Kalvim Zalcmanim, un visai drīz viņi kļuva par draugiem. Intervijā laikrakstam “Padomju Jaunatne” 1984. gada novembrī Nikolajevs atzina, ka Kalvis Zalcmanis viņam iemācīja latviešu valodu un atbildību, gatavojoties filmēšanas procesam.
1971. gadā viņš sāka studēt Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūta Operatoru fakultātē, kuru absolvēja ar izcilību 1976. gadā. Jau studiju laikā Sergejs Nikolajevs sāka filmēt sižetus kinožurnāliem, turpināja tos filmēt līdz 1989. gadam, bet no 1990. līdz 1995. gadam kā operators un režisors veidoja daudzus “Latvijas hronikas” žurnāla numurus. Šis dokumentārā kino veids viņam patika. Līdzās tam studiju laikā aizsākās Sergeja Nikolajeva radošā sadarbība ar režisoru Hercu Franku – “Mūžs” (1972, operatora Kalvja Zalcmaņa asistents), “Diagnoze” (1975, augstskolas kursa darbs), “Aizliegtā zona” (1975, līdzoperators ar Juri Podnieku), “Jūsu biļeti” (1976), “Nostāsti” (1976), “Sirmā gvarde” (1977) un “Atmoda” (1979).
Atzīmējams Sergeja Nikolajeva operatora darbs dokumentārajās filmās “Sveicināti un uz redzēšanos, zēni” (1978) un “Cerību lauki” (1988, abu filmu režisors Andris Slapiņš), “Garā diena” (1981, režisors Jevgeņijs Paškēvičs) un Anša Epnera filmā “Asinsaina” (1983). Operatora meistarība izpaužas arī divās spēles īsfilmās – “Infanti” (1984, režisors Jevgeņijs Paškēvičs) un “Es gribu tavu foto” (1986, režisors Leo Rage).
Režijai Sergejs Nikolajevs pievērsās pakāpen*ski, mācoties no kolēģiem. Žurnālā “Kino Raksti” 2002. gadā Sergejs Nikolajevs atzina: “Varbūt mana stiprā puse kā operatoram bija tieši spēja režisoriski domāt. Par to, ka tā manī attīstījās, esmu pateicīgs Hercam Frankam. Kalvis kopā ar mani strādāja pie Franka tieši tajā laikā, kad viņš ļoti strauji progresēja kā režisors. Tas bija laimīgs laiks. Man bija no kā mācīties, ar ko savus darbus salīdzināt. Es pat pārgāju no jau apnikušā Kinoinstitūta dienas nodaļas uz neklātieni, lai pēc iespējas vairāk būtu Franka radošās “virtuves” gaisotnē.”
1977. gadā viņš režisēja kinožurnāla “Sporta apskats” laidienu Nr. 2, un 1979. gadā tapa filma “AMD”. Kā viņš pats atzina, pagrieziena punkts viņa radošajā dzīvē bija dokumentārā filma “Latvijas dižozoli” (1985), kurā atšķirīgais kokam un cilvēkam atvēlētais laiks kļuva par filmas virzošo motīvu. No viņa režisētajām filmām izceļams darbs “Elefants” (1990) par gleznotāju Hildu Vīku un pilnmetrāžas lente “Terra Mariana. Latgales kalendārs” (1991).
1970. gadu pirmajā pusē Sergejs Nikolajevs pievērsās fotomākslai, piedalījās starptautiskās izstādēs un vēlākos gados sadarbojās ar izdevumu “Lauku Dzīve”, kas publicēja viņa fotodarbus.
Saistībā ar pārmaiņām Rīgas kinostudijā 90. gadu sākumā Sergejs Nikolajevs bija spiests meklēt citu nodarbošanos un pievērsās žurnālistikai. 1993. gadā viņš sāka strādāt par kultūras žurnālistu laikrakstā “Biznes&Baltija” un vēlāk avīzē “Čas”, kurā darbojās līdz pat pēdējām dienām. 1997. gadā viņš uzfilmēja Ilzes Vidauskas īsfilmu “Mazā roka”, kas bija novele Latvijas Kultūras akadēmijas pirmā režijas kursa kopējā diplomdarbā “Dzīve Nr. 2”. 2000. gadā viņš bija operators Normunda Čirkstes dokumentārai filmai “Kapu svētki”.
Sergejs Nikolajevs, kuru kolēģi kinostudijā sauca par Seržu, 1987. gadā ieguva “Lielā Kristapa” balvu kategorijā “Labākais dokumentārā kino operators” par Jevgeņija Paškēviča filmu “Variācijas par tēmu…” un Dzintras Gekas filmu “Voldemārs un Leontīne”.
Aicinām noskatīties Herca Franka dokumentāro filmu “Atmoda” (1979): https://www.filmas.lv/movie/2744/
Foto: operators Sergejs Nikolajevs dokumentārās īsfilmas “Atmoda” (1979, režisors Hercs Franks) uzņemšanas laikā. Sergeja Eizenšteina galvas skulptūru veidojis tēlnieks Igors Vasiļjevs. No LKM krājuma.
