31/07/2026
Izsakām dziļu līdzjūtību vēsturnieka, muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātāja MARĢERA VESTERMAŅA tuviniekiem, kolēģiem, draugiem, skolniekiem!
Latvijas Kino muzejam bijis gods sastrādāties ar Vestermaņa kungu, uzsākot jaunu muzeju veidošanu 1988. gadā, kā arī pētot Latvijas kino vēsturi! Zināšanas nemirst!
Dārgie muzeja draugi, mums ir ārkārtīgi smagi un skumji rakstīt šos vārdus, bet šodien tika aizsaukts mūžībā mūsu muzeja dibinātājs un veidotājs, ilggadējais direktors un kurators, ievērojamais Latvijas vēsturnieks, LZA loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, vēstures goda doktors
MARĢERS [MEIRS] VESTERMANIS (18.09.1925.–30.07.2026).
Zaudējot visu ģimeni Holokaustā, viņš par savu dzīves mērķi bija nospraudis bojāgājušās pasaules iemūžināšanu un upuru piemiņas saglabāšanu. Lai gan viņš kā vēsturnieks ir pētījis daudzas un dažādas Latvijas vēstures epizodes, tomēr visu savu mūžu viņam bija svarīgi runāt par nacistu okupācijas laikā noslepkavotajiem ebrejiem un citiem šī režīma upuriem. Tas nopietni traucēja viņa profesionālajai karjerai, jo par pārlieku interesi par pret ebrejiem vērsto teroru viņš tika atlaists no darba arhīvā, tomēr tas viņu neatturēja turpināt neatlaidīgi vākt materiālus par Holokausta norisēm un upuru likteņiem.
Nevarēdams strādāt akadēmiskajās un pētnieciskajās institūcijās, viņš 23 gadus ir pasniedzis dažādās skolās, tai skaitā Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā, kur viņa audzēkņi bija daudzi vēlāk slaveni Latvijas kultūras darbinieki.
Kopš Atmodas sākuma viņš atkal varēja atgriezties pie pētniecības, un 1988. gada nogalē viņš lika pamatus muzejam un dokumentācijas centram "Ebreji Latvijā" – pirmai šāda veida institūcijai Latvijas ebreju kopienas vēsturē. Tajā pašā laikā viņš sāka aktīvi Latvijā un ārzemēs publicēt rakstus gan akadēmiskajā periodikā, gan laikrakstos. 1990. gados viņš sāka Latvijas Universitātē pasniegt pirmos kursus par Holokausta vēsturi. Daudzi no viņa toreizējiem studentiem šodien ir Latvijā atzīti un godalgoti vēsturnieki.
Kopš 1998. gada viņš bija arī Latvijas Vēsturnieku komisijas loceklis.
Tieši šadā kontekstā iezīmējās viņa pētniecības pēdējais lielais temats – ebreju glābšana Holokausta laikā. Kā viņš pats teicis: "Mani mudināja rakstīt mana ebrejiskā pateicība cilvēkiem, kuri apokaliptisku šausmu laikā, kad ebreju tauta tika lemta nāvei, lika ķīlā savu un tuvinieku dzīvību, lai glābtu kaut vienu vajāto." Viņa paša dāvana sev simtgades svinībās bija grāmata "Cilvēcība tomēr nebija mirusi... Ebreju glābšana nacistu okupētajā Latvijā, 1941–1945". Arī pēc šī magnum opus izdošanas un nonākšanas grāmatnīcās viņš turpināja to papildināt otrajam izdevumam, ko pieredzēja iespiestu. Pēdējos mēnešos viņš strādāja pie pētījuma izdevumiem svešvalodās - vēl vakar viņš rediģēja grāmatas vācu tulkojumu.
Vestermaņa kungs bija ne tikai muzeja vadītājs, pētnieks un autors, viņš bija draugs un balsts. Viņam bija milzīgā interese un zinātkāre par dzīvi, viņš izjuta katru mirkli kā iespēju vairāk iepazīt pasauli un kā iespēju kaut ko darīt tās labā. Katrs no mums, kas ir viņu kādreiz saticis, kaut ko ir no viņa iemācījies.
Izsakām visdziļāko līdzjūtību Marģera Vestermaņa ģimenei.
Par izvadīšanas un bēru laiku tiks paziņots atsevišķi.
***
Dear friends of the museum,
it is with profound sorrow and a heavy heart that we must write these words. Today, our museum's founder and creator, its long-serving director and curator, the distinguished Latvian historian, member of the Latvian Academy of Sciences, Bearer of the Order of the Three Stars, and Doctor of History honoris causa,
MARĢERS [MEIR] VESTERMANIS
(18 September 1925 – 30 July 2026)
passed away.
Having lost his entire family in the Holocaust, he made it his life's mission to preserve the memory of the world that had been destroyed and to keep alive the remembrance of its victims. Although, as a historian, he researched many different episodes of Latvian history, throughout his entire life it remained especially important to him to speak about the Jews and other victims of the N**i regime who were murdered during the N**i occupation. This seriously hindered his professional career. Because of what was deemed his excessive interest in the Holocaust, he was dismissed from his position at the archives, yet he steadfastly continued collecting historical materials.
Unable to work in academic and research institutions, he taught in schools for 23 years, including at the Emīls Dārziņš School of Music, and many of his students later became renowned figures in Latvian cultural life.
With the beginning of the Awakening (Atmoda), he was finally able to return to scholarly research. At the end of 1988, he laid the foundations for the Museum and Documentation Centre "Jews in Latvia"—the first institution of its kind in the history of Latvia's Jewish community. At the same time, he began actively publishing articles in both academic journals and the general press, in Latvia and abroad. During the 1990s, he also began teaching the first university courses on Holocaust history at the University of Latvia, and many of his students from that time are today recognized and distinguished historians.
Since 1998, he had been a member of the Latvian Historians' Commission, and it was then that the final major theme of his research took shape: the rescue of Jews during the Holocaust. As he himself said: "I was driven to write by my Jewish gratitude toward those people who, in a time of apocalyptic horror, when the Jewish people were condemned to death, risked their own lives and the lives of their loved ones in order to save even a single persecuted person."
The gift he gave himself for his hundredth birthday was the book "Humanity Had Not Yet Perished... The Rescue of Jews in N**i-Occupied Latvia, 1941–1945". Even after the book had been published and reached bookstores, he continued expanding it for a second edition, which has since also been published, and until yesterday he was still working on the German-language version.
Mr. Vestermanis was not only the museum's director, a researcher, and an author—he was also a friend and a source of support. He possessed an immense curiosity and enthusiasm for life. He saw every moment as an opportunity to better understand the world—and as an opportunity to do something meaningful. Every one of us who had the privilege of meeting him learned something from him.
We extend our deepest condolences to the Vestermanis’ family.
Information regarding the funeral and memorial service will be announced separately.
