Latvijas Kino muzejs / Latvian Film Museum

Latvijas Kino muzejs / Latvian Film Museum Latvijas Kino muzeja misija ir veicināt visu paaudžu interesi un izpratni par Latvijas kinomākslu un tās mantojumu.

Latvian Film Museum's mission is to promote the interest and understanding about Latvian cinema and its heritage among all generations.

Muzeja tuvās nākotnes vīzija uz tagadnes sienas
13/08/2026

Muzeja tuvās nākotnes vīzija uz tagadnes sienas

Ar prieku ziņojam, ka apgādā CEU Press iznākusi kolektīvā zinātniskā monogrāfija "The Art of Witnessing: Documentary Lit...
13/08/2026

Ar prieku ziņojam, ka apgādā CEU Press iznākusi kolektīvā zinātniskā monogrāfija "The Art of Witnessing: Documentary Literature, Film and Theater in Eastern Europe and the Baltics". Monogrāfijā ietverts arī Latvijas Kino muzeja vadītājas Ingas Pērkones raksts par režisores Dzintras Gekas Sibīrijas cikla filmām plašākā Latvijas dokumentārā kino kontekstā.

09/08/2026
01/08/2026

Šodien skaistā jubilejā sveicam aktrisi Līgu Liepiņu - vienu no pazīstamākajām latviešu kino aktrisēm, kas filmējusies vairāk kā 25 kino filmās.

Līgas Liepiņas dzimta nākusi no Rūjienas puses, no Naukšēniem, viņai rados ir arī igauņi. Līga mācījās Mazsalacas skolā, vidusskolu beidza Rīgā. Jaunajai meitenei bija interese par aktrises profesiju, taču tieši tajā gadā aktieros neuzņēma, tāpēc Līga Liepiņa iestājās pirmajā Tautas Kinoaktieru studijā, ko vadīja teātra zinātniece un kritiķe Līvija Akurātere. Mācības notika Rīgas Kino studijas telpās un toreiz tas bija ērti, jo režisori varēja uzreiz iepazīties ar jauniešiem, kas tur mācījās un izvēlēties tos filmām. Tieši tur režisors Rolands Kalniņš satika Līgu Liepiņu un piedāvāja viņai Bellas lomu savā filmā “Četri balti krekli (Elpojiet dziļi)” (1967). Pēc šīs filmas uzņemšanas uzreiz nāca nākamais piedāvājums – Emmas loma Leonīda Leimaņa filmā “Pie bagātās kundzes” (1969). Tā kā filma “Četri balti krekli” saņēma publiskās izrādīšanas aizliegumu un uz gadu desmitiem tika noglabāta arhīva “plauktā”, Emma filmā “Pie bagātās kundzes” kļuva par Līgas Liepiņas oficiālo debijas lomu. Savā intervijā "Četru baltu kreklu" Bella jeb Līga Liepiņa: "Es nebiju skaistā aktrise" (jauns.lv, 24.02.2019) žurnālistei Sandrai Landorfai Līga Liepiņa atzīst, ka šajās filmās tēvišķīgi palīdzējuši pieredzējušie partneri Uldis Pūcītis un Eduards Pāvuls, režisoru redzējums par tēliem, kā arī tas, ka aktrise nebija vēl spēlējusi teātrī. Bet jo īpaši Līga Liepiņa uzticas operatoriem: ”Vienīgais, ko varu teikt, un tas gan manī ir palicis – ka kamera mani absolūti netraucē. Man tā ir kā draugs. … Operatori arī tīri cilvēciski bija ļoti augsta līmeņa.”

Līga Liepiņa filmējusies arī filmās “Klāvs – Mārtiņa dēls” (1970, režisors O. Dunkers), “Ceplis”(1972, režisors R. Kalniņš), “Dunduriņš”(1974, režisors B. Ružs), “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”(1981, režisors J. Streičs), “Mana ģimene”(1982, režisors P. Krilovs) un citās. Visas pieminētās filmas var noskatīties vietnē filmas.lv.

70.gadu sākumā Līga Liepiņa sāka strādāt Jaunatnes teātrī (tolaik - Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris), paralēli aktīvi filmējoties Rīgas Kino studijas filmās. 70.gadu beigās viņa pārgāja uz Nacionālo teātri (tolaik - Valsts Drāmas teātris), kur līdz pat pagājušajam gadam nospēlētas skaistas un kā aktrise pati saka “īpatnas” lomas. (https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kilograms-kulturas/13.04.2025-aktierim-ir-jabut-egoistam-saruna-ar-latvijas-pirmo-profesionalo-kinoaktrisi-ligu-liepinu.) Tomēr lielāku gandarījumu Līgai Liepiņai devis darbs kino.

Līgas Liepiņas vīrs bija dramaturgs Pauls Putniņš, kura dzimta cēlusies no Vecpiebalgas. Tagad viņu bērni ir atgriezušies pie savām saknēm un ir novada patrioti. Meita Anna Putniņa ir aktrise un tagad uzņēmēja – savās lauku mājās Vecpiebalgā pati cep rupjmaizi. Dēls Indriķis Putniņš ir deputāts Cēsu domē un arī dzīvo Vecpiebalgā.



Sirsnīgi sveicam un novēlām Līgai Liepiņai skaistu un harmonisku jauno dzīves gadu!



Foto no Latvijas Kino muzeja arhīva – Līga Liepiņa filmas “Četri balti krekli (Elpojiet dziļi)” uzņemšanas laikā, foto J.Dzenītis

Izsakām dziļu līdzjūtību vēsturnieka, muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātāja MARĢERA VESTERMAŅA tuviniekiem, kolēģiem, draug...
31/07/2026

Izsakām dziļu līdzjūtību vēsturnieka, muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātāja MARĢERA VESTERMAŅA tuviniekiem, kolēģiem, draugiem, skolniekiem!
Latvijas Kino muzejam bijis gods sastrādāties ar Vestermaņa kungu, uzsākot jaunu muzeju veidošanu 1988. gadā, kā arī pētot Latvijas kino vēsturi! Zināšanas nemirst!

Dārgie muzeja draugi, mums ir ārkārtīgi smagi un skumji rakstīt šos vārdus, bet šodien tika aizsaukts mūžībā mūsu muzeja dibinātājs un veidotājs, ilggadējais direktors un kurators, ievērojamais Latvijas vēsturnieks, LZA loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, vēstures goda doktors

MARĢERS [MEIRS] VESTERMANIS (18.09.1925.–30.07.2026).

Zaudējot visu ģimeni Holokaustā, viņš par savu dzīves mērķi bija nospraudis bojāgājušās pasaules iemūžināšanu un upuru piemiņas saglabāšanu. Lai gan viņš kā vēsturnieks ir pētījis daudzas un dažādas Latvijas vēstures epizodes, tomēr visu savu mūžu viņam bija svarīgi runāt par nacistu okupācijas laikā noslepkavotajiem ebrejiem un citiem šī režīma upuriem. Tas nopietni traucēja viņa profesionālajai karjerai, jo par pārlieku interesi par pret ebrejiem vērsto teroru viņš tika atlaists no darba arhīvā, tomēr tas viņu neatturēja turpināt neatlaidīgi vākt materiālus par Holokausta norisēm un upuru likteņiem.

Nevarēdams strādāt akadēmiskajās un pētnieciskajās institūcijās, viņš 23 gadus ir pasniedzis dažādās skolās, tai skaitā Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā, kur viņa audzēkņi bija daudzi vēlāk slaveni Latvijas kultūras darbinieki.

Kopš Atmodas sākuma viņš atkal varēja atgriezties pie pētniecības, un 1988. gada nogalē viņš lika pamatus muzejam un dokumentācijas centram "Ebreji Latvijā" – pirmai šāda veida institūcijai Latvijas ebreju kopienas vēsturē. Tajā pašā laikā viņš sāka aktīvi Latvijā un ārzemēs publicēt rakstus gan akadēmiskajā periodikā, gan laikrakstos. 1990. gados viņš sāka Latvijas Universitātē pasniegt pirmos kursus par Holokausta vēsturi. Daudzi no viņa toreizējiem studentiem šodien ir Latvijā atzīti un godalgoti vēsturnieki.
Kopš 1998. gada viņš bija arī Latvijas Vēsturnieku komisijas loceklis.
Tieši šadā kontekstā iezīmējās viņa pētniecības pēdējais lielais temats – ebreju glābšana Holokausta laikā. Kā viņš pats teicis: "Mani mudināja rakstīt mana ebrejiskā pateicība cilvēkiem, kuri apokaliptisku šausmu laikā, kad ebreju tauta tika lemta nāvei, lika ķīlā savu un tuvinieku dzīvību, lai glābtu kaut vienu vajāto." Viņa paša dāvana sev simtgades svinībās bija grāmata "Cilvēcība tomēr nebija mirusi... Ebreju glābšana nacistu okupētajā Latvijā, 1941–1945". Arī pēc šī magnum opus izdošanas un nonākšanas grāmatnīcās viņš turpināja to papildināt otrajam izdevumam, ko pieredzēja iespiestu. Pēdējos mēnešos viņš strādāja pie pētījuma izdevumiem svešvalodās - vēl vakar viņš rediģēja grāmatas vācu tulkojumu.

Vestermaņa kungs bija ne tikai muzeja vadītājs, pētnieks un autors, viņš bija draugs un balsts. Viņam bija milzīgā interese un zinātkāre par dzīvi, viņš izjuta katru mirkli kā iespēju vairāk iepazīt pasauli un kā iespēju kaut ko darīt tās labā. Katrs no mums, kas ir viņu kādreiz saticis, kaut ko ir no viņa iemācījies.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Marģera Vestermaņa ģimenei.

Par izvadīšanas un bēru laiku tiks paziņots atsevišķi.

***

Dear friends of the museum,

it is with profound sorrow and a heavy heart that we must write these words. Today, our museum's founder and creator, its long-serving director and curator, the distinguished Latvian historian, member of the Latvian Academy of Sciences, Bearer of the Order of the Three Stars, and Doctor of History honoris causa,

MARĢERS [MEIR] VESTERMANIS
(18 September 1925 – 30 July 2026)

passed away.

Having lost his entire family in the Holocaust, he made it his life's mission to preserve the memory of the world that had been destroyed and to keep alive the remembrance of its victims. Although, as a historian, he researched many different episodes of Latvian history, throughout his entire life it remained especially important to him to speak about the Jews and other victims of the N**i regime who were murdered during the N**i occupation. This seriously hindered his professional career. Because of what was deemed his excessive interest in the Holocaust, he was dismissed from his position at the archives, yet he steadfastly continued collecting historical materials.

Unable to work in academic and research institutions, he taught in schools for 23 years, including at the Emīls Dārziņš School of Music, and many of his students later became renowned figures in Latvian cultural life.

With the beginning of the Awakening (Atmoda), he was finally able to return to scholarly research. At the end of 1988, he laid the foundations for the Museum and Documentation Centre "Jews in Latvia"—the first institution of its kind in the history of Latvia's Jewish community. At the same time, he began actively publishing articles in both academic journals and the general press, in Latvia and abroad. During the 1990s, he also began teaching the first university courses on Holocaust history at the University of Latvia, and many of his students from that time are today recognized and distinguished historians.

Since 1998, he had been a member of the Latvian Historians' Commission, and it was then that the final major theme of his research took shape: the rescue of Jews during the Holocaust. As he himself said: "I was driven to write by my Jewish gratitude toward those people who, in a time of apocalyptic horror, when the Jewish people were condemned to death, risked their own lives and the lives of their loved ones in order to save even a single persecuted person."

The gift he gave himself for his hundredth birthday was the book "Humanity Had Not Yet Perished... The Rescue of Jews in N**i-Occupied Latvia, 1941–1945". Even after the book had been published and reached bookstores, he continued expanding it for a second edition, which has since also been published, and until yesterday he was still working on the German-language version.

Mr. Vestermanis was not only the museum's director, a researcher, and an author—he was also a friend and a source of support. He possessed an immense curiosity and enthusiasm for life. He saw every moment as an opportunity to better understand the world—and as an opportunity to do something meaningful. Every one of us who had the privilege of meeting him learned something from him.

We extend our deepest condolences to the Vestermanis’ family.

Information regarding the funeral and memorial service will be announced separately.

95 gadu jubilejā atceramies kinooperatoru PĒTERI TRUPU (30.07.1931.-15.06.2011.).Filmu veidošanai Pēteris Trups ir veltī...
30/07/2026

95 gadu jubilejā atceramies kinooperatoru PĒTERI TRUPU (30.07.1931.-15.06.2011.).

Filmu veidošanai Pēteris Trups ir veltījis 55 gadus. Rīgas Mākslas un hronikālo filmu studijā (no 1958. gada Rīgas kinostudija) viņš sāka strādāt kā operatora asistents kinohronikā, vēlāk kā kombinēto uzņēmumu operators. Kinostudijā Pēteris Trups kā kinooperators piedalījās septiņu dokumentāro filmu un divu kinožurnālu uzņemšanā. Līdzās tam viņš bija ļoti daudzu dokumentāro filmu uzrakstu operators.

1965. gadā Rīgas kinostudijas vadība nolēma izveidot leļļu filmu ražošanas studiju un uzaicināja Leļļu teātra režisoru Arnoldu Burovu kļūt par leļļu studijas vadītāju un veidotāju. Viņa komandas kodolu veidoja kolēģi no teātra, un par operatoru filmēšanas grupā Arnolds Burovs uzaicināja Pēteri Trupu. 1966. gadā tapa “Ki-ke-ri-gū”. Tā Arnolda Burova domubiedru grupa aizsāka leļļu animācijas tradīciju Latvijā. Pēteris Trups bija operators nākamos trīs gadus, kuru laikā tika uzfilmētas piecas animācijas filmas, starp tām “Puķu Ansis”, “Dullais Dauka” un “Pasaka par vērdiņu”.

Turpmākajā desmitgadē Pēreris Trups darbojās kā otrais operators kinostudijas astoņu spēlfilmu uzņemšanā. Vērts pieminēt filmas “Nāves ēnā”, “Vella kalpi Vella dzirnavās”, “Pūt, vējiņi!” un “Ģimenes melodrāma”.

1976. gadā viņš atgriezās leļļu filmu studijā, kur nostrādāja līdz 2009. gadam. Kad 1990. gadu sākumā sabruka padomju kinostudiju sistēma, leļļu un zīmētās animācijas grupas nodibināja kopīgu studiju ”Dauka”. Drīz vien leļļu grupa atdalījās un izveidoja savu studiju “Animācijas brigāde”. Par to vēstīts Daces Rožlapas un Māra Putniņa grāmatā “Lelle var visu! Leļļu studijas 50 gadu vēsture”:
“Par jaunās studijas nosaukumu atbildīgs ir mūsu operators Pēteris Trups. Kad aktualizējās jautājums, kā tad sauksies mūsu jaundibināta SIA, tieši viņš ieteica saukties par “Animācijas brigādi” – jau bija kļuvis pazīstams seriāls “Avārijas brigāde” ar iniciāļiem “AB”, tie paliktu tādi paši, un tas būtu prātīgs turpinājums. Tā arī izlēmām.”

Pēteris Trups bija operators vairāk nekā 70 animācijas filmām. Starp tām zināmākās filmas “Vanadziņš”(1978, vienīgā leļļu filma, kas iekļauta Latvijas Kultūras kanonā), “Si-Si-Dra”, “Bimini” un seriāli “Avārijas brigāde”, “Munks un Lemijs” un “Zvēri”. Filmas “Bimini”, “Sapnis”, ”Rezgalības I”, triloģija “Čapliniāna” un cikls “Munks un Lemijs” ieguva Lielā Kristapa balvu kategorijā “Labākā animācijas filma”. Savu pēdējo filmu – seriāla “Munks un Lemijs” 14. sēriju “Dzīvais ūdens” Pēteris Trups uzņēma 2009. gadā. Pētera Trupa ieguldījums latviešu leļļu animācijas tapšanā un uzņemšanā ir nenovērtējams.

Foto: Arnolds Burovs un Pēteris Trups. Kino muzeja krājums.
Aicinām noskatīties animācijas filmu “Bimini” (1981, režisors Arnolds Burovs):

https://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/search/movie/177577

22/07/2026

Ja šodien esat Valmierā, nepalaidiet garām! Latvijas filmu klasika un klasiķi!

18/07/2026
17. jūlijā apaļā dzimšanas dienā sirsnīgi sveicam uzticamu Latvijas Kino muzeja draugu – kritiķi, žurnālisti, tulkotāju,...
17/07/2026

17. jūlijā apaļā dzimšanas dienā sirsnīgi sveicam uzticamu Latvijas Kino muzeja draugu – kritiķi, žurnālisti, tulkotāju, sabiedrisku darbinieci MAIJU LĪNI (1951)!
Lielu daļu mūža MAIJA LĪNE ieguldījusi Latvijas kultūras dzīves un starptautiskas kultūras sadarbības organizēšanā. 20. gadsimta 80. gados Maija strādāja Kinematogrāfijas komitejā un Kinofikācijas pārvaldē, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas – Rīgas domes Kultūras pārvaldē un LR Kultūras ministrijā. Maija tulkojusi filmas festivāliem, intervējusi filmu veidotājus, rakstījusi filmu recenzijas izdevumos “Oskars”, “Kino Raksti” u.c. Īpaši apjomīgs bijis Maijas devums, 20. gadsimta 90. gados un divtūkstošo gadu sākumā avīzē “Diena”, iepazīstinot Latvijas auditoriju ar kinoteātru piedāvāto repertuāru. Tā ir grūti pamanāma (jo daudzus gadus rakstīta un nelielos tekstos ietverta), bet būtiska pasaules kino vēsture latviešu valodā.
Foto (no FB): Maija Līne Rāda Rīgu kādai no ārvalstu kultūras darbinieku delegācijām.

Address

58a Miera Iela
Riga
LV1013

Opening Hours

Tuesday 10:00 - 17:00
Wednesday 10:00 - 19:00
Thursday 10:00 - 17:00
Friday 10:00 - 17:00
Saturday 11:00 - 17:00

Telephone

+371 67358873

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Latvijas Kino muzejs / Latvian Film Museum posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Museum

Send a message to Latvijas Kino muzejs / Latvian Film Museum:

Shortcuts

Share

Category