Rīgas Skolu muzejs

01/04/2026

1. aprīlī pie mums darba vizītē viesojās Rīgas domes deputāte, Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētāja vietniece Aija Melle. Muzeja vadītājs Jāzeps Imants Vikšers iepazīstināja ar telpām un ekspozīciju, un tika pārrunāti muzeja tālākās attīstības jautājumi.

01/04/2026

31. martā Rīgas Skolu muzeja vadītājs Jāzeps Imants Vikšers un darbinieki Uģis Vārslavāns un Dzintra Liepiņa devās ekspedīcijā uz Mērsragu, kur dzimis, par skolas direktoru strādājis un mūža nogali pavadījis skolotājs Kārlis Kreicbergs. 20. gadsimta 20. – 30. gados viņš ir bijis pedagogs Rīgas Bolderājas pamatskolā (no 1934. g. – Rīgas 34. pamatskola) un Rīgas pilsētas 20. pamatskolā (no 1937./38. m. g. – Rīgas pilsētas Garlība Merķeļa (20) pamatskola).
Mūs laipni pavadīja un tikšanās organizēja Kārļa Kreicberga radinieks un viņa foto arhīva dāvinātājs Harijs Saukums, par ko viņam liels paldies.
Pirmais pieturas punkts mūsu braucienā bija Mērsraga bibliotēka, kur glabājas vairākas klades ar Kārļa Kreicberga savākto un pierakstīto informāciju par Mērsraga vēsturi, ko papildina autora zīmējumi, kā arī viņa atmiņām par darba gaitām un kolēģiem Rīgas skolās. Šīs atmiņas digitalizēsim un tās lieliski papildinās mūsu muzeja krājumā esošās Harija Saukuma dāvinātās fotogrāfijas. Sirsnīgs paldies bibliotēkas vadītājai Mairai Peterei par atsaucību!
Mērsraga vidusskolā, kuru no 1947. līdz 1952.gadam vadīja Kārlis Kreicbergs, mūs ļoti viesmīlīgi uzņēma skolas direktore Ilze Indruškeviča un iepazīstināja ar materiāliem par skolas vēsturi un Kārli Kreicbergu, kā arī ar ideju par skolas muzeja izveidošanu. Vienojāmies par turpmāku saziņu un informācijas apmaiņu. Harijs Saukums skolai uzdāvināja Kārļa Kreicberga gleznu, kura tapusi Mērsragā 1955.gadā.

24/03/2026

Šodien Rīgas Skolu muzejā ciemojās draugi un sadarbības partneri - Palamuses Oskara Lutsa Draudzes skolas muzeja direktors Arne Tegelmann un projektu un attīstības speciāliste Janne Riias, Druvienas Vecās skolas- muzeja direktore Anita Graumane un Kubalu skolas- muzeja vadītāja Inga Ozoliņa. Apspriedām turpmāko sadarbību un kopīgas izstādes idejas.

13/03/2026

2026. gada 12. martā tika realizēta profesionālās kompetences pilnveides programma skolu muzeju pedagogiem “Jaunākās tendences darbā ar muzeja krājumu” 8 stundu apjomā.
Kursu programmas mērķis bija sniegt zināšanas par pētniecisko un komunikācijas darbu kā vienu no skolas muzeja pamatfunkcijām, kas nodrošina mērķtiecīgu un profesionālu skolas vēstures apzināšanu, saglabāšanu un popularizēšanu, kā arī veicināt interesi profesionāli pilnveidoties, sekot muzeju jomas aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, sadarboties ar radniecīgu nozaru speciālistiem.
Kursu nodarbību pirmajā daļā restauratore – meistare, Latvijas Restauratoru biedrības biedre Ārija Ubarste sniedza ieskatu jautājumos, kas saistīti ar muzeja krājumā esošo papīra priekšmetu saglabāšanu. Kursu dalībnieki apguva sekojošas tēmas: pamatnosacījumi papīra / grāmatu iesējumu saglabāšanai, konservācijas / restaurācijas pamatprincipi, papīra priekšmetos izmantotie materiāli un tehnikas, bojājumu raksturojums un atpazīšana, primārā papīra priekšmetu apstrāde – mehāniskā tīrīšana, nelielu bojājumu novēršana, labošana līmējot.
Dienas turpinājumā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Maija Krūmiņa kursu dalībniekus rosināja aizdomāties par mutvārdu vēstures nozīmību muzeja darbā. Klātesošie uzzināja par mutvārdu vēstures pētniecību Latvijā, tās nozīmi un praktisko pielietojumu, kā arī apguva teorētiskās zināšanas par biogrāfisko interviju sagatavošanu, norisi, dokumentēšanu un “pēcdzīvi’.
Kursu programma bija ļoti noderīga, informatīvi bagāta. Paldies, lektorēm!
Materiālu sagatavoja: Uģis Vārslavāns, Rīgas skolu muzeju jomas metodiskās apvienības vadītājs
Uģa Vārslavāna fotogrāfijas.

09/03/2026

Latvijas Nacionālā arhīva apzinātais un sakārtotais bēgļu izglītības dokumentārais mantojums būs nozīmīgs resurss Rīgas Skolu muzeja pētnieciskajā darbībā.

27/02/2026

Priecājamies par Ukrainas Pedagoģijas muzeja Педагогічний музей України ieguldījumu starptautiskās izstādes "Ābece kā sabiedrības spogulis" tapšanā. Sveicam ukraiņu kolēģus, atklājot viņu izstādes virtuālo versiju. "Domās un darbos kopā ar Ukrainu!"🤝🌻🌻🌻

Педагогічний музей України - учасник міжнародної виставки «ABC-book as a Mirror of Society»

23 жовтня 2025 року в Ризькому шкільному музеї (Латвія) відкрилася міжнародна виставка «ABC-book as a Mirror of Society» («Буквар як дзеркало суспільства»). У проєкті взяли участь музеї історії освіти шести європейських країн: Естонії, Італії, Латвії, Німеччини, Словенії та України.
У виставці представлено національні традиції букваристики різних країн Європи в єдиному порівняльному культурно-освітньому просторі. Буквар розлядається як фундаментальна навчальна книга, що у різні історичні періоди виконувала не лише дидактичну, а й світоглядну, культурну та ідеологічну функції.
Повна онлайн-версія виставки українською мовою – на нашому сайті: https://pmu.in.ua/news/mizhnarodna-vystavka-abc-book-as-a-mirror-of-society-bukvar-iak-dzerkalo-suspilstva/

Педагогічний музей України щиро дякує організаторам виставки – Ризькому шкільному музею Rīgas Skolu muzejs – та партнерам із Німеччини, Словенії, Італії й Естонії за плідну співпрацю, підтримку та солідарність з Україною.

24/02/2026

Rīgas Skolu muzejā 20.februārī plkst.16.00 BJC "Rīgas Skolēnu pils" Svētku zālē notika čehu rakstnieces Alenas Vostras grāmatas “SPRĀDZIENS BŪS SEŠOS” tulkojuma latviešu valodā atklāšanas pasākums, ko organizēja Rīgas Skolu muzejs sadarbībā ar Biedrību Latvija – Čehija un izdevniecību “Pētergailis”. Grāmatas galvenais varonis piektklasnieks Ludvigs Četrpadsmitais aizrautīgi cenšas pārliecināties par fizikas teorētisko aprēķinu pareizību, veicot dažādus eksperimentus, – dažkārt diezgan bīstamus.
Pasākumu vadīja grāmatas tulkotāja un biedrības Čehija – Latvija priekšsēdētāja Halina Lapiņa, aicinot autores meitu Denisu Vostru no Prāgas pastāstīt par mātes darbu pie šīs un citu grāmatu tapšanas. Grāmatas atvēršanas svētkos sapulcējušos uzrunāja Čehijas vēstniecības pārstāve Veronika Sido, bet fragmentus no grāmatas lasīja aktrise Inese Vāciete. Izdevniecības “Pētergailis” vadītāja Inguna Ula Cepīte jaunajiem lasītājiem organizēja nelielu viktorīnu, kuras uzvarētāji kā balvu ieguva jauno grāmatu.
Pasākumu kuplināja LU Cietvielu fizikas institūta jaunie zinātnieki Annija, Edmunds un Gunita, kuru demonstrētie eksperimenti sagādāja klātesošajiem patiesu interesi. Pateicamies Līgai Ūdrei par eksperimentu saorganizēšanu.
Pateicamies par atbalstu un iesaistīšanos BJC "Rīgas Skolēnu pils" radioelektronikas pulciņam (vadītājs Jānis Ozols Ozoliņš) un kora “Rīga” meitenēm (vadītāja Irina Švarcbaha, koncertmeistare Aija Smiltēna).

Foto: Vita Oša un izdevniecība "Pētergailis"

Jāzeps Imants Vikšers
BJC "Rīgas Skolēnu pils"
Rīgas Skolu muzeja vadītājs

16/02/2026

Rīgas Skolu muzejs aicina 20.februārī plkst.16.00 BJC "Rīgas Skolēnu pils" Svētku zālē uz čehu rakstnieces Alenas Vostras grāmatas “SPRĀDZIENS BŪS SEŠOS” atklāšanas pasākumu." Grāmatā stāstīts par to, kā beidzas piektklasnieka aizraušanās ar fizikas eksperimentiem. Vizuālos efektus sarūpējis BJC "Rīgas Skolēnu pils" Radioelektronikas pulciņš; par eksperimentu rūpēsies LU CFI pārstāvji. Gaidāms neliels muzikālais pārsteigums! Visi interesenti laipni gaidīti K.Barona ielā 99, Rīgā.

16/02/2026

Skolu vēsturniekam Alfrēdam Starim - 100
(16.02.1926 – 24.06.2011)
Dr. hist. Alfrēdam Starim, kura mūža darbs bija Latvijas skolu vēstures izpēte, šogad svinam 100 gadu jubileju.
Viņš dzimis Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā zemnieku ģimenē. Skolas gados Vanagu pamatskolā aizrāvies ar latviešu valodu, vēsturi, aktīvi darbojies mazpulku organizācijā. 1950.gadā A. Staris absolvēja Pļaviņu vidusskolu, 1952. gadā iestājās Latvijas Valsts universitātē. Līdztekus vēstures studijām viņš strādāja par skolotāju dzimtajā pusē. 1958. gadā nākamais pētnieks studijas pabeidza ar izcilību un drīz vien tika iecelts par direktoru Līvānu Strādnieku jaunatnes vidusskolā, bet 1960.gadā – Pļaviņu vidusskolā. Tur sākās plašs novadpētniecības darbs, tika iekārtots skolas muzejs. 1972.gadā A. Staris sāka strādāt Izglītības ministrijas Pedagoģijas zinātniskās pētniecības institūtā, 1973.gadā aizstāvēja disertāciju un ieguva zinātnisko grādu.
Jāuzsver trīs Alfrēda Stara unikāli veikumi skolu vēsturē:
1) pirmoreiz atsevišķā grāmatā apkopota izglītības un pedagoģiskās domas vēsture Latvijā 20. gs. 20.- 30.gados;
2) pirmoreiz atsevišķā grāmatā apkopota Rīgas skolu vēsture no viduslaikiem līdz 1944.gadam;
3) pirmoreiz Latvijā publicēts plašāks materiāls par Rietumu trimdas latviešu skolām.
Visi A. Stara darbi balstās rūpīgā arhīva dokumentu un citu vēstures avotu izpētē. Grāmata par Rīgas skolu vēsturi ir izcila arī ar to, ka faktu materiāls papildināts ar vizuālajiem vēstures avotiem – skolu ēku attēliem.
A. Stara grāmatas, rakstus un savāktos materiālus turpina izmantot pedagoģijas vēstures pētnieki, studenti un muzejnieki. Atsauces uz viņa darbiem atrodamas Baltijas pedagoģijas vēsturnieku izstrādātajā darbā angļu valodā Izglītības vēsture un pedagoģiskā doma Baltijas valstīs līdz 1940.gadam (2009) , Stara materiāli izmantoti gandrīz visos šķirkļos par izglītību Latvijas enciklopēdijā (2002 – 2009). Viņa darbi ir obligātās literatūras sarakstos pedagoģijas vēstures studiju kursos visās Latvijas augstskolās. No 1990. gadiem pētnieks aktīvi līdzdarbojās skolu muzeju skatēs, viņš bija iniciators Latvijas Skolu muzeju biedrības atjaunošanai 1995. gadā. 2001. gadā tika nodibināts Rīgas Skolu muzejs, kura veidošanā iesaistījās arī Alfrēds Staris.
A. Staris vienmēr ir bijis aktīvs starptautiskās sadarbības veicinātājs: jau kopš 20. gs. 70.gadiem piedalījies Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pedagoģijas vēsturnieku pasākumos. Tādēļ viņa padoms lieti noderēja grāmatas par Baltijas valstu pedagoģijas vēsturi veidošanā . 20. gs. 90. gados, kad sākās Rietumu trimdas latviešu pedagoģiskās domas antoloģijas veidošana, pateicoties A. Starim, Latvijas pedagoģijas vēsturniekiem aizsākās sadarbība ar ievērojamiem trimdas kultūras un izglītības darbiniekiem – E. Silkalnu Austrālijā, A. Cipuli Vācijā, J. Mežāku Kanādā, G. Pāvulu Zviedrijā, A. Ozoliņu Lielbritānijā u.c.
A. Stara veikums un godprātīgā attieksme pret darbu nav pārvērtējami. 1998. gadā Alfrēds Staris saņēma Luda Bērziņa konkursa Lielo balvu par mūža ieguldījumu pedagoģiskās domas apzināšanā Latvijā, bet 2011. gadā novērtēta ar augsto Valsts apbalvojumu – Triju zvaigžņu ordeni.
A. Stara nozīmīgākie pētījumi:
1. Staris, A., Ūsiņš, V. Izglītības un pedagoģijas zinātnes attīstība Latvijā pirmās brīvvalsts laikā. Rīga.: Zinātne, 2000.
2. Staris, A. Skolas un izglītība Rīgā no sendienām līdz 1944. gadam. Lielvārde: Lielvārds, 2000.
3. Staris, A. (Sastād., līdzautors) Rietumu trimdas latviešu pedagoģiskā doma (1944 – 1990). R.: RaKa, 2004.
Par A. Stara dzīvesdarbību vairāk: Laikmets un personība. 9. krāj. Rīga: RaKa, 2008, 150. – 217. lpp.
Rīgas Skolu muzeja Zinātniskās padomes locekle
Dr. paed. Aīda Krūze

11/02/2026

Bērnu un jauniešu centrs "Rīgas Skolēnu pils" šo mācību gadu aizvada 85 gadu jubilejas zīmē. Garīgās mūzikas koncerts "ES TICU" 22.02.2026. Svinēsim kopā!

17/12/2025

Rīgas Skolu muzejs aicina

10/12/2025

Sveicam kolēģi Ilzi Jākobsoni ar godam paveiktu darbu! Lieliska dāvana skolai un sabiedrībai Ziemassvētkos!

Lieliski jaunumi! 15. decembrī jaunas grāmatas atvēršanas svētki.
Grāmata “Rīgas Doma kora SKOLA” atspoguļo skolas 30 gadu vēsturi, tās lomu Latvijas valsts un mūzikas izglītības attīstībā. Skola dibināta 1994. gadā un savu 30 gadu jubileju ar krāšņu koncertu atzīmēja Dailes teātrī 2024. gada pavasarī. Grāmatas sastādītāja un kuratore Ilze Jākobsone apkopojusi vēsturiskos dokumentus, preses izdevumus, fotogrāfijas, atspoguļojot skolas sarežģītos dibināšanas apstākļus, attīstību un izaugsmi. Šo gadu gaitā skola ar savu unikālo izglītības modeli kļuvusi par vadošo mūzikas izglītības iestādi Latvijā un Eiropā. Grāmata ir hronoloģisks atskats uz izcilu skolu Latvijas izglītībā, kuras šodiena ir mācību, radošā darba un nerimtīgas koncertdzīves sinerģija, kā arī pedagogu, audzēkņu un vecāku sadarbība un uzticēšanās. Grāmata papildina Latvijas valsts jaunāko laiku vēstures un kultūrtelpas kolektīvo atmiņu ar kvalitatīviem, dokumentētiem, iepriekš neapkopotiem faktiem un fotogrāfijām no publikācijām, Latvijas Nacionālā arhīva un daudzu cilvēku personīgajiem arhīviem.
“Tikai cerību un grūtību pilnajā Latvijas atdzimšanā varēja notikt mūsu skolas dzimšana. Atjaunotās Latvijas laikā sākās arī Rīgas Doma kora skolas laiks. Iecere bija veidot jaunu skolu ar citādu, pavisam atšķirīgu redzējumu, kā audzēkņus ievadīt mūzikas pasaulē, kā veidot attiecības, kas balstītos patiesā cieņā un sadraudzībā, kā panākt uzticēšanos, atrast īsto veidu, kā “piespiest mīlēt Raini”, zināšanas un mūziku. Taču piespiešana te nederēja, bet vadība ar stingru roku maigā pacietības un mīlestības samta cimdā,” tā grāmatas ievadā par skolas aizsākumiem stāsta latviešu valodas un literatūras skolotāja, dzejniece Iveta Šimkus. Rīgas Doma kora skolas mācību un profesionālie sasniegumi ir apliecinājums tam, ka sasniegts skolas dibinātāja un ilggadējā direktora Jāņa Erenštreita paustais mērķis – nodrošināt tādu vispusīgu kora audzēkņu pamatizglītību, kas absolventiem dotu plašas tālākizglītības iespējas.