Kultūras mantojuma centrs "Tīnūžu muiža"

Kultūras mantojuma centrs "Tīnūžu muiža" Contact information, map and directions, contact form, opening hours, services, ratings, photos, videos and announcements from Kultūras mantojuma centrs "Tīnūžu muiža", Tinuzi Muiza.

Latvijas ainava ir viena no nozīmīgākajām mūsu valsts vērtībām un identitātes simboliem. Diemžēl arī mūsdienās netrūkst ...
14/08/2026

Latvijas ainava ir viena no nozīmīgākajām mūsu valsts vērtībām un identitātes simboliem. Diemžēl arī mūsdienās netrūkst piemēru, kas liecina, cik maz šī vērtība tiek novērtēta un aizsargāta.

20.gadsimta sākumā Latvijas ainava bija sasniegusi augstu attīstības pakāpi. Turpmākās desmitgades to būtiski pārveidoja — divi pasaules kari, okupācijas un jo īpaši padomju ideoloģija ar savu „progresīvo” (Regresīvo) pieeju it visam, kam tas ķērās klāt.

Pirms kāda laika no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ieguvām jaunus avotus par Tīnūžu pagastu. Īpaši interesantas ir ceļu kartes, kas ne tikai parāda tālaika ceļu tīklu, bet arī to, kā ceļi un to apkārtne izskatījās no ceļinieka skatpunkta.

Publicējam dažus fragmentus. Viena no pirmajām lietām, kas tajos piesaista uzmanību, ir garās koku aleju rindas gar ceļiem — būtisks elements, kas pildīja praktiskas funkcijas un vienlaikus veidoja sakārtotu, ainavisku vidi. Tas, protams, nebija raksturīgs tikai Tīnūžu pagastam.

Ceļš ne vienmēr ir tikai veids, kā nokļūt no punkta A līdz punktam B. Reizēm pats ceļš ir galamērķis.

Info sagatavoja: Kaspars Špēlis, Kultūras mantojuma centra "Tīnūžu muiža" vadītājs

Informējam par jaunu Kultūras mantojuma centra “Tīnūžu muiža” projektu – Tīnūžu pagasta karoga izveidi. Šogad mūsu izstr...
12/08/2026

Informējam par jaunu Kultūras mantojuma centra “Tīnūžu muiža” projektu – Tīnūžu pagasta karoga izveidi. Šogad mūsu izstrādātais Tīnūžu pagasta ģerboņa projekts guva plašu iedzīvotāju atsaucību un augstu speciālistu novērtējumu.

17.jūlijā Tīnūžos organizējām publisku tikšanos, kurā iepazīstinājām ar jaunām iecerēm un uzklausījām viedokļus par Tīnūžu pagasta identitātes attīstīšanu. Tagad aicinām interesentus apmeklēt Kultūras mantojuma centru “Tīnūžu muiža”, lai klātienē aplūkotu karoga projektu un uzzinātu vairāk par tā ieceri un iespējamo lietošanu.

KĀ TAPA TĪNŪŽU PAGASTA KAROGS?
Darbs pie Tīnūžu pagasta karoga sākās uzreiz pēc pagasta ģerboņa apstiprināšanas Heraldikas komisijā. Heraldika ir vēstures un mākslas palīgdisciplīna ar senām tradīcijām, kas Eiropā veidojušās kopš viduslaikiem. Heraldisko simbolu radīšana būtiski atšķiras no logotipa vai cita mūsdienu grafiskā dizaina izstrādes. Katram elementam – krāsai, formai, dalījumam un simbolam – ir sava nozīme un pamatojums.

Latvijas pilsētu, novadu un pagastu karogos lielākoties tiek izmantoti vairāki klasiski karoga laukuma un krāsu joslu dalījuma tipi. Pieturēšanās pie tiem ir pārbaudīts, ērts un drošs risinājums. Daudz sarežģītāks uzdevums ir radīt karogu, kas vienlaikus ievēro heraldikas principus, ir cieši saistīts ar konkrēto vietu un iegūst savu, nepārprotami atpazīstamu raksturu. Tīnūžu pagasta karogs gāja šo grūtāko ceļu.

Veidojot Tīnūžu pagasta karogu, mēs izvirzījām četrus galvenos principus:
1. Turpināt ģerboņa stāstu.
Karogs ir atvasināts no Tīnūžu pagasta ģerboņa, un tā vizuālā koncepcija attīsta ģerbonī ietverto stāstu. Izmantotajiem simboliem jābūt pamatotiem un tieši saistītiem ar Tīnūžu pagastu.
2. Veidot vienotu pagasta simboliku.
Karogam un ģerbonim jāpapildina vienam otru, veidojot vienotu, saturiski saistītu un atpazīstamu Tīnūžu pagasta identitāti.
3. Nodrošināt labu uztveramību un lietojamību.
Karogam jābūt reprezentatīvam, vizuāli izteiksmīgam un labi pamanāmam arī no lielāka attāluma. Tam jābūt piemērotam lietošanai dažādās vidēs un situācijās.
4. Radīt unikālu un atpazīstamu karogu.
Tīnūžu pagasta karoga koncepcija veidota tā, lai tas nebūtu sajaucams ar citu Latvijas pilsētu, novadu vai pagastu karogiem. Tā uzdevums ir būt ne tikai oficiālam simbolam, bet arī skaidri un nepārprotami atpazīstamai Tīnūžu pagasta zīmei.

PAR TĪNŪŽU PAGASTA KAROGA KOMPOZĪCIJU
Karoga pamatā ir spēcīgs diagonāls, plūstošs dalījums starp sarkano un balto laukumu. Atšķirībā no taisnas diagonāles šī līkne rada kustības un attīstības iespaidu. Acs dabiski seko līnijai no apakšējā kreisā stūra uz augšējo labo, kas kompozīcijai piešķir dinamiku. Karogs radīts tā, lai tas savās formās un saturā būtu unikāls salīdzinot ar citiem Latvijas pilsētu, novadu un pagastu karogiem.
Karoga sarkanais simboliski dominē kreisajā daļā, kur izvietota heraldikas simboli. Baltais labajā pusē nodrošina vizuālu līdzsvaru un "elpu"; nav sajūtas, ka kompozīcija būtu pārslogota. Tas ļauj simboliskajiem elementiem izcelties daudz labāk nekā uz, piemēram, pilnīgi sarkana fona.

Heraldikas simbolu balansēšana Baltais zirgs, saule un pusmēness koncentrēti karoga kreisajā pusē – pie masta, kur tie ir vislabāk saskatāmi arī karogam plīvojot. Šāds izvietojums nodrošina, ka galvenie heraldiskie simboli saglabā savu vizuālo dominanti un nav izkliedēti pa visu audumu. Kompozīcija tādējādi iegūst skaidru heraldisko centru, turpinot vēsturisku karogu tradīciju, kur emblēma izvietota pie kāta.

Par koncepcijas izteiksmīgāko māksliniecisko elementu kļūst plūstošā robežlīnija starp sarkano un balto laukumu. Tā simboliski var tikt interpretēta kā Mazās Juglas upes plūdums vai ainavas horizonts, kas izceļ Zilos kalnus un Tīnūžu pagasta daudzos pilskalnus. Šī daudznozīmīgā forma piešķir karogam vietējo identitāti un simbolisku dziļumu, vienlaikus saglabājot kompozīcijas skaidrību un lakonismu

Karoga projektu, aprakstu sagatavoja: Kaspars Špēlis, Kultūras mantojuma centra “Tīnūžu muiža” vadītājs

11. augusts – Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena.Latvijā ir tikai divi pagastu ģerboņi, kuru simbolika veltīta la...
11/08/2026

11. augusts – Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena.

Latvijā ir tikai divi pagastu ģerboņi, kuru simbolika veltīta latviešu strēlniekiem – Ķekavas un Tīnūžu pagasta ģerboņi. Abas vietas ieņem īpašu vietu vēsturē un Latvijas heraldikā. Šogad mums izdevās īstenot sen lolotu ieceri – Tīnūžu pagasta ģerbonī iemūžināt arī šo latviešu karavīru mantojumu. To simbolizē baltais uzvaras zirgs – cīnītāja gara un drosmes simbols.

Latvijas armija novads

22/07/2026

Atskats par 17. jūlija pasākumu Tīnūžos.
Šī gada 27. maijā Heraldikas komisija apstiprināja Tīnūžu pagasta ģerboni, kas guva ļoti plašu iedzīvotāju atbalstu un augstu novērtējumu par tā māksliniecisko un saturisko kvalitāti.

17. jūlijā Kultūras mantojuma centrs “Tīnūžu muiža” organizēja pasākumu, lai ikvienu interesentu iepazīstinātu ar Tīnūžu pagasta identitātes veidošanas turpmāko gaitu un iespējām līdzdarboties.

Ģerbonis ir viens no būtiskākajiem simboliem šī procesa impulsiem, kas ir pamats jaunām idejām un sadarbībām. Kultūras mantojuma centra “Tīnūžu muiža” vadītājs iepazīstināja arī ar šī un nākamā gada iecerēm, lai izceltu Tīnūžu pagastu. Jau pavisam drīz ikviens iedzīvotājs un viesis pamanīs vairākas pozitīvas pārmaiņas, kas saistītas ar Tīnūžu pagasta identitāti.

Īpašs notikums bija profesores Janīnas Kursītes-Pakules – vienas no ievērojamākajām latviešu valodas, folkloras un kultūrvēstures pētniecēm – stāstījums par Tīnūžu pagasta mantojumu, simbolu nozīmi un vietējās identitātes vērtību Latvijā. Pasākumā piedalījās arī vieni no pazīstamākajiem heraldikas māksliniekiem Juris Ivanovs un Ilze Lībiete, kā arī zīmola “Latvijas Pērles” dibinātāja Elīna Bukša, kura jau vairāk nekā desmit gadus popularizē Latvijas amatniekus un mājražotājus.

Katrs no runātājiem identitātes veidošanu aplūkoja no sava skatpunkta. Profesore Janīna Kursīte-Pakule iepazīstināja ar mazāk zināmiem, bet nozīmīgiem Tīnūžu stāstiem un skaidroja identitātes veidošanās nozīmi. Elīna Bukša dalījās pieredzē par kopienas un vietas identitātes stiprināšanu, īpaši akcentējot suvenīru, reprezentācijas priekšmetu lomu, vietu un tendences. Juris Ivanovs un Ilze Lībiete stāstīja par ģerboņa praktiskajām izmantošanas iespējām.

Īpaši jāuzsver, ka Tīnūžu pagasta ģerbonis saņēmis plašu sabiedrības atbalstu, un vairākas izglītības un kultūras iestādes, uzņēmēji un entuziasti jau pauduši gatavību iesaistīties pagasta identitātes stiprināšanā.

https://www.facebook.com/share/v/1A9uB88pyn/

"Esmu mācīts dārzkopis Tīnūžu muižā": Stāsts par dārznieku un atkalredzēšanos.Starp cilvēkiem, kuri pirms vairāk nekā si...
14/07/2026

"Esmu mācīts dārzkopis Tīnūžu muižā": Stāsts par dārznieku un atkalredzēšanos.

Starp cilvēkiem, kuri pirms vairāk nekā simts gadiem veidoja Tīnūžu muižas ikdienu, īpaša vieta pieder muižas dārzniekam Mārtiņam Lazdam. Pateicoties viņa dzimtas pēcteču viesošanās reizei Tīnūžu muižā 2026. gada vasarā, mūsu rīcībā nonākušas vērtīgas liecības, dokumenti un dzimtas atmiņas, kas ļauj atvērt jaunu lappusi muižas vēsturē – stāstu par Tīnūžu muižas dārziem un parku.

Vēsturiskā parka izpēte un atjaunošana ir viens no mūsu ilgtermiņa mērķiem. Gadu gaitā esam sakopuši muižas teritoriju, atbrīvojuši vēsturisko ainavu no padomju okupācijas laikā izbūvētās infrastruktūras, apkopojuši senās fotogrāfijas un kartogrāfiskos materiālus, kas palīdz rekonstruēt kādreizējo muižas centra plānojumu. Lai gan mūsdienās saglabājušās vien vēsturiskā parka aprises, arvien skaidrāk iezīmējas iespēja atklāt un nākotnē arī atjaunot tā vēsturisko veidolu. Tīnūžu muižas centra teritoriju īpaši izceļ neparastais reljefs, kas šo vietu padara par vienu no ainaviski izteiksmīgākajiem muižu centriem Latvijā.

Par muižas dārznieku līdz šim nebija nekādu ziņu, taču jaunatklātie materiāli ļauj daudz precīzāk ieskatīties viņa dzimtas stāstā, kas diemžēl nebūt nebija "rožains". Kādā 19. gadsimta beigu dekoratīvo dārzu ierīkošanas grāmatā saglabājušies detalizēti viņa paša pieraksti, kuros lasāms: "Esmu mācīts dārzkopis. Tīnūžu muižā kā dārznieks darbojos 26 gadus." Zinot, ka Lazdu ģimene bēgļu gaitās devās 1916. gadā, var secināt, ka darbu muižā Mārtiņš sāka ap 1890. gadu. Nav šaubu, ka tieši pēc šīm grāmatām tika veidoti Tīnūžu muižas dekoratīvie apstādījumi.
Dārzkopības prasmes viņš apguva Pēterburgā, savukārt viņa sieva Adaleide Priede Tīnūžu muižā strādāja par ķēkšu jeb virtuves pārzini. Dzimtas atmiņās saglabājies stāsts, ka Mārtiņa tēvam Pēterim Lazdam piederējusi saimniecība Tīnūžu muižas teritorijā, kuras precīza atrašanās vieta pagaidām vēl nav identificēta. Pēc konflikta ar muižas baronu ģimene zaudēja savu saimniecību un kļuva par muižas kalpiem.
No iepriekšējiem mūsu pētījumiem zināms, ka 1893. gada 7. decembrī Eduards fon Šteins Tīnūžu muižu pārdeva baronam Jozefam fon Volfam. Tādējādi Mārtiņš Lazda savu dārznieka darbu veica pamatā laikā, kad muiža atradās baronu fon Volfu dzimtas īpašumā.
Šīs īpaši vērtīgas ziņas par Mārtiņu Lazdu ir apkopojusi un sniegusi viņa mazmazmeita Dr.biol. Anta Sparinska – ilggadēja Latvijas Universitātes Botāniskā dārza un Bulduru Dārzkopības vidusskolas vadītāja. Ir aizkustinoši apzināties, ka viena no Latvijas dārzkopības nozares ievērojamākajām personībām nākusi no dzimtas, kuras saknes meklējamas Tīnūžos un kuras pārstāvji savulaik veidojuši muižas ainavu.
Šie jaunie avoti būtiski papildina mūsu zināšanas par Tīnūžu muižas vēsturi. Tie iedvesmo turpināt vēsturiskā parka izpēti un ļauj droši teikt, ka turpmāk arvien biežāk mūsu projektos un publikācijās izskanēs tēma "Tīnūžu muižas dārzi un parki".

Aprakstu sagatavoja: K.Špēlis. kultūras mantojuma centra "Tīnūžu muiža" vadītājs

Visit Ogre, Ogres novads, Tīnūžu pagasta bibliotēka,
Universitātes Botāniskais dārzs

Mēs priecājamies par Tīnūžu pagasta bibliotēka un tās vadītājas Juta Vovere aktīvo darbu, iesaistot bērnus daudzveidīgās...
08/07/2026

Mēs priecājamies par Tīnūžu pagasta bibliotēka un tās vadītājas Juta Vovere aktīvo darbu, iesaistot bērnus daudzveidīgās izglītojošās nodarbībās. Īpaši novērtējam vietējās bibliotēkas darbu, iepazīstinot bērnus ar latviešu kultūras mantojumu un stiprinot viņu izpratni par mūsu tautas vērtībām.

Esam pārliecināti, ka ar katru gadu iespēju loks Tīnūžos/ Tīnūžu pagastā kļūs arvien daudzveidīgāks.

Vēlreiz par "Tradīciju skoliņu" Tīnūžos.
07/07/2026

Vēlreiz par "Tradīciju skoliņu" Tīnūžos.

Vasara bērniem ir maģisks laiks, kad pasaule kļūst lēnāka un dienas šķiet bezgalīgi garas. Arī Kultūras mantojuma centrs...
03/07/2026

Vasara bērniem ir maģisks laiks, kad pasaule kļūst lēnāka un dienas šķiet bezgalīgi garas. Arī Kultūras mantojuma centrs "Tīnūžu muiža" šajā laikā pārtop par iedvesmas vietu – telpu, kur bērni nometņu ietvaros satiekas ar latviešu kultūras mantojumu, dabu un savu radošumu.

Jau vairākus gadus Tīnūžu Lietišķās mākslas studijas "Tīna" komanda rīko "Tradiciju skoliņu" – dienas nometni bērniem. Šogad tā norisinājās 1., 2. un 3. jūlijā, pulcējot bērnus no Tīnūžu pagasta, Ogres un Ikšķiles. Nometnē dalībnieki iepazīst un apgūst dažādas tradicionālās rokdarbu tehnikas, soli pa solim atklājot latviešu kultūras mantojuma bagātību.

Arī Kultūras mantojuma centrs "Tīnūžu muiža" ir neliela daļa no šī skaistā notikuma. Šoreiz mūsu etnogrāfijas krājuma vērtības iepazina un pētīja 20 jaunkundzes, gūstot iedvesmu gan tradicionālajos rakstos, gan seno amatu prasmēs.

Sirsnīgs paldies nometnes organizatorēm, vadītājām un brīvprātīgajiem palīgiem par viņu ieguldījumu! Jūsu darbs ir nenovērtējams – tas palīdz saglabāt, nodot nākamajām paaudzēm un attīstīt latviešu kultūras mantojumu.

Meistares skolotājas Eva Bičkovska Kristīne Struberga un Ilze Kupča-Ziemele. Brivpātīgie palīgi Renāte Kalniņa, Ieva Pauriņa un Inguna Ojere.
Projekta atbalsts , TĪNA

2026. gada 27. maijā Latvijas Heraldikas komisija apstiprināja Tīnūžu pagasta ģerboni, augstu novērtējot tā saturisko ie...
02/07/2026

2026. gada 27. maijā Latvijas Heraldikas komisija apstiprināja Tīnūžu pagasta ģerboni, augstu novērtējot tā saturisko ieceri un māksliniecisko kvalitāti. Tas ir nozīmīgs notikums Tīnūžu pagasta identitātes stiprināšanā un attīstībā, vienlaikus iezīmējot jaunu posmu pagasta atpazīstamības veicināšanā.

Ģerboņa apstiprināšana iezīmē jaunu posmu Tīnūžu pagasta attīstībā. Nākamais solis ir tā iedzīvināšana – veidojot ģerboņa klātbūtni publiskajā telpā, kultūras un sabiedriskajās aktivitātēs, kā arī iesaistot pagasta iedzīvotājus tā nozīmes un atpazīstamības stiprināšanā.

Kultūras mantojuma centrs “Tīnūžu muiža” aicina Tīnūžu pagasta iedzīvotājus un ikvienu, kam rūp Tīnūžu pagasta identitāte, piedalīties diskusijā par Tīnūžu pagasta ģerboņa iedzīvināšanu. Tās laikā pārrunāsim iespējamās iniciatīvas, pasākumus un kopīgus soļus, lai jaunais simbols kļūtu par neatņemamu pagasta identitātes sastāvdaļu.

Pasākums sāksies 17. jūlijā plkst. 18.00 Tīnūžu Tautas namā. Paredzamais sarunu ilgums – līdz ap plkst. 19.30.

Informāciju sagatavoja:
Kaspars Špēlis,
Kultūras mantojuma centra “Tīnūžu muiža” vadītājs

Address

Tinuzi Muiza

Opening Hours

Monday 09:00 - 17:00
Tuesday 09:00 - 17:00
Wednesday 09:00 - 17:00
Thursday 09:00 - 17:00
Friday 09:00 - 17:00

Website

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Kultūras mantojuma centrs "Tīnūžu muiža" posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Shortcuts

Share