Tērvetes koka pils

Tērvetes senvietas arheoloģiskais komplekss atrodas Tērvetes novada, Tērvetes pagasta teritorijā pie Tērvetes upītes, kurā ietilpst četri pilskalni (Klosterkalns, Tērvetes pilskalns, Svētais kalns, Putnu kalns), pilsdrupas, senpilsēta un viduslaiku kapulauks. un E.Zagorska vadībā (1960.g.). Tērvetes arheoloģiskajā kompleksā atrastas 4692 senlietas, no tām pilskalnā – 3966 (Brīvkalne 1964, 85). Tēr

vetes vārds pirmo reizi minēts 13.gs. rakstītajos avotos „Indriķu hronikā” saistībā ar 1219.gada notikumiem Zemgalē - XXIII, 4.nodaļa (IH 1993, 241). Pēc rakstīto avotu liecībām 13.gs. Tērvete bijusi viens no ievērojamākajiem zemgaļu politiski ekonomiskiem centriem, kur valdīja zemgaļu vadoņi Viestards ( dux Semigalorum Viesthardus, Vesthardus, Vestardus, Vester), Nameisis (rex Semigallie Nameise, Nameyxe, Nameise) un iespējams arī Šābis (Schabe). Tērvetes 12.gs.koka pils rekonstrukcija veikta balstoties uz arheoloģisko izrakumu materiāla. Pils būvniecībai izvēlēta kalna kaupre kura atrodas ap 400 m no īstā pilskalna, 200 m attālumā no Tērvetes estrādes. Uz doto brīdi ir uzbūvēta pils Austrumu daļa, kas ir augstākais un sarežģītākais posms Tērvetes pils būvniecībā. Augstākais punkts sasniedz 14 m. būvniecības kārta, kurā paredzēts uzbūvēt Ziemeļu nogāzes aizsardzības konstrukcijas un 3 dzīvojamas ēkas pagalmā. Pilī izvietotas vairākas ekspozīcijas zāles ar arheoloģisko rotu, ieroču un sadzīves priekšmetu orģināliem un atdarinājumiem. Pils ekspozīcija veltīta zemgaļu materiālajai kultūrai dzelzs laikmetā (1.-14.gs.). Pilī ir plašs uzskates līdzekļu un priekšmetu klāsts, un ir plašākais pieejamais materiāls par zemgaļiem A-Baltijā. Pils ekspozīcijā ir izvietots Tērvetes vēstures muzeja arheoloģiskais krājums kurā ir ap 1800 priekšmetu pamat krājumā un ap 1000 priekšmetu palīg krājumā. Pili apsaimnieko Biedrība „Latviešu karavīrs”, kuras mērķis ir izzināt, pētīt un popularizēt Latvijas vēsturi dažādos laika posmos.