Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs Mākslinieku pāra dzīvoklis - muzejs Rīgā, Elizabetes ielā 57a dz.26

Apartment - museum of artists couple. Riga, Elizabetes street 57a, apartment 26

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs ir divām spilgtām Latvijas mākslas vēstures personībām, klasiskā modernisma pārstāvjiem veltīts muzejs, kas iekārtots abu mākslinieku memoriālajā dzīvoklī Rīgā, Elizabetes ielā 57a - 26. Romans Suta (1896-1944) bija ārkārtīgi radoša un daudzpusīga personība – viņš ne tikai gleznoja, noformēja un ilustrēja grāmatas, veidoja teātra izrāžu un kino filmu viz

uālo noformējumu, bet arī vadīja savu mākslas studiju, rakstīja presē apcerējumus par mākslu, nodibināja un darbojās porcelāna apgleznošanas darbnīcā Baltars, izstrādāja dizaina projektus mēbelēm un interjeru iekārtojumam. Savukārt Aleksandra Beļcova (1892-1981) bija gan apburoša un eleganta dāma, gan moderna un emancipēta sava laika sieviete, gan profesionāla māksliniece, kuras 20.gadsimta 20.-30.gadu darbiem – kubistiskajām ainavām, konstruktīvajām klusajām dabām, portretiem un Baltars porcelāna apgleznojumiem – piemīt augsta mākslinieciskā kvalitāte un risinājuma savdabība. Muzeja kolekciju veido apmēram 4000 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas mākslas darbi, tai skaitā gleznas, apgleznoti porcelāna priekšmeti, tušas zīmējumi, akvareļi, trauku, kostīmu un skatuves noformējumu meti, kā arī memoriālās mēbeles, sadzīves priekšmeti un arhīva materiāli – fotogrāfijas, vēstules, apbalvojumi, izstāžu katalogi un citi dokumenti. Ekspozīcija veidota kā inscenēts mākslinieku mājokļa iekārtojums, kurā var iepazīties ar Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas dzīvi caur trim aspektiem: radošo darbību, sabiedrisko dzīvi un ģimeni. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs savas telpas cenšas veidot kā vietu, kur pulcējas dažādi kultūras procesos ieinteresēti cilvēki. Tāpēc regulāri tiek organizēti dažādi pasākumi, kas aptver vizuālo un lietišķo mākslu, teātri, kino, mākslas zinātni, televīziju, mūziku un citas kultūras jomas, ar kurām bija saistīti abi mākslinieki un viņu ģimenes locekļi.

--

The Museum of Romans Suta and Aleksandra Beļcova is historical apartment of two prominent figures in the history of Latvian art - representatives of Classical Modernism. Museum is situated in Riga, 57a Elizabetes Street, Apt. 26. Romans Suta (1896-1944) was a brilliantly creative and multitalented person who painted, designed and illustrated books, designed stage and film sets as well as headed his own art workshop, published essays on art and developed a concept of a national constructivist design style which he implemented by founding his Baltars porcelain painting workshop and designing furniture and interior decors. Aleksandra Beļcova (1892-1981) was a charming and elegant lady - both a modern and liberated woman of her time and professional artist. Her works dated from the 1920s-1930s - cubist landscapes, constructivist still-lifes, portraits and porcelain paintings created at the Baltars workshop - attract with their high artistic quality and the original execution. The collection of the Museum of Romāns Suta and Aleksandra Beļcova comprises some 4000 works of art including paintings, hand-painted porcelain objects, ink drawings, watercolours as well as porcelain, costume and stage set design sketches. Authentic furniture, household objects and archive materials such as: photographs, letters, exhibition catalogues and other documents are contained in the collection. The permanent display of the Museum of Romans Suta and Aleksandra Beļcova was set up as a narrative of three aspects of the two artists’ lives: their art, social activities and family. The Museum of Romans Suta and Aleksandra Beļcova aims to develop its premises as a venue for gatherings of people who are interested in various cultural processes. To this end, the museum hosts events which cover the areas in which the artists and their family worked: the visual and applied arts, theatre, cinema, art history, television and music, etc.

🪄 Kā ierosmes avots izstādes "Melancholia imaginativa. Tēlu īpatnības Aleksandras Beļcovas portreta žanra glezniecībā" t...
26/08/2026

🪄 Kā ierosmes avots izstādes "Melancholia imaginativa. Tēlu īpatnības Aleksandras Beļcovas portreta žanra glezniecībā" tapšanai ir kalpojusi Albrehta Dīrera slavenā gravīra "Melencolia I" (1514) – viens no noslēpumainākajiem un daudzslāņainākajiem darbiem Eiropas mākslas vēsturē.

Dīrera spārnotais ģēnijs, sēžot atbalstījis galvu ar roku, iegrimis domās un simbolisku atribūtu ieskauts, kļuva par vienu no melanholijas vizuālajiem tēliem. Tā dēvētā “domātāja poza” vēlāk turpināja savu ceļu mākslas vēsturē, iegūstot arvien jaunas nozīmes.

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja izstādē šis ceļš ved līdz mākslinieces portretiem, kuros melanholija vairs nav alegoriska figūra, bet kļūst par individuālu cilvēka pieredzi – apceri, trauslumu, varbūt nogurumu un bieži arī radošas personības pazīmi.

🌚🌗🌖 Mēness aptumsuma nedēļā aicinām ielūkoties arī melanholijas tēlu pasaulē – izstādē "Melancholia imaginativa". Lai netrūkst mākslas noslēpumainās gaismas! ✨

Tehnisku iemeslu dēļ ceturtdien, 20. augustā, muzejs ir slēgts.Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.⚙️For technical r...
19/08/2026

Tehnisku iemeslu dēļ ceturtdien, 20. augustā, muzejs ir slēgts.
Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

⚙️

For technical reasons, the museum will be closed on August 20.
We apologize for any inconvenience caused.

🐦 Aleksandras Beļcovas gleznas “Mirdza” prototips ir jaunā pianiste Mirdza Puriņa – mākslinieka Eduarda Kalniņa pirmā si...
18/08/2026

🐦 Aleksandras Beļcovas gleznas “Mirdza” prototips ir jaunā pianiste Mirdza Puriņa – mākslinieka Eduarda Kalniņa pirmā sieva. Portrets, visticamāk, tapis Beļcovas darbnīcā jeb tā dēvētajā salonzālē, kur tas šobrīd atkal apskatāms izstādē “Melancholia imaginativa. Tēlu īpatnības Aleksandras Beļcovas portreta žanra glezniecībā”.

Šis nav tikai ārienes tvērums. Beļcovu interesē cilvēka psiholoģiskais stāvoklis, un daudz ko viņa pasaka ar ķermeņa valodu: sakļautās rokas, nolaistais skatiens, noslēgtā poza rada klusas iekšējas spriedzes sajūtu. Rokas šeit kļūst par vienu no galvenajiem psiholoģiskās izteiksmes līdzekļiem – tās it kā sargā un vienlaikus atklāj ievainojamību.

Portreta introverto dabu pastiprina māksliniecei raksturīgais pieklusinātu toņu kolorīts un vibrējošais otas triepiens. Seja, apģērbs un fons nav stingri nošķirti – formas viegli izplūst cita citā, radot trauslu, mainīgu noskaņu. 20. gadsimta 30. gadu Beļcovas glezniecībā īpaši nozīmīgas kļūst tonālās attiecības un vienota krāsu gamma.

Mirdza (Puriņa) Kalniņa 1939. gadā mira no tuberkulozes. Arī Aleksandras dzīvi šī slimība pavadīja gadiem – ar sanatorijām, krīzēm un cerībām. Kā uzsver izstādes kuratore, šī pieredze, iespējams, daļēji ietekmējusi arī Beļcovas darbu formveidi un vēstījumu. Tāpēc, raugoties uz gleznu, biogrāfiskais konteksts piešķir portretam vēl vienu nozīmes slāni.

⏯️ “Mirdza” vēl tikai dažas nedēļas būs apskatāma tajā pašā vietā, kur tā tapa. Septembra sākumā ekspozīcija mainīsies, un muzejā būs skatāma izstādes otrā daļa.

⛵️ 1938. gada septembrī Aleksandra Beļcova kopā ar spāņu mākslinieku un arhitektu Roberto Fernandesu Balbuenu (1890–1966...
05/08/2026

⛵️ 1938. gada septembrī Aleksandra Beļcova kopā ar spāņu mākslinieku un arhitektu Roberto Fernandesu Balbuenu (1890–1966) devās uz Stokholmu. Tur abi pavadīja aptuveni mēnesi, iepazīstot pilsētu un tās mākslas dzīvi, kā arī kopā skicējot.

Balbuena tolaik bija ne tikai mākslinieks un arhitekts, bet arī aktīvs Spānijas kultūras dzīves darbinieks. 1938. gadā viņš bija Prado muzeja direktora vietnieks un iesaistījās Spānijas mākslas mantojuma aizsardzībā pilsoņu kara laikā. Stokholmā viņš nolasīja lekciju “The Art Treasures of Spain during the Civil War”, bet pēc tam viņa dzīve turpinājās nemitīgā kustībā — lekcijas pa visu Skandināviju, tad atgriešanās Barselonā, atkal Parīze un gatavošanās braucienam uz Ameriku.

💃 Beļcovai šī iepazīšanās bija kas vairāk. Kā vēlāk rakstīja viņas meita Tatjana Suta, pēc smagajiem pārdzīvojumiem, kas saistījās ar Romana Sutas aiziešanu no ģimenes, šis laiks Aleksandrai bija kā pelnīta atslodze un gandarījums. Stokholmā viņa atkal varēja būt ne tikai māksliniece, bet arī sieviete, kurai pievērsta uzmanība un kura jūtas ieraudzīta.

Starp abiem izveidojās savstarpēja pieķeršanās, kas turpinājās arī pēc atgriešanās no Stokholmas. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja krājumā saglabājušās abu vēstules – nozīmīgs materiāls, kas ļauj ielūkoties šajā maz zināmajā Beļcovas dzīves epizodē.

Taču viņu dzīves ritmi bija ļoti atšķirīgi. Balbuena bija izbraukumos un profesionāli aizņemts, kamēr Beļcovai šī saikne bija daudz personiskāka. Eiropā jau bija jūtams tuvojošās politiskās katastrofas smagums, un drīz attālums starp abiem kļuva nepārvarams.

⌛️ Sarakste pamazām izdziest. Paliek Beļcovas vēstules, viņas gaidas un, visbeidzot, apziņa par neiespējamību. Viņa bija cerējusi ne tikai uz turpinājumu, bet arī uz iespēju mainīt savu dzīvi. Taču vēsture, attālums un dzīves apstākļi izrādījās stiprāki par šo cerību.

Tomēr šī sastapšanās atbalsojās mākslā. Beļcova Balbuenu zīmēja un gleznoja, vēlāk arī pēc atmiņas. 1939. gadā tapušais viņa portrets šobrīd skatāms izstādē “Melancholia imaginativa. Tēlu īpatnības Aleksandras Beļcovas portreta žanra glezniecībā".

Varbūt tieši tādēļ šis portrets ir īpašs. Tajā saglabājies ne tikai kāda cilvēka ārējais tēls, bet arī smeldze par kaut ko, kas varēja vēl būt, bet laikmeta notikumu un dzīves pavērsienu dēļ neturpinājās.

🕯️ Šodien, 14. jūlijā, pieminam Romanu Sutu (1896–1944) viņa nāves gadadienā.🎥 Fotogrāfijā mākslinieks redzams laikā, ka...
14/07/2026

🕯️ Šodien, 14. jūlijā, pieminam Romanu Sutu (1896–1944) viņa nāves gadadienā.

🎥 Fotogrāfijā mākslinieks redzams laikā, kad strādāja Rīgas Mākslas filmu studijā pie filmas "Kaugurieši" (1941) inscenējuma. Drīz pēc tam Suta iesaistījās kinolentes "Melanholiskais valsis" veidošanā, taču karš pārtrauca tās uzņemšanu.

Kara un evakuācijas apstākļos, cerot turpināt darbu kino jomā un rast jaunas radošās iespējas, Suta devās uz Gruziju, kur turpināja strādāt Tbilisi kinostudijā par filmu dekoratoru. Taču jau 1943. gadā mākslinieku arestēja, bet 1944. gada 14. jūlijā padomju režīms viņu nošāva. Romanam Sutam bija tikai 48 gadi.

🟣 Šogad, Romana Sutas 130. jubilejas gadā, atceramies mākslinieka traģisko likteni, ko skarbi iezīmēja 20. gadsimta vēstures grieži, un godinām viņa daudzpusīgo radošo mantojumu — glezniecībā, grafikā, dizainā, scenogrāfijā un kino mākslā.

📸 Voldemāra Upīša fotogrāfija. Romans Suta. 1940. SBM krājums

Francisku Varslavānu (1899–1949) un Aleksandru Beļcovu (1892–1981) vienoja ne tikai piederība Latvijas modernisma paaudz...
08/07/2026

Francisku Varslavānu (1899–1949) un Aleksandru Beļcovu (1892–1981) vienoja ne tikai piederība Latvijas modernisma paaudzei. Abus saistīja interese par Eiropas, īpaši franču, modernās mākslas idejām, lai gan katrs savu radošo ceļu veidoja atšķirīgi – Beļcova galvenokārt Rīgā, bet Varslavāns kļuva par vienu no profesionālās mākslas aizsācējiem Latgalē.

🏡 1940.–1941. gadā Aleksandra Beļcova ilgāku laiku viesojās pie Franciska Varslavāna Rēzeknē. Šajā laikā tapa pasteļu un akvareļu cikls "Rēzeknē pie Franciska Varslavāna", kurā māksliniece iemūžināja gan pašu Francisku, gan viņa ģimenes ikdienu, mājas vidi un klusos sadzīves mirkļus.

Šie darbi tapuši sarežģītā laikā – pēc Latvijas okupācijas, kad mākslas dzīve piedzīvoja straujas pārmaiņas. Iespējams, uzturēšanās Rēzeknē Beļcovai deva iespēju strādāt mierīgākā vidē un būt kopā ar domubiedriem.

Interesanti salīdzināt Beļcovas darbus ar saglabātajām Varslavānu ģimenes fotogrāfijām. Tās dokumentē Franciska dzīvi un darba vidi, savukārt Beļcovas darbi ļauj ieraudzīt viņu ar kolēģes un viešņas skatienu – neoficiālos brīžos, darbnīcā un atpūtā. Beļcova neveido reprezentatīvu mākslinieka tēlu, bet atklāj cilvēku viņam tuvā ikdienas vidē.

🖼️ Nav nejaušība, ka portrets Aleksandras Beļcovas daiļradē ieņem īpašu vietu. Visā radošajā mūžā viņa atgriezās pie sev tuvu cilvēku portretēšanas – ģimenes, draugu un kolēģu atveidiem. Šim viņas daiļrades aspektam veltīta arī Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja izstāde "Melancholia imaginativa. Tēlu īpatnības Aleksandras Beļcovas portreta žanra glezniecībā".

Pašlaik muzejā skatāmās izstādes "Melancholia imaginativa. Tēlu īpatnības Aleksandras Beļcovas portreta žanra glezniecīb...
03/07/2026

Pašlaik muzejā skatāmās izstādes "Melancholia imaginativa. Tēlu īpatnības Aleksandras Beļcovas portreta žanra glezniecībā" stāstā nozīmīgu vietu ieņem LU bibliotēkas krājumā esošais franču rakstnieka Fransuā Renē de Šatobriāna (François-René de Chateaubriand) romāna „Les Martyrs” („Mocekļi”) izdevums. Tā eksponēšana sasaucas ar interesantu atradumu Aleksandras Beļcovas privātajā bibliotēkā – brošūrā ar LPSR Konstitūciju (1940) tika atrasta lapa ar mašīnrakstā pārrakstītu citātu no šī darba. Mašīnrakstā norakstītajā fragmentā galvenais varonis atvadās no Mūzas – jaunības un iedvesmas simbola – un pieņem nākamo savas daiļrades posmu, kas turpmāk vēstīs par zaudējumu rūgtumu (romāna 2. daļa, 24. nodaļa). Šatobriāna citāts var liecināt par to, ka Beļcovai bija tuvs romantisma laikmetam raksturīgais priekšstats par melanholiju kā īpašu radošā cilvēka personības sastāvdaļu. Reizē tas dod mājienu, ka padomju periods nesa māksliniecei daudzus pārdzīvojumus un vilšanās, kas noteikti ietekmēja viņas darbu vēstījumu un noskaņu.

Kad Rīgu pārņēmusi suta, iegriezieties pie Sutas! ☀️🎨Vasarā esam atvērti ierastajā darba laikā – no otrdienas līdz sestd...
30/06/2026

Kad Rīgu pārņēmusi suta, iegriezieties pie Sutas! ☀️🎨

Vasarā esam atvērti ierastajā darba laikā – no otrdienas līdz sestdienai plkst. 11.00–18.00, bet otrdienās līdz pat 19.00.

Ja vēl neesat iepazinuši vienu no spilgtākajiem Latvijas modernisma māksliniekiem, šī ir īstā vasara to izdarīt. 🕰️ Romanam Sutam šogad aprit 130 gadi, bet viņa māksla joprojām ir pārsteidzoši svaiga.

Muzejā apskatāma pastāvīgā ekspozīcija, kā arī izstāde "Melancholia imaginativa. Tēlu īpatnības Aleksandras Beļcovas portreta žanra glezniecībā".

Fotoattēlā: Romans Suta un Aleksandra Beļcova laukos. Autors nezināms. 20. gadsimta 30. gadi. SBM krājums

🐒 Vai zinājāt, ka vienā no Aleksandras Beļcovas gleznām līdzās aktrisei Antai Klints redzami arī viņas mīluļi – sunītis ...
25/06/2026

🐒 Vai zinājāt, ka vienā no Aleksandras Beļcovas gleznām līdzās aktrisei Antai Klints redzami arī viņas mīluļi – sunītis Lusi un pērtiķītis Končita?

Anta Klints (1893–1970) bija viena no sava laika iemīļotākajām latviešu aktrisēm. Ar Aleksandru Beļcovu viņu 20. gadsimta 30. gados satuvināja dzejniece Lūcija Zamaiča. Šī pazīšanās izvērtās siltās attiecībās, kas turpinājās arī padomju gados.

Tieši šajā laikā tapis arī Beļcovas portrets, kurā māksliniece aktrisi attēlojusi kopā ar viņas uzticamajiem kompanjoniem. Īpašs stāsts saistās ar pērtiķīti Končitu. Savās atmiņās Anta Klints rakstīja, ka dzīvnieciņš bija atvests no Brazīlijas džungļiem. Sākotnējie saimnieki netika galā ar Končitas temperamentīgo raksturu un nolēma viņu atdot draugiem. Tie savukārt secināja, ka vislabākā vieta pērtiķītim būs pie Antas Klints. Kā pati aktrise vēlāk atzina: "Vai es varēju atteikt?"

Beļcova savā gleznā iemūžināja ne tikai pazīstamo skatuves mākslinieci, bet arī viņas ikdienas pasauli. Šis ir viens no tiem portretiem, kurā aiz publiskā tēla atklājas dzīvs cilvēks – ar draugiem, dzīvniekiem un personiskiem stāstiem.

🐚 Savukārt izstādē "Melancholia imaginativa. Tēlu īpatnības Aleksandras Beļcovas portreta žanra glezniecībā" šis darbs atklājas citā gaismā. Lai gan Anta Klints bija spoža komēdijas aktrise, Beļcova viņu attēlojusi klusā pārdomu brīdī. Māksliniece savos portretos bieži pievērsās cilvēka iekšējai pasaulei, piešķirot tēliem to gaišo skumju noskaņu, kas kļuvusi par vienu no viņas rokraksta iezīmēm. Arī šeit līdzās aktrises skaistumam un eksotiskajiem dzīvniekiem jūtama melanholijas klātbūtne – nevis smaga vai drūma, bet klusa, apcerīga un ļoti cilvēcīga.

Address

Riga

Opening Hours

Tuesday 11:00 - 19:00
Wednesday 11:00 - 18:00
Thursday 11:00 - 18:00
Friday 11:00 - 18:00
Saturday 11:00 - 18:00

Telephone

+37167288800

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Museum

Send a message to Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs:

Shortcuts

Share