Latvijas Architektūra

Home
Latvia
Riga
Latvijas Architektūra

Žurnāls iznāk kopš 1995.gada, atjaunojot pirmskara izdevumu ar tādu pat nosaukumu.

Žurnāls satur aktuālu un sistematizētu informāciju par arhitektūras politikas, pilsētplānošanas, profesijas ētikas problēmām, ēkām, to projektētājiem un būvniekiem, par interjeriem un to dizaineriem, ainavu veidotājiem un tās pētniekiem.

29/08/2026

Žurnāla izveidotājs un galvenais redaktors Jānis Lejnieks šodien svinētu savu 75. dzimšanas dienu. Gada sākumā viņš dēlam izteica vēlēšanos to atzīmēt Venēcijā. Jāni, pieminam un atceramies!

25/08/2026

LA 184. Atskats uz pavasara dizaina mesi Milānā.
Vadošais dizaina nozares pasākums Salone del Mobile.Milano jau sen ir pārvēlies pāri Rho Fiera žogam, apgūstot jaunas teritorijas un sadarbības formas: Fuorisalone, Brera design week, Isola design, Design Superstudio, villas, pilis, dārzus un privātus dzīvoklīšus. Pilsētas gaiss piesātinās ar dizainu un radošumu, reibinot daudzos interesentus, kas bez kurnēšanas stājās garās rindās pie zīmolu durvīm. Atjautība, vīzija, inovācijas, ilgtspējīga izcilība un emocijas veido 2026. gada Salone del Mobile plašās izstādes dalībnieku – uzņēmumu un zīmolu – vizītkarti.
Svarīgākā atziņa – mums nekas netrūkst, ir gan māksla, gan dizains, gan amatniecība. Ir radoši projektētāji un prasmīgi meistari, ir senas tradīcijas, kultūra un ražošanas tehnoloģijas. Ir uzņēmumi, kas uzdrošinās un pārkāpj robežas, jo tās eksistē tikai mūsu galvā. Aptverot trauslo līdzsvaru starp tradīcijām un progresu, iespējama saplūšana vienā evolūcijas procesā, tā paverot jaunas komerciālas, estētiskas un kultūras perspektīvas un vienlaikus saglabājot mums raksturīgo DNS. Plašāk Anita Grase

19/08/2026

LA 184. Rīgas domes rīkotajā metu konkursā par AB dambja publiskās ārtelpas attīstību uzvarējis mets ar devīzi ABČ, ko izstrādāja RUUME arhitekti https://www.facebook.com/ruumearhitekti?locale=lv_LV kopā ar apakšuzņēmumiem SIA «Topia» un SIA «AMECO».
Projekta mērķis ir pārvērst AB dambi par mūsdienīgu, publiski pieejamu un visu gadu aktīvu pilsētas telpu, kas ar jauno tiltu savieno Daugavas kreiso krastu. Jaunā gājēju promenāde gar Daugavmalu kļūst par galveno telpisko mugurkaulu.
Dambja līcis veidots kā publiski pieejama ūdens telpa ar jauniem ūdens infrastruktūras objektiem – āra peldbaseinu, pontonu ar atpūtas zonu un peldmāju pontoniem.

11/08/2026

LA 184. Lieliska krastmala zaudē savu sociālo vērtību, ja paliek izolēta kā «sala». Tikai nodrošinot loģiskus un drošus savienojumus ar apkārtējo apbūvi, krastmala pārtop par aktīvu pilsētvides elementu, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un uzlabojot dzīves vides kvalitāti. Arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (Latvija 2030) krastmala tiek definēta kā stratēģiski nozīmīgs publiskās telpas resurss, kura potenciāls pilnvērtīgi realizējas tikai spēcīgā telpiskajā sasaistē ar pilsētas audumu.
Ja krastmala nav pieejama vai ir slikti savienota ar pilsētu, tā saskaņā ar stratēģiju tiek uzskatīta par neizmantotu valsts attīstības resursu. Jebkurš pilsētvides uzlabojums nozīmē izvēli un prasa papildu izmaksas. Tomēr svarīgi saprast, kā to iespējams panākt, un izvērtēt īstermiņa izmaksas un ilgtermiņa ieguvumus. Plašāk Luīze Eglīte

07/08/2026

LA 184. Ūdens spēja absorbēt un pakāpen*ski atdot siltumu palīdz mazināt tā dēvētā pilsētas karstuma salas efekta intensitāti, kas raksturīgs blīvi apbūvētām teritorijām ar lielu cieto segumu īpatsvaru. Līdzās plašākiem ūdens infrastruktūras risinājumiem pilsētās arvien biežāk tiek izmantotas arī miglas jeb smalki izsmidzināta ūdens sistēmas. To darbības princips balstās uz ļoti smalku ūdens daļiņu iztvaikošanu, kas absorbē siltumu no gaisa un rada tūlītēju dzesējošu efektu. Papildus dabiskām ūdenstilpēm un strūklakām tiek izmantoti aktīvi pilsētvides dzesēšanas risinājumi. Viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem paņēmieniem ir ielu un cieto segumu laistīšana karstuma periodos. Mitrinot asfaltu un citus segumus, tiek veicināta ūdens iztvaikošana, kas samazina akumulētā siltuma daudzumu un uzlabo mikroklimatu apkārtējā teritorijā. Plašāk Mārīte Sprudzāne https://www.facebook.com/marite.sprudzane?locale=lv_LV

04/08/2026

LA 184. Aizsargdambja projekts apvieno divas funkcijas: krīzes infrastruktūru un ikdienas publisko telpu, kurā Daugava kā artērija savieno Jēkabpili un Krustpili, būdama to nozīmīgākais vides elements. Attīstot šo pilsēttelpas daļu, var ieraudzīt daudz līdz šim nenovērtētu vietzīmju un atklāt Daugavu no jauna – tās tecējumu, krāces, gleznaino Krustpils panorāmu un skatu uz augstajiem baznīcas torņiem. Daugavai ir dažāds raksturs, un dambja promenādei arhitekte Laura Lāce bija iecerējusi radīt intuitīvu, telpisku dramaturģiju ar īpašu ritmu – vietām, kur cilvēki iet, apstājas, vēro un bauda dabas klātbūtni, jāmijas ar aktīvākas atpūtas iespējām. Būtisks aizsargdambja pārbūves aspekts ainavu arhitektei Sintijai Nepartei bija promenādes iekļaušana zaļi zilajā infrastruktūrā (7,88 ha pirmajā kārtā). Pastaigu maršrutos ieplānota gan divus metrus plata koka laipa, kas ved cauri dažādām zaļajām zonām, ap/pāri mitrzemei, gan minerālmateriāla seguma celiņi ar izveidotām atpūtas vietām, informatīvi izglītojošiem elementiem un vides objektiem dabas vērošanai, kā arī piknika zonas. Plašāk Jolanta Aspere

29/07/2026

LA 184. Baltijas jūras Kurzemes piekrastē vēl līdz nesenam laikam bija saglabājušās daudzas padomju laika militārās būves, kuras uzņēmīgi ļaudis izmanto piejūras māju celtniecībai. Arī Saraiķos atradās pamatīgi degradētas militāras nozīmes ēkas, tostarp kāpās ieputināti bunkuri. Šobrīd piekrastes māja, kas uzcelta uz padomju laikmeta militāro vienību vēsturiskajiem pamatiem, iezīmē alternatīvu ceļu uz ilgtspējīgu arhitektūru.
Blakus bijušo militāro drupu vietā izveidoti divi nelieli viesu nami, kurus vasarās izīrē jūras tuvuma cienītājiem. Šeit joprojām saglabājusies neskarta jūras piekraste ar burvīgu pludmali. Viesu nami nodrošina visa īpašuma ekonomisko dzīvotspēju. Pēc arhitektes Zanes Teteres-Šulces https://www.facebook.com/zane.tetere?locale=lv_LV domām, tas ir veiksmīgs risinājums, kā uzturēt īpašumu laikā, kad saimnieki tajā neatrodas. Plašāk Anita Pīra https://www.facebook.com/anita.pira.33?locale=lv_LV
On the Baltic Sea coast in Saraiķi, an outstanding example of contemporary architecture has emerged — a seaside family residence built upon the foundations of former Soviet military structures. On a site once occupied by sand-buried bunkers and heavily degraded army buildings, the architectural studio OPEN AD created a modern living environment seamlessly integrated into the surrounding landscape. The project’s lead architect, Zane Tetere-Šulce, emphasizes that the main objective was to preserve the natural character of the coastal setting while giving the historically charged location a new purpose. The building has become an example of sustainable architecture in which remnants of military infrastructure are transformed into a harmonious family retreat.

24/07/2026

LA 184. Padomju laika aizliegtajā zonā novērošanas punkts Bernātos pārbūvēts par brīvdienu namu Sīpoli Mare www.sipolimare.com . Projektējot ēku, papildus daudzajiem ierobežojumiem un apgrūtinājumiem nācās ņemt vērā specifisko vidi, kādā ēka atradīsies, – nemitīgās vēja brāzmas, smilšu plūsmu un sārmaino vidi. Jaunā ēka veidota trīs līmeņos: ieeja ēkā, terase pret jūru un jumta balkons-platforma. Visus līmeņus savieno kāpnes, kas sniedzas gar vienu ēkas sānu sienu. Kāpnes veidotas no oksidēta tērauda konstrukcijām ar metāla pakāpieniem un augstām koka margām. Projekta autori Indulis Kalns, Mārtiņš Sīlis. Plašāk Jolanta Tomševica
During the Soviet era, much of Latvia’s open Baltic coastline was a restricted military zone, dotted with border surveillance posts every few kilometers. One of these structures stood in Bernāti, and it eventually became the foundation for the unique architectural project known as Jūras māja (Sea House). The project’s architect, Indulis Kalns, developed a concept rooted in respect for the surrounding landscape, history, and fragile coastal environment. The architectural solutions were shaped by strict dune protection regulations and the harsh seaside conditions — strong winds, shifting sand, and coastal erosion.

20/07/2026

LA 184. Ūdens uzpildes terminālis Liepājā (arhitektu birojs K Idea) ir izcils inženiertehnisks objekts, kas piejūras ainavā organiski iekļaujas kā ģeometrizēta kāpa. Izceļot inženiertehniskā objekta novatorismu un kvalitāti, vienlaikus jādomā par satraucošajām klimata izmaiņām pasaulē. Eiropa uzkarst, Kipra, Spānija, Grieķija, Balkāni, valstis, kurās notiek karš, piedzīvo ūdens trūkumu. Par šīm divām savstarpēji saistītām tēmām ar arhitektūras biroja «K Idea» vadītāju, arhitektu Andri Kokinu sarunājas mākslas zinātniece Anita Vanaga.
"Vērtējot reālo ūdens patēriņu līdz deviņdesmito gadu sākumam un mūsdienās, Liepājas ūdens norāda, ka šodien sakarā ar ražošanas sašaurināšanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos, ūdens patēriņa apjoms samazinājies gandrīz divas reizes. Tāpēc rodas ūdens pārpalikums, ko var bez riska novirzīt uz Liepājas ūdens termināli."
The water filling terminal built in the Port of Liepāja is a unique and internationally recognized infrastructure project. Designed by the architectural firm K IDEA, led by architects Andris Kokins, Aija Kokina, Maija Daukšte and Ivars Dišereits, the terminal was developed between 2021 and 2024 to store and export high-quality artesian drinking water by tanker ships. The project was conceived in response to the growing global importance of freshwater resources in the context of climate change.

10/07/2026

LA 184. Jaunais projekts ExPorto (ARHIS Arhitekti) Andejostā Rīgā radījis publisku, no pilsētas trokšņa norobežotu komforta zonu ūdensmalas baudītājiem, vienlaikus nodrošinot infrastruktūru dažādu veidu laivotājiem. Duālo robežjoslas dabu projekts tiecies izspēlēt arhitektoniskajā idejā, meklējot atšķirīgu pieeju ēkas dialogam ar pilsētas telpu dažādos virzienos, vienlaikus uzturot arhitektūras koptēlu veidojošos motīvus – būvapjoma formu, apdares faktūru, tonalitāti u. c. Plašāk Ilze Martinsone un arhitekts-fotogrāfs Arnis Kleinbergs https://www.facebook.com/arnis.kleinbergs.3
ExPorto is one of the first completed projects in the redevelopment of the Andrejsala waterfront, marking a new chapter in the transformation of a long-neglected port area into an accessible public urban space. The complex is located at 1A Eksporta Street on the site of a former yacht club that operated there during the Soviet era. After the club ceased operations, the area remained largely abandoned until the 2007 Andrejsala detailed plan envisioned new development and a waterfront promenade. An earlier residential building proposal had also been prepared for the site, but was never realized due to changing economic circumstances.
The architectural concept was developed by ARHIS Consultants and ARHIS Arhitekti.

Address

Riga
LV1001

Website

https://www.zurnals.lv/lv/

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Latvijas Architektūra posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Want your museum to be the top-listed Museum in Riga?