LMS galerija

12/08/2026

No 2026. gada 14. augusta līdz 13. septembrim Latvijas Mākslinieku savienības galerijā būs skatāma mākslinieka Leo Preisa (dz.1946.) retrospektīvā izstāde "Bezgalības konstrukcija" - līdz šim apjomīgākā autora personālizstāde, kas aptver mākslinieka radošās darbības attīstību vairākās desmitgadēs.

Izstādes atklāšana notiks 2026. gada 18. augustā plkst. 17.30.
Izstādes atlasi veido vairāk nekā 70 darbi - no 1969. gadā tapušajām kompozīcijām līdz jaunākajam, 2025. un 2026. gadā tapušajam astoņpadsmit gleznu ciklam.

Šī retrospektīva pirmo reizi tik plašā apjomā ļauj izsekot mākslinieka radošās domāšanas attīstībai, atklājot viņa ieguldījumu Latvijas modernisma mākslā un aktualizējot Leo Preisa māksliniecisko praksi Baltijas un Eiropas ģeometriskās abstrakcijas kontekstā.
Leo Preisa mākslā ģeometrija nav pašmērķis. Tā kļūst par universālu vizuālās domāšanas sistēmu Līnija, plakne, krāsa un ritms viņa darbos veido harmonisku līdzsvaru, kur matemātiska precizitāte līdzsvarojas ar radošu brīvību.

Izstāde "Bezgalības konstrukcija" pirmo reizi tik pilnvērtīgi atklāj šo radošo ceļu kā vienotu un konsekventi attīstītu veselumu.
Jau sešdesmito gadu sākumā, laikā, kad pieeja Rietumu modernisma idejām Latvijā bija ierobežota, Leo Preiss mērķtiecīgi iepazina starptautiskās modernisma tendences. Nozīmīgu lomu viņa profesionālajā attīstībā ieņēma studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, kur nostiprinājās profesionālā meistarība un padziļināta izpratne par kompozīcijas, formas un telpas likumsakarībām. Šie pamati vēlāk pārtapa konsekventā ģeometriskajā valodā, kas veidojusies dialogā ar konstruktīvismu, Bauhaus, De Stijl, minimālismu un Hard-Edge glezniecību, izkopjot neatkarīgu un personisku un rokrakstu.

Padomju laikā abstraktās mākslas attīstība prasīja ne vien profesionālu disciplīnu, bet arī intelektuālu neatkarību. Kamēr oficiālā mākslas politika deva priekšroku figurālai un ideoloģiski noteiktai izteiksmei, L. Preiss izvēlējās pētīt telpu, struktūru un vizuālās uztveres likumsakarības. Šī uzticība savai mākslinieciskajai pārliecībai kļuvusi par vienu no viņa radošā mantojuma būtiskākajām vērtībām.

Izstādes nosaukums “Bezgalības konstrukcija” precīzi raksturo mākslinieka radošās domāšanas būtību. Konstrukcija simbolizē kārtību un loģiku, savukārt bezgalība norāda uz uztveres telpu, kas vienmēr paliek atvērta.

Leo Preiss ir Latvijas modernisma mākslinieks, kura vairāk nekā piecdesmit gadu ilgā radošā prakse saistīta ar ģeometrisko abstrakciju, telpas, struktūras, krāsas un vizuālās uztveres izpēti. Glezniecībā un zīmējumā viņš izveidojis individuālu vizuālo valodu, kurā ģeometrija kļūst par telpas organizēšanas un vizuālās domāšanas instrumentu.

Interese par starptautisko modernismu Preisa māksliniecisko domāšanu veidoja jau 20. gadsimta 60. gados, laikā, kad Latvijā pieeja Rietumu mākslai bija ierobežota. Jau jaunībā viņš patstāvīgi studēja Rietumvācijā izdoto Modernās mākslas leksikonu, iepazīstot nozīmīgākos Eiropas modernisma virzienus. 1970. gadā Preiss absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļu, kur telpiskā domāšana kļuva par būtisku viņa turpmākās mākslinieciskās prakses pamatu.

Kopš 1969. gada Preiss piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs. Viņa daiļrade attīstījusies dialogā ar konstruktīvismu, Bauhaus, De Stijl, konkrēto mākslu un Hard-Edge glezniecību, vienlaikus saglabājot izteikti individuālu raksturu. Preisa darbi atrodas muzeju un privātās kolekcijās Latvijā un ārvalstīs.

Izstādes kuratore un teksta autore: Ilze Preisa Kārklīte

Izstāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Attēlā: Leo Preiss “Saulaina diena”, 2025, audekls, akrils, 100×90 cm. Foto: Leo Preisa arhīvs

11/07/2026

Piektdien, 10.jūlijā, LMS galerijā atklāta gleznotāju Īras Rozentāles, Gulnaras Skuteles un Dinas Zoldneres gleznu izstāde “Zaļais stars”.

Izstāde “Zaļais stars” ir pirmā trīs mākslinieču kopīgi veidotā ekspozīcija un tajā apskatāma katras autores radošā daiļrade ar individuālā rokraksta savdabību. Īra Rozentāle izstādi raksturo: “Rietošā saules diska mestais pēdējais koši zaļais stars, sarkanā saule aizslīd aiz horizonta, bet zaļā gaisma staro pāri jūrai. Trīs stari, trīs pretkrāsu salikumi un trīs gleznotājas, kuras vieno vēlme iet vienā - estētiskas virzienā.”

Īra Rozentāle 1979. gadā beidza Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļu. 1981. gadā uzsāka studijas Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Interjera un iekārtas nodaļā un pēc otrā kursa studijas turpināja Glezniecības nodaļā, ko beidza 1988. gadā. 1992. gadā māksliniece ieguva humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās (LMA). Īra Rozentāle strādājusi par pedagoģi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1986-1990) un bijusi gleznošanas pedagoģe LMA (1990-1994). Māksliniece izstādēs piedalās kopš 1980. gada. Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedre ir kopš 1989. gada. Piedalījusies LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas” (no 1989) un “Rudens” (no 1988). Gleznotājas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Bauskas muzejā, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

Gulnara Skutele 1977. gadā beidza Rīgas 73. vidusskolu un strādāja LPSR Valsts Akadēmiskā Operas un baleta teātra dekorāciju darbnīcā. 1984. gadā absolvēja Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Glezniecības nodaļas Scenogrāfijas specialitāti. Vēlāk saņēmusi humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās (2015, LMA). Māksliniece izstādēs regulāri piedalās kopš 1980. gada, piedalās arī plenēros. Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedre ir kopš 2007. gada. Piedalījusies LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas” un “Rudens” (kopš 1989). Gulnaras Skuteles darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā, Tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālajā mājā, citos muzejos un privātkolekcijās.

Dina Zoldnere ir dizainere, gleznotāja un rakstniece. Beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu dekoratīvās noformēšanas specialitātē. Strādājusi par vizuālās mākslas, kultūras vēstures un psiholoģijas skolotāju. 2007. gadā māksliniece izveidoja dizaina studiju, kas nodarbojas ar interjera projektu izstrādi privātmājām un sabiedriskajām telpām. Dina Zoldnere izstādēs un plenēros piedalās kopš 2007. gada, piedalījusies LMS rīkotajās “Rudens” un “Mākslas dienas” izstādēs. Rīkojusi personālizstādes Staiceles pilsētas bibliotēkā (2024) un Rīgas Stradiņa universitātē (2023). Māksliniece veidojusi grāmatu ilustrācijas, un kopš 2014. gada tiek izdoti arī autores romāni.

Izstāde “Zaļais stars” skatāma LMS galerijā līdz 9. augustam.
LMS galerijas darba laiks: P.-Sv. 12.00 - 18.00

08/07/2026

Latvijas Mākslinieku savienības galerijā no 2026. gada 10. jūlija līdz 9. augustam būs skatāma gleznotāju Īras Rozentāles, Gulnaras Skuteles un Dinas Zoldneres gleznu izstāde “Zaļais stars”.

Izstāde “Zaļais stars” ir pirmā trīs mākslinieču kopīgi veidotā ekspozīcija un tajā apskatāma katras autores radošā daiļrade ar individuālā rokraksta savdabību. Īra Rozentāle izstādi raksturo: “Rietošā saules diska mestais pēdējais koši zaļais stars, sarkanā saule aizslīd aiz horizonta, bet zaļā gaisma staro pāri jūrai. Trīs stari, trīs pretkrāsu salikumi un trīs gleznotājas, kuras vieno vēlme iet vienā - estētiskas virzienā.”

Īra Rozentāle 1979. gadā beidza Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļu. 1981. gadā uzsāka studijas Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Interjera un iekārtas nodaļā un pēc otrā kursa studijas turpināja Glezniecības nodaļā, ko beidza 1988. gadā. 1992. gadā māksliniece ieguva humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās (LMA). Īra Rozentāle strādājusi par pedagoģi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1986-1990) un bijusi gleznošanas pedagoģe LMA (1990-1994). Māksliniece izstādēs piedalās kopš 1980. gada. Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedre ir kopš 1989. gada. Piedalījusies LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas” (no 1989) un “Rudens” (no 1988). Gleznotājas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Bauskas muzejā, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

Gulnara Skutele 1977. gadā beidza Rīgas 73. vidusskolu un strādāja LPSR Valsts Akadēmiskā Operas un baleta teātra dekorāciju darbnīcā. 1984. gadā absolvēja Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Glezniecības nodaļas Scenogrāfijas specialitāti. Vēlāk saņēmusi humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās (2015, LMA). Māksliniece izstādēs regulāri piedalās kopš 1980. gada, piedalās arī plenēros. Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedre ir kopš 2007. gada. Piedalījusies LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas” un “Rudens” (kopš 1989). Gulnaras Skuteles darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā, Tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālajā mājā, citos muzejos un privātkolekcijās.

Dina Zoldnere ir dizainere, gleznotāja un rakstniece. Beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu dekoratīvās noformēšanas specialitātē. Strādājusi par vizuālās mākslas, kultūras vēstures un psiholoģijas skolotāju. 2007. gadā māksliniece izveidoja dizaina studiju, kas nodarbojas ar interjera projektu izstrādi privātmājām un sabiedriskajām telpām. Dina Zoldnere izstādēs un plenēros piedalās kopš 2007. gada, piedalījusies LMS rīkotajās “Rudens” un “Mākslas dienas” izstādēs. Rīkojusi personālizstādes Staiceles pilsētas bibliotēkā (2024) un Rīgas Stradiņa universitātē (2023). Māksliniece veidojusi grāmatu ilustrācijas, un kopš 2014. gada tiek izdoti arī autores romāni.

Izstādes “Zaļais stars” atklāšana notiks 2026. gada 10. jūlijā plkst. 17.00.

Izstāde Latvijas Mākslinieku savienības galerijā (11. novembra krastmala 35, Rīga) būs apskatāma katru dienu no plkst. 12.00 līdz 18.00.

Attēlā: Īra Rozentāle “Zaļais stars”, audekls, akrils, 2025

04/07/2026

Aicinām vēl līdz svētdienai, 5.jūlijam, apmeklēt Vinetas Kurzemnieces personālizstādi LMS galerijā!

No 2026. gada 5. jūnija līdz 5. jūlijam Latvijas Mākslinieku savienības galerijā būs skatāma tēlnieces Vinetas Kurzemnieces retrospektīvā personālizstāde “Pārtapšana”.

Izstāde ir gan autores atskats uz vairāk nekā piecdesmit gadu radošo darbību, gan Latvijas Mākslinieku savienības piešķirta atzinība par mūža ieguldījumu Latvijas tēlniecībā. Ekspozīciju veidojusi pati māksliniece, tajā apvienojot 40 dažādos radošā darba posmos tapušus darbus.

Vineta Kurzemniece (1952) pieder Latvijas tēlnieku paaudzei, kas profesionālo darbību sāka 20. gadsimta 70. gados, laikā, kad Latvijas tēlniecībā līdzās monumentālām formām arvien nozīmīgāka kļuva organiskā plastika, asociatīvs tēlainums un materiāla dabiskās īpašības. Mācoties tēlniecības studijā pie Līzes Dzeguzes un studējot Mākslas akadēmijā pie Igora Vasiļjeva-Penerdži, Alberta Terpilovska, māksliniece apguva darba iemaņas dažādos materiālos — granītā, bronzā, šamotā, tomēr Igora Vasiļjeva-Pernerdži rosināta tieši koktēlniecībā atrada sev raksturīgāko izteiksmes valodu.
Koks Vinetas Kurzemnieces darbos nav tikai materiāls, bet pilnvērtīga plastiskā vide, kas ļauj atklāt faktūras jutīgumu, roku darba tiešumu un formas organisko ritmu. Darbos saglabājas tiešas un fiziskas attiecības ar materiālu – gludi vai raupjāk apstrādātās virsmas un niansētie tonējumi nenomāc koka dabisko raksturu, bet izceļ tā dzīvo struktūru.

Mākslas zinātniece Ruta Čaupova Vinetas Kurzemnieces rokrakstu raksturojusi kā poētiski asociatīvu, īpaši izceļot tam piemītošo dejisko ritmu. Arī pati autore vairākkārt uzsvērusi savu interesi par kustību un deju kā plastiskās domāšanas avotu. Kurzemnieces tēlniecībā cilvēka figūra bieži tiek satuvināta, grupēta vai savīta vienotā plūsmā, radot dinamisku, ritmizētu kompozīciju iespaidu. Darbos “Brālība”, “Atpūtā” un citos cilvēka figūra tiek vispārināta plūstošās, savstarpēji saistītās formās, kurās nozīmīga kļūst ne tikai tēla ārējā aprise, bet arī kustības iespaids un plastiskā intensitāte. Daļā darbu izceļas plastiski apaļotu, spēcinātu apjomu ekspresivitāte, cilvēka figūru tuvinot dabas formu vitalitātei.

Mākslinieces radošajā biogrāfijā ir vairāk nekā simts izstāžu Latvijā un ārvalstīs, savukārt viņas darbi atrodas muzeju kolekcijās un privātkolekcijās. Personālizstāde “Pārtapšana” pirmo reizi plašākā apjomā ļauj ieraudzīt šo darbu kopainu — no agrīnajiem meklējumiem līdz lakoniskām un filozofiski vispārinātām vēlīnā perioda kompozīcijām.
Izstāde vienlaikus aktualizē arī koktēlniecības īpašo vietu Latvijas tēlniecībā — mediju, kurā joprojām būtiska ir materiāla fiziskā klātbūtne, amatnieciskā precizitāte un tieša autora pieskāriena sajūta.

Vinetas Kurzemnieces izstādes “Pārtapšana” atklāšana notiks 2026. gada 5. jūnijā plkst. 17.00.

Izstāde apskatāma no 2026. gada 5. jūnija līdz 5. jūlijam katru dienu no plkst. 12.00 līdz 18.00 Latvijas Mākslinieku savienības galerijā 11. novembra krastmalā 35, Rīgā.

20/06/2026

Latvijas Mākslinieku savienība novēl priecīgus un saulainus Vasaras saulgriežus!

Darba laiks svētkos:
LMS galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga
20.-24.junijs, no plkst. 12.00 – 18.00

Svētku laikā katru dienu aicinām Latvijas Mākslinieku savienības galerijā apmeklēt tēlnieces Vinetas Kurzemnieces retrospektīvo personālizstādi “Pārtapšana”.

Attēlā: Inta Bērente "Veltījums Mākslas dienām", 1985, porcelāns, glazūra, Ø25, LMS muzejs

28/05/2026

No 2026. gada 5. jūnija līdz 5. jūlijam Latvijas Mākslinieku savienības galerijā būs skatāma tēlnieces Vinetas Kurzemnieces retrospektīvā personālizstāde “Pārtapšana”.

Izstāde ir gan autores atskats uz vairāk nekā piecdesmit gadu radošo darbību, gan Latvijas Mākslinieku savienības piešķirta atzinība par mūža ieguldījumu Latvijas tēlniecībā. Ekspozīciju veidojusi pati māksliniece, tajā apvienojot 40 dažādos radošā darba posmos tapušus darbus.

Vineta Kurzemniece (1952) pieder Latvijas tēlnieku paaudzei, kas profesionālo darbību sāka 20. gadsimta 70. gados, laikā, kad Latvijas tēlniecībā līdzās monumentālām formām arvien nozīmīgāka kļuva organiskā plastika, asociatīvs tēlainums un materiāla dabiskās īpašības. Mācoties tēlniecības studijā pie Līzes Dzeguzes un studējot Mākslas akadēmijā pie Igora Vasiļjeva-Penerdži, Alberta Terpilovska, māksliniece apguva darba iemaņas dažādos materiālos — granītā, bronzā, šamotā, tomēr Igora Vasiļjeva-Pernerdži rosināta tieši koktēlniecībā atrada sev raksturīgāko izteiksmes valodu.
Koks Vinetas Kurzemnieces darbos nav tikai materiāls, bet pilnvērtīga plastiskā vide, kas ļauj atklāt faktūras jutīgumu, roku darba tiešumu un formas organisko ritmu. Darbos saglabājas tiešas un fiziskas attiecības ar materiālu – gludi vai raupjāk apstrādātās virsmas un niansētie tonējumi nenomāc koka dabisko raksturu, bet izceļ tā dzīvo struktūru.

Mākslas zinātniece Ruta Čaupova Vinetas Kurzemnieces rokrakstu raksturojusi kā poētiski asociatīvu, īpaši izceļot tam piemītošo dejisko ritmu. Arī pati autore vairākkārt uzsvērusi savu interesi par kustību un deju kā plastiskās domāšanas avotu. Kurzemnieces tēlniecībā cilvēka figūra bieži tiek satuvināta, grupēta vai savīta vienotā plūsmā, radot dinamisku, ritmizētu kompozīciju iespaidu. Darbos “Brālība”, “Atpūtā” un citos cilvēka figūra tiek vispārināta plūstošās, savstarpēji saistītās formās, kurās nozīmīga kļūst ne tikai tēla ārējā aprise, bet arī kustības iespaids un plastiskā intensitāte. Daļā darbu izceļas plastiski apaļotu, spēcinātu apjomu ekspresivitāte, cilvēka figūru tuvinot dabas formu vitalitātei.

Mākslinieces radošajā biogrāfijā ir vairāk nekā simts izstāžu Latvijā un ārvalstīs, savukārt viņas darbi atrodas muzeju kolekcijās un privātkolekcijās. Personālizstāde “Pārtapšana” pirmo reizi plašākā apjomā ļauj ieraudzīt šo darbu kopainu — no agrīnajiem meklējumiem līdz lakoniskām un filozofiski vispārinātām vēlīnā perioda kompozīcijām.
Izstāde vienlaikus aktualizē arī koktēlniecības īpašo vietu Latvijas tēlniecībā — mediju, kurā joprojām būtiska ir materiāla fiziskā klātbūtne, amatnieciskā precizitāte un tieša autora pieskāriena sajūta.

Vinetas Kurzemnieces izstādes “Pārtapšana” atklāšana notiks 2026. gada 5. jūnijā plkst. 17.00.

Izstāde apskatāma no 2026. gada 5. jūnija līdz 5. jūlijam katru dienu no plkst. 12.00 līdz 18.00 Latvijas Mākslinieku savienības galerijā 11. novembra krastmalā 35, Rīgā.

02/05/2026

LMS galerijas darba laiks svētkos:
02.05.–04.05., plkst. 12.00–18.00.
11. novembra krastmalā 35, Rīgā.

Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, līdz līdz 2026. gada 31.maijam apskatāma vizuālās mākslas izstāde "Mākslas dienas 2026. Bliez pirmais. Tev taisnība".

Attēlā: Leonīds Āriņš “Ziedi uz balta fona”, 1970, audekls, eļļa, 65x81 cm, LMS muzejs

30/04/2026