08/08/2026
“Brīvdabas muzejs ir pievilcīga prakses vieta muzeoloģijas studentiem,“ atzīst mūsu praktikante Viktorija Berežnaja, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte vēstures un arheoloģijas nu jau 2. kursa studente.
“Līdz šim Brīvdabas muzejā esmu bijusi tikai divas reizes: pirmā reize bija mākslas skolas plenērs un otrā reize – muzeja gadatirgus, kuru apmeklēju kopā ar saviem radiniekiem. Izpratne par muzeja darbu man līdz šim bija, esmu praktiski strādājusi, bet man nebija priekšstata par to, kā strādā tieši Brīvdabas muzejs. Jo muzejs ir milzīgs! Tas ļoti atšķiras no tradicionālā muzeja, kurš parasti ir izvietots telpās.
Man bija ļoti interesanti iepazīt muzeju sistēmiski. Piedalījos muzeja eksponātēku apsekošanā, iepazinos ar keramikas, koka un metāla priekšmetu krātuvi. Guvu priekšstatu arī par to, kā tiek iekārtotas muzeja izstādes.
Man patīk strādāt gan ar dokumentiem, gan ar muzeja priekšmetiem, gan vērot, kā muzejā vada ekskursijas. Esmu piedalījusies vairākās ekskursijās, un varu novērtēt šo procesu ne tikai kā darbinieks, bet arī kā muzeja viesis.
Izbaudīju arī monotono darbu – krātuves atputekļošanu, bet arī tur man patika. Man ļāva iesaistīties organizatoriskajā darbā, un šo darbu es vēl gribētu turpināt.”
Prakses vadītāja, muzeja direktores vietniece krājuma jautājumos Santa Sleikša, vērtējot praktikantes darbu, atzīst: “Studente ir lieliska, zināt griboša, uz sadarbību vērsta. Es kā prakses vadītāja gribētu piesaistīt vairāk šādus motivētus studentus. Jo muzejs ir dinamiska, interesanta vide, kur ir iespējams attīstīt savas pētniecības intereses, veidot izpratni par to, kā muzejs funkcionē, iegūt ieskatu procesos un padziļināti tos izprast. Maldīgs ir daudzviet vēl joprojām valdošais uzskats, ka muzejs ir tikai krājums vai tikai ekspozīcija. Brīvdabas muzejā ir lieliska iespēja, sevišķi tagad, vasaras periodā, parādīt studentiem, kā strādā muzejpedagogi, muzeja krājuma speciālisti, muzeja zinātniski pētnieciskais arhīvs un muzeja restauratori. Katram studentam mēs varam piemeklēt piemērotāko prakses virzienu.”
Kādi ir Viktorijas secinājumi, tuvojoties prakses beigām? “Muzeoloģijas prakses ilgums ir 10 dienas, bet gribētos, lai būtu ilgāk – trīs vai pat trīs ar pusi nedēļas. Jo prakses sākumā ir nepieciešams laiks, lai saplānotu darbu krātuvē, lai varētu ne tikai iesākt kādu darbu, bet to arī pabeigt. Gribu ieteikt citiem studentiem nākt praksē uz Brīvdabas muzeju, jo šeit ir ļoti labs kolektīvs, darbinieki, kuri vienmēr palīdz un izskaidro,” saka studente.
Santa Sleikša, rosinot pieslēgties etnogrāfijai kā pētniecības virzienam, teic: “Mēs aicinām studentus domāt arī par pētniecību etnogrāfijas kontekstā. Mūsu muzeja krājums sastāv no aptuveni 150 000 vienību un 118 eksponātēkām; mums ir gan koka, metāla un keramikas materiāli, gan plašs tekstiliju klāsts, gan industriālais mantojums. Tas nozīmē, ka izvēles iespējas ne tikai praksei, bet arī pētniecībai studentiem ir ļoti plašas. Mēs varam parādīt, kā strādā mūsu krājumu glabātāji, zinātniskais arhīvs, arhitekti, restauratori. Muzeja pamats ir senās zemnieku sētas un to iekārtojums, sadzīves priekšmeti, bet šis materiāls ļauj strādāt ar mūsdienīgām pētniecības metodēm, izmantot modernās pētniecības tendences. Aicinām studentus praksē un priecāsimies arī par citiem sadarbības veidiem, tostarp bakalaura, maģistra un arī zinātņu doktora darbu izstrādē. Esam atvērti, un gaidām jaunos kolēģus!”
