Latvijas Kara muzejs/Latvian War Museum

Latvijas Kara muzejs/Latvian War Museum Lielākais militārās vēstures muzejs Latvijā. BEZMAKSAS IEEJA ! The greatest military history museum!

Latvijas Republikas Zemessardzei – 35! Latvijas Republikas Zemessardzes dibināšanas diena ir 23. augusts. Taču vismaz da...
23/08/2026

Latvijas Republikas Zemessardzei – 35!

Latvijas Republikas Zemessardzes dibināšanas diena ir 23. augusts. Taču vismaz daļai vēstures liecību, ko var sasaistīt ar Zemesserdzas pirmsākumiem, saknes meklējamas vēl nedaudz agrāk – 1991. gada janvāra barikādēs. Šajās dienās cilvēki pie ugusnskuriem saprata, ka būs vajadzīga organizēta struktūra, kas var stāties pretīm spēkiem, kas vēršas pret Latvijas neatkarību. Tagad šķiet, ka tas bija nesen, varbūt tikai vakar, kad 1991. gada 23. augustā, dažas dienas pēc tam, kad Latvijas Republikas Augstākā padome bija pieņēmusi Konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Tā trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma vēl kādu ļoti svarīgu likumu – likumu “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”, kas stājās spēkā jau nākamajā dienā. Likums noteica, ka Zemessardzes priekšnieks ir Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs, un tobrīd šos pienākumus pildīja Anatolijs Gorbunovs.

Tajā pašā dienā Augstākās padomes Iekšlietu un aizsardzības komisijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, kurš bija likuma “Par Latvijas republikas Zemessardzi” autors, ar Latvijas Radio starpniecību informēja Latvijas iedzīvotājus par tā pieņēmšanu un aicināja stāties Zemessardzē. Savukārt 24. augustā G. V. Kristovski ar Augstākās padomes lēmumu iecēla par Zemessardzes štāba priekšnieka vietas izpildītāju. Pamatojoties uz Zemessardzes priekšnieka pavēli Nr. 1, sākās zemessargu reģistrācija pašvaldību teritorijā visa Latvijā. Dažu mēnešu laikā Zemessardzē iestājās vairāk nekā 10 000 cilvēku. Jau septembra beigās bija nodibināti 17 bataljoni, katrā no 70 līdz pat 550 cilvēkiem. Liela daļa no zemessargiem bija Latvijas Tautas frontes aktīvisti un bijušie brīvprātīgo kārtības sargu vienību dalībnieki.

***

Zemessardze Sargs.lv ESMU KARAVĪRS Aizsardzības ministrija

1991. gada 21. augusts – diena, kad Latvija atguva neatkarību. 🇱🇻1990. gada 4. maijā Augstākā Padome pieņēma deklarācij...
21/08/2026

1991. gada 21. augusts – diena, kad Latvija atguva neatkarību. 🇱🇻

1990. gada 4. maijā Augstākā Padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, pasludinot Latvijas okupāciju par prettiesisku un atjaunojot Latvijas Republikas satversmes darbību. Tomēr pilnīga neatkarība neiestājās uzreiz. Deklarācijas 5. punkts noteica, ka Latvijas neatkarība de facto tiks atjaunota pakāpen*ski – ar pārejas periodu, kurš noslēgsies ar Latvijas Republikas Saeimas sasaukšanu, taču tobrīd nebija skaidrs, kad šis brīdis pienāks.

Pārejas perioda laikā Latvija un Igaunija, kā arī Lietuva, kura 1990. gada 29. jūnijā bija spiesta iesaldēt 11. martā pasludināto neatkarību, centās iegūt starptautiskās sabiedrības uzmanību un Rietumvalstu atbalstu saviem neatkarības projektiem. Tikmēr Padomju Savienība centās ierobežot Baltijas valstu centienus gan tieši, gan izdarot spiedienu uz Rietumvalstīm, padarot neatkarības pasludināšanu par praktiski neiespējamu.

Izdevība pasludināt neatkarību radās 1991. gada augustā, kad "stingrās līnijas" piekritēji centās gāzt Mihaila Gorbačova valdību. No 19. līdz 21. augustam Maskavā notika puča mēģinājums, un padomju armijas vienības ieradās arī Rīgā, lai veiksmīga apvērsuma gadījumā pārņemtu kontroli un ieviestu prezidenta pārvaldi dumpīgajās republikās. Latvijas Republikas Augstākā Padome izmantoja šo izdevību un 21. augusta pēcpusdienā steidzami pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", pasludinot pilnīgu Latvijas neatkarību. Uzzinot, ka pučs ir izgāzies, padomju bruņotās vienības sāka pamest Rīgu, pūlim dziedot tautasdziesmu "Projām jāiet".

Latvijas neatkarības atjaunošana 1991. gada 21. augustā ļāva uzsākt ceļu gan uz starptautisku atzīšanu, gan uz atbrīvošanos no padomju struktūrām. 23. augustā Augstākā Padome pasludināja Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) darbību par antikonstitucionālu. Tajā pašā dienā 1. policijas bataljons ieradās LKP Centrālkomitejas ēkā un arestēja LKP vadītāju Alfrēdu Rubiku, bet virs ēkas tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs. 🇱🇻

Latvijas Kara muzeja krājumā glabājas abi karogi – no masta noceltais PSRS karogs un tā vietā paceltais Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs, atgādinot par brīdi, kad Latvija atbrīvojās no padomju okupācijas varas un atguva neatkarību.

Vairāk par Latvijas karoga pacelšanu lasi attēlu galerijā 👇

1991. gada augusts – pučs un valsts neatkarības atjaunošana.1991. gada augusts pienāca ar trauksmainām ziņām no Maskavas...
19/08/2026

1991. gada augusts – pučs un valsts neatkarības atjaunošana.

1991. gada augusts pienāca ar trauksmainām ziņām no Maskavas. 20. augustā bija paredzēts jaunā Savienības līguma parakstīšana. Šis jaunais Savienības līgums stātos 1922. gadā parakstītā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības izveidošanas līguma vietā un līguma jaunajā redakcijā savienības subjektiem bija paredzētas lielākas autonomijas tiesības, taču ne neatkarība – tāpēc 1940. gadā padomju okupētās un anektētās Baltijas valstis nekad nepiekrita to parakstīt. Taču arī līdz šāda līguma prakstīšanai nemaz nenonāca. Reakcionārie spēki padomju valsts valdībā, kuri nepiekrita nekādām demokrātiskām pārmaiņām, nolēma rīkoties. Maskavā naktī no 18. uz 19. augustu vairāki Padomju Savienības Komunistiskās partijas vadoši darbinieki, sadarbībā ar padomju armijas, Valsts drošības komitejas un iekšlietu ministrijas vadību izveidoja t.s. „Valsts Ārkārtas Situācijas komiteju” (VĀSK). Komiteja pasludināja PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu par gāztu, bet sevi – par vienīgo valsts varas nesēju visā Padomju Savienības teritorijā. VĀSK tāpat pasludināja par karastāvokļa ieviešanu. Situācija šādai rīcībai bija pateicīga – tieši tobrīd M. Gorbačovs bija izolēts savā vasaras rezidencē Farosā, Krimā un nevarēja kontrolēt situāciju valstī.

Tajā pat rītā, 19. augustā. plkst. 9.00. Krievijas Federācijas prezidents Boriss Jeļcins vērsās pie Krievijas pilsoņiem, paziņojot, ka ir noticis klaji reakcionārs, antikonstitucionāls apvērsums. B. Jeļcins aicināja Krievijas pilsoņus dot pienācīgu atbildi pučistiem, kā arī aicināja karavīrus nepiedalīties reakcionārajā apvērsumā. Jeļcins aicināja tautu uz vispārēju beztermiņa streiku.

Tas bija brīdis, kad impērisko spēku atbalstītāji Latvijā saprata, ka nu ir pienācis brīdis īstenot tos savus plānus, kurus neizdevās realizēt janvārī. Viņi labi saprata, ka ir situsi viņu stunda un paveras iespējas enerģiskai rīcībai. Kā šajās trauksmainajās dienās risinājās notikumi mūsu valstī?

2026. gada 23. augustā Rīgā pie Brīvības pieminekļa Zemessardze atzīmēs 35. gadadienu, kuras laikā paredzēts dievkalpoju...
11/08/2026

2026. gada 23. augustā Rīgā pie Brīvības pieminekļa Zemessardze atzīmēs 35. gadadienu, kuras laikā paredzēts dievkalpojums, militārā ceremonija ar Zemessardzes vienību dalību, Zemessardzes orķestra koncerts, kā arī tehnikas, ekipējuma un ieroču izstādes un aktivitātes, kurās tiks aicināti iesaistīties arī pasākuma apmeklētāji. Tiksimies Zemessardzes svētkos!

Zemessardze ir lielākā un teritoriāli visplašāk pārstāvētā Nacionālo bruņoto spēku struktūra. Tā ir primārais instruments sabiedrības iesaistei valsts aizsardzībā, dodot iespēju Latvijas pilsoņiem un pilsonēm brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās aizsardzību.

Pēc pusgadu ilgām un sarežģītām sarunām 1920. gada 11. augustā tika parakstīts Latvijas – Padomju Krievijas miera līgums...
11/08/2026

Pēc pusgadu ilgām un sarežģītām sarunām 1920. gada 11. augustā tika parakstīts Latvijas – Padomju Krievijas miera līgums. Latvija spēja nosargāt savu neatkarību un valstī beidzot kopš 1914. gada iestājās miers. 1934. gadā šo dienu pasludināja par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu. Arī šodien 11.augustā pieminam Latvijas neatkarības izcīnītājus.

Miera līgumā Padomju Krievija uz “mūžīgiem laikiem” atsacījās no Latvijas teritorijas, laužot savu vārdu 1940. gada 17. jūnijā, kad Padomju Krievijas tiesiskā mantiniece PSRS okupēja mūsu valsti un Latvija zaudēja savu neatkarību. Neskatoties uz to, ka vairāki laikabiedri līgumu un abu valstu attiecības vērtēja pozitīvi, šo sarunu vēsture nepārprotami norāda uz problēmām, ar ko saskarās Latvijas un kas būtībā tā arī netika atrisinātas.

Lasi vairāk attēlu galerījā:

***
Aizsardzības ministrija Sargs.lv Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrība ESMU KARAVĪRS

Tuvojas 11. augusts – diena, kurā mēs atceramies 1920. gadā parakstīto Latvijas un Padomju Krievijas miera līgumu, kas p...
03/08/2026

Tuvojas 11. augusts – diena, kurā mēs atceramies 1920. gadā parakstīto Latvijas un Padomju Krievijas miera līgumu, kas pielika punktu Latvijas Neatkarības karam. Neskatoties uz oficiālo miera noslēgšanu, Latvijas – Padomju Krievijas robeža joprojām bija vieta, kur regulāri notika militāri incidenti, provokācijas, spiegošana un civiliedzīvotāju vajāšana. Abu valstu attiecībās par vienu no vislielākajām problēmām kļuva tieši miera līgumu nosacījumu nepildīšana no padomju puses.

Taču kas miera sarunu laikā un pirms līguma parakstīšanas notika Latvijas austrumos? Lai to noskaidrotu, jāielūkojas Latvijas un Padomju Krievijas savstarpējo attiecību vēsturē un norisēs uz demarkācijas līnijas brīdī, kad abu pušu sarunu iznākums vēl nebija zināms.

***
Zemessardze Aizsardzības ministrija Sargs.lv Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrība ESMU KARAVĪRS

Lasi vairāk attēlu galerijā:

24/07/2026

Šogad Latvijas Republikas Zemessardze atzīmē savas dibināšanas 35. gadadienu!

Visus šos gadus Latvijas Kara muzejs ir bijis līdzās – glabājot Zemessardzes vēstures liecības un dokumentējot tās attīstības nozīmīgākos posmus.

Sagaidot tuvojošos gadadienu, ir īstais laiks ieskatīties muzeja krājuma plauktos un īpašā video stāstu sērijā atklāt interesantākās Zemessardzes vēstures liecības.

Trešais stāsts – par zemessargu pamatapmācībām un atmiņstāstiem…



***
Sargs.lv Aizsardzības ministrija Zemessardze Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde Rīgas brigādes zemessargi ESMU KARAVĪRS Vidzemes brigādes zemessargi un karavīri Latvijas armija Latgales brigādes zemessargi un karavīri

21/07/2026

Atzīmē kalendārā!

🌦️Ko iesākt lietainā jūlija vakarā? Paklausīties neakadēmiskas sarunas par vēsturi Latvijas Kara muzeja jaunajā raidiera...
17/07/2026

🌦️Ko iesākt lietainā jūlija vakarā? Paklausīties neakadēmiskas sarunas par vēsturi Latvijas Kara muzeja jaunajā raidierakstu sērijā “Pulvertorņa sarunas”!

Pirmajā raidieraksta epizodē Latvijas Kara muzeja izstādes “Izdzīvošanas māksla. Zēdelgema” autori Katrīna Kūkoja, Inese Gātere un Jānis Tomaševskis sarunājas par Zēdelgemas stāsta* nozīmi, tā interpretāciju un vietu mūsdienu Latvijas kolektīvajā atmiņā.

Raidierakstu klausies šeit: https://open.spotify.com/episode/40JirOkHUYYAAaXKQjwETv?si=ce4a879cbbb749f0

🎧🎧🎧

*Pēc Otrā pasaules kara, no 1945. gada septembra līdz 1946. gada maijam, nelielās Beļģijas pilsētiņas Zēdelgemas pievārtē darbojās Britu Reinas armijas pārraudzītā karagūstekņu nometne Nr. 2227 (“POW Camp 2227”), kurā atradās vairāk nekā 11 500 nacistiskās Vācijas bruņotajos spēkos dienējušo Latvijas iedzīvotāju.

Gūstā valdošā neziņa un garlaicība veicināja radošu vidi – aiz dzeloņstiepļu žogiem tapa savi laikraksti, darbojās pašdarbības kopas, veidojās sabiedriskās organizācijas un notika mākslas aktivitātes.

2026. gada martā Latvijas Kara muzejā atklāja izstādi par radošuma dzīvesspēku un latviešu karagūstekņu nepiepildāmām ilgām pēc mājām – “Izdzīvošanas māksla. Zēdelgema”.

***

Sargs.lv Latvijas Muzeju biedrība Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrība

Address

Smilšu Iela 20
Riga
1050

Opening Hours

Wednesday 10:00 - 18:00
Thursday 10:00 - 18:00
Friday 10:00 - 18:00
Saturday 10:00 - 18:00
Sunday 10:00 - 18:00

Telephone

67223743

Website

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Latvijas Kara muzejs/Latvian War Museum posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Museum

Send a message to Latvijas Kara muzejs/Latvian War Museum:

Shortcuts

Share

Category