Raunas muzejs

12/09/2026

Šodien, 12. septembrī, atzīmējam Eiropas Kultūras mantojuma dienas, tāpēc līdz 19.00 Raunas pilsdrupu torņa apmeklējums bez maksas!

07/09/2026

🏰 12. septembrī Eiropas Kultūras mantojuma dienu ietvaros aicinām uz bezmaksas Raunas pils apmeklējumu. Šī gada tēma - "Krīzes un risinājumi" - aicina domāt par to, kas kultūras mantojumu apdraud un kā to iespējams saglabāt.

Raunas pils piedzīvojusi karus, ugunsgrēkus, nojaukšanu, pamestību un laikapstākļu ietekmi. Arī šodien pilsdrupas saskaras ar dažādiem riskiem.

📍 12. septembrī no plkst. 10.00 līdz 19.00
– bez maksas iespēja apmeklēt pilsdrupu tornī;
– iepazīt pils vēsturi un saglabāšanas jautājumus;
– noskatīties īpaši veidotu informatīvu video “Raunas pils: no apdraudējuma līdz saglabāšanai”.

🎟️ Pils torņa apmeklējums – bez maksas.

01/09/2026

📸Visu septembra mēnesi Raunas bibliotēkas lasītavā apskatāma Aleksandra Voiciša fotogrāfiju izstāde "Rauna kadrā. Astoņdesmitie".
🌻Paldies Aleksandram par iespēju ieskatīties 20. gs. 80. gadu Raunā!

19/08/2026

🏠Kopš 1939. gada mainījušies laiki, varas un arī “Karēļu” jeb “Veckarēļu” saimnieki. Tomēr veco saimnieku atstātās pēdas ik pa laikam atklājas vēl šodien. 🌻Īpašs paldies Lolitai Gaidelei un Jurgenu ģimenei par palīdzību Karēļu dzimtas un Baižkalna pagasta stāsta veidošanā un saglabāšanā! 🌻
🏠Pavisam nesen kāda sena skapja slepenā nodalījumā tika atrasti rūpīgi paslēpti un glabāti dokumenti, kas papildina ne tikai Karēļu dzimtas un māju, bet arī Baižkalna pagasta vēstures stāstu.
🏠Starp atradumiem ir dažādas naudas zīmes, kas Latvijas teritorijā bijušas apritē no 19. gadsimta otrās puses līdz pat 1919. gadam – arī īpaši nemierīgajā Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara laikā.
🏠Saglabājusies arī Baižkalna pagasta Bezzemnieku padomes Izpildu komitejas 1919. gada maijā izdota apliecība par Karēļu saimnieka Dāvja Karēļa zirga nodošanu mobilizācijai Cēsu zirgu rezervei.
🏠Īpaši nozīmīgas ir vairākas Vidzemes muižnieku kredītsabiedrības kvītis par “Kalna Karēļu” māju izpirkšanu un veiktajiem maksājumiem no 1885. līdz 1898. gadam. Starp dokumentiem ir arī Baižkalna muižas īpašnieka Nikolaja fon Precmaņa 1883. gadā izdots apliecinājums, ka par “Kalna Karēļu” pirkšanu skaidrā naudā samaksāti 25 rubļi un 76 kapeikas.
Kas bija Karēļu saimnieki?
🏠Līdz šim izpētītais Karēļu dzimtas stāsts Baižkalna pagasta “Karēļos” aizved līdz Krišam (1757–?) un Līzei (1765–?). Viņu dēls Jānis Karēlis (1795–?) ar sievu Lieni vēlāk saimniekoja “Karēļos”, kas avotos sastopami arī ar nosaukumiem “Veckarēļi” un “Kalna Karēļi”.
🏠Saimniekošanu turpināja Jāņa dēls Dāvis Karēlis (1825–?) ar sievu Mariju, kura bija nākusi no Baižkalna pagasta “Lielstuķiem”. Vēlāk mājas pārņēma viņu dēls Dāvis Karēlis (1859–1943) ar sievu Mariju Sērmūksli (1865–?).
🏠Viņu ģimenē izauga deviņi bērni:
• Emma Karēle (1885–1940), precējusies ar Jāni Desmitnieku;
• Hermanis Karēlis (1887–1946), precējies ar Olgu Skudru;
• Marija Karēle (1890–1979), precējusies ar Pēteri Rozenfeldu;
• Anna Karēle (1893–1953), precējusies ar Pēteri Grīsli;
• Lidija Karēle (1895–1972), precējusies ar Pēteri Ledaunieku;
• Marta Karēle (1897–1972), precējusies ar Eduardu Balodi;
• Pēteris Karēlis (1900–1946), precējies ar Olgu Ozolu;
• Jānis Karēlis (1902–1985), precējies ar Paulīni Veģeri;
• Minna Karēle (1904–?), precējusies ar Pēteri Karnīti.
🏠No deviņiem bērniem saimniekošanu “Veckarēļos” turpināja Hermanis Karēlis ar sievu Olgu Skudru. Hermanis izveidoja spēcīgu un priekšzīmīgu saimniecību, par kuru rakstīja arī tā laika prese. Viņš aktīvi iesaistījās Baižkalna pagasta sabiedriskajā dzīvē, darbojās lauksaimniecības un lopkopības organizācijās. Hermaņa un Olgas ģimenē izauga divi bērni – Zigfrīds un Dzidra.
🏠1939.gada žurnāls “Sētā un Druvā” par “Karēļu” saimniecību rakstīja: “Kareļu saimnieks ne tikai labi iekopis savus laukus un nostādījis savu saimniecību par priekšzīmi ļoti plašai un tālai apkārtnei; savu vārdu viņš teicis arī pagasta sabiedriskajā un kulturālā dzīvē.” Rakstā godināts arī tobrīd jau vairāk nekā 80 gadus vecais Dāvis Karēlis, kurš bija izaudzinājis deviņus bērnus – trīs dēlus un sešas meitas – un kura bērni turpinājuši saimniekot dažādās Latvijas vietās.
🏠Raksta noslēgumā teikts:
“Tagad zemniekam nav jāvaid, tikai jāstrādā,” saka saimnieks, kas nekad nav pazinis vaidēšanu, bet tikai darbu."
(“Sētā un Druvā”, Nr. 51, 21.12.1939.)
🏠Šodien, pēc vairāk nekā astoņdesmit gadiem, kādā vecā skapī atrastie dokumenti ļauj vēlreiz atvērt vienas mājas un vienas dzimtas stāstu – un caur to mazliet tuvāk ieraudzīt arī Baižkalna pagasta vēsturi.

15/07/2026

⚜️Raunas pilsdrupu tornis pieejams apmeklētājiem katru dienu no plkst. 8.00 līdz 19.00. Ieejas maksas: 1,00 EUR, norēķinam izmantojot lietotni "Mobilly".
⚜️Ja vēlies ekskursiju pa Raunu gida pavadībā, tad sazinies pa tel. 28728377 vai e-pastā: [email protected]

29/06/2026

🗝️Strada kroga/pienotavas atslēga atgriezusies Raunā🗝️
1️⃣2026. gada 16. maijā Raunā atgriezās īpaša liecība par kādu no senākajām un nozīmīgākajām centra ēkām - Strada kroga/pienotavas atslēga. Atslēgu ēkas pārbūves laikā atrada strādnieks, toreiz vēl skolnieks, Ervīns Stradiņš. Tā bija paslēpusies mūra sienā Cēsu ielas pusē, netālu no ēkas ieejas — tur, kur šodien ir veikala “Top” ieeja. Ervīns atslēgu paņēma, lai saglabātu, un tā viņam ceļojusi līdzi uz visām dzīvesvietām. Visus šos gadus Ervīns domājis, ka atslēgai reiz jāatgriežas Raunā. Šī gada Viduslaiku dienas pasākums kļuva par īsto brīdi, lai to izdarītu.
2️⃣Ēka, kur šodien atrodas veikals “Top”, aptieka un ziedu veikals, kādreiz bija pazīstama kā Strada krogs vai baznīcas krogs. Gadu gaitā tā bijusi saistīta gan ar kroga, gan pienotavas, pasta un patērētāju biedrības vēsturi. Zināms, ka krogi Raunā pastāvējuši jau vismaz kopš 17. gadsimta, bet Strada krogs savu nosaukumu ieguvis no agrākā krodzinieka Pētera Strada. Par viņu vietējo atmiņās saglabājušies dažādi nostāsti - gan par viņa darbošanos krogā, gan par aizdevumiem zemniekiem, kuru dēļ krogs tautā dēvēts arī par “aizdošanas kasi”.
3️⃣1925. gadā bijušajā Strada krogā tika atvērta Raunas-Baižkalna piensaimnieku sabiedrības tvaika pienotava, kas ātri kļuva par vienu no veiksmīgākajām Cēsu apriņķī. Ēkā darbojās arī pasta un sakaru nodaļa, patērētāju biedrības veikals, kantoris un noliktavas. Pēc postošā 1938. gada ugunsgrēka ēka tika atjaunota un turpināja kalpot Raunas saimnieciskajai un sabiedriskajai dzīvei vēl daudzus gadu desmitus.
4️⃣Tagad Strada kroga/pienotavas atslēga atkal ir mājās - kā maza, bet ļoti īpaša liecība par ēku, kas glabā Raunas vēstures stāstus.

14/06/2026

🇱🇻 1941. gada 14. jūnijs ir viena no sāpīgākajām dienām Latvijas vēsturē. Vienā dienā no savām mājām tika izrauti vairāk nekā 15 tūkstoši Latvijas cilvēku - ģimenes ar bērniem, skolotāji, ārsti, uzņēmēji, virsnieki, valsts darbinieki, zemnieki un sabiedriski aktīvi cilvēki. Daudzus šķīra jau ceļā: vīrus no sievām, tēvus no bērniem, ģimenes no mājām un ierastās dzīves.
🇱🇻 Tā nebija nejauša vardarbība. Padomju okupācijas vara mērķtiecīgi vērsās pret cilvēkiem, kuri bija Latvijas sabiedrības balsts - inteliģenci, militārpersonām, uzņēmējiem, skolotājiem, juristiem, diplomātiem, ārstiem un saimnieciski aktīviem cilvēkiem. Tie bija ļaudis, kuri ar savām zināšanām, pieredzi, autoritāti un garīgo spēku varēja pretoties okupācijas varai.
🇱🇻 Šīs represijas ienāca katrā novadā, pagastā, skolā, saimniecībā un ģimenē. Arī Raunas pagastā un apkārtnē 1941. gada 14. jūnijs atstāja dziļas rētas. Šajā piemiņas ierakstu ciklā vēlamies izcelt cilvēkus un ģimenes, kuru dzīves bijušas saistītas ar Raunas pusi - cilvēkus, kas veidoja Latvijas valsti un vietējo sabiedrību.
🇱🇻 Katrs no šiem likteņiem atgādina, ka deportācijas nav tikai skaitļi vēstures grāmatās vai uzvārdi sarakstos. Aiz katra vārda ir cilvēka dzīvesstāsts.
🇱🇻 Pieminot 1941. gada 14. jūnija deportācijas, mēs pieminam arī Raunas puses cilvēkus - tos, kuru dzīves tika salauztas, bet kuru vārdi un stāsti nedrīkst pazust.

09/06/2026

◼️ 14. jūnijs ir viena no mūsu tautas sēru dienām. Pieminot 1941. gada 14. jūnijā deportētos astoņpadsmit Raunas un Baižkalna pagastu iedzīvotājus, kā arī ikvienu no vairāk nekā 16 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri tika deportēti uz PSRS ieslodzījuma un nometinājuma vietām, aicinām visas dienas garumā nolikt ziedus un aizdegt svecītes Raunas kapsētā pie pieminekļa Sarkanā terora upuriem.
◼️ Pieminēsim! Neaizmirsīsim!

29/05/2026

💫Aicinām apskatīt izstādi par Raunas kafejnīcām, krogiem, klubiem un citām satikšanās vietām 20. gadsimta 90. gados un 2000. gadu sākumā.Tā ir izstāde par vietām, kur cilvēki ne tikai ēda, bet arī satikās, svinēja, veidoja draudzības, attiecības un sava laika sajūtu. Par brīvības laiku, pārmaiņām un atmiņām, kas daudziem joprojām ir ļoti dzīvas.
✅Izstāde tapusi, pateicoties raunēniešu atmiņām, stāstiem, fotogrāfijām, saglabātajām liecībām un atbalstu. Sirsnīgs paldies: Ievai Krieviņai, Sarmītei Bērziņai, Pārslai un Guntim Daigām, Uģim Bulam, Larisai Bērziņai, Dacei Plūmei, Lāsmai Cukurei, Agrim Sērmūkslim, Dignai Soboļevai, Ārijai Kručānei, Sallijai un Ralfam Lakiniem, Initai un Aigaram Dzenīšiem, Ilonai Rekmanei, Aldai Raiskumai, Solveigai Plētienai, Jolantai Brišai, Lindai Zūdiņai, Lindai Vecgailei.
💫Nāciet apskatīt izstādi un atvērt vēl vienu Raunas atmiņu albuma lappusi!

22/05/2026

Tiekamies jau rīt!

🎉Šoreiz Muzeju nakts ietvaros atgriezīsimies 90. gados/2000. gadu sākumā un atskatīsimies uz kopā būšanu un vietām, kur valdīja mājīgums, brīvība, sarunas, prieks, atpūta un dažreiz arī nepatikšanas. Tur, kur smaržoja pēc Franču karbonādes, zirņiem ar speķi, friškām un cīsiņiem mīklā, kur galvu sagrozīja Alauksta vēsma, bet fonā skanēja "Līvi", "100. debija", "Mixeri", "Lādezers", "Jumprava". Un vēl, un vēl...
🎉Kur DIVI MAISĀ gāja ciemos pie LAURAS,
tur MIKES SMAIDS staroja siltāk par RADIATORU.
Pie STABURAGA KAMENE satika VIKINGU,
TANĪSĀ vakars iestiepās līdz rītam.
PAPARDĒS FĒLIKSS nemaz nebija jāmeklē,
jo SATEKLĒ tāpat visi atradās.