Ozolnieku Vēstures ekspozīcija

07/07/2026

Regnāra Grīnberga origami darbu izstāde atvērta līdz 31.jūlijam

02/07/2026

Mūžībā devies hidromeliorācijas inženieris, Ozolnieku patriots Rihards Bulderbergs, kura darba mūža lielākā daļa pavadīta Ozolniekos, meliorācijas uzņēmumā Jelgavas PMK – 13.

Rihards Bulderbergs dzimis 1939.gada 29.jūnijā Līvbērzes pagasta mājās “Zaļumi”. Jau bērnībā viņam radās interese par meliorācijas un ūdensaimniecības darbiem. Dzīvojot netālu no Svētes upes, regulāri pavasaros bija plūdi, tāpēc likās interesanti, kā tos varētu novērst. R.Bulderbergs absolvējis Aizupes pamatskolu un Jelgavas 1. vidusskolu. No 1958. līdz 1963.gadam studējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kur ieguvis inženiera hidrotehniķa diplomu. Pēc studijām ilgus gadus strādāja Ozolnieku meliorācijas uzņēmumā. Sākotnēji bija meliorācijas meistars, tad Elejas iecirkņa priekšnieks. No 1980. līdz 1991.gadam bija Jelgavas PMK – 13 galvenais inženieris. Atbildīgajā amatā viņam bija dažādi pienākumi. Kā atbildīgajam par civilo aizsardzību, viņš saņēma apbalvojumus par purva ugunsgrēku dzēšanu. Tradicionālajās Melioratoru spartakiādēs viņš pārstāvēja Ozolnieku uzņēmumu vadošo speciālistu un galveno inženieru sacensībās. Piemēram, 1984.gadā Ozolniekos nozares spartakiādē viņš ieguva 1. vietu vadošo speciālistu individuālajās sacensībās. Tur viņam noteikti palīdzēja iegūtais sportiskais rūdījums, skolas un studijas gados trenējoties vieglatlētikā. Lai uzvarētu, bija arī jāparāda kompetence profesionālajās sacensībās.
Vēl strādājot iecirkņa priekšnieka amatā, Bulderberga kungs sāka organizēt Ozolnieku mākslīgā kalna ierīkošanu. Tad viņa dēlam bija 7 gadi un radās doma, ka vajag ierīkot vietu, kur ziemā var vizināties ar ragaviņām. Sāka vest grunti no objektiem un R.Bulderberga vadītā iecirkņa buldozeristi veidoja kalnu. Tā arī tautā iegājās, ka Ozolnieku jauno atpūtas objektu sāka dēvēt par Bulderberga kalnu. 2021.gadā to Ozolnieku novada pašvaldība oficiāli nosauca par Bulderberga kalnu.
Riharda Bulderbergam ir trīs bērni – Kaspars, Zane un Māris. Bērni ieguvuši izglītību un dāvājuši Bulderberga kungam vairākus mazbērnus. Tiekoties ar sirmo melioratoru pirms diviem gadiem, viņš bija saglabājis dzīvotprieku, kā pats atzina, bija pateicīgs par katru nodzīvoto dienu. Viņam arī bija pateicība, ka Ozolnieki atzinuši viņa devumu ciema, pagasta attīstībā.
Izsaku līdzjūtību Riharda Bulderberga tuviniekiem un darba kolēģiem.

Attēlos:
Elejas iecirkņa priekšnieks Rihards Bulderbergs
(3. no kreisās) ar Jelgavas PMK - 13 darbiniekiem ražošanas objektā, 1970. gadi
Jelgavas PMK - 13 galvenais inženieris Rihards Bulderbergs startē vadošo speciālistu sacensībās, 1980. gadi
Rihards Bulderbergs (1. no labās) kopā ar bijušiem Jelgavas PMK - 13 inženieriem Jāni Viduci un Māri Aināru, uzņēmuma 65 gadu jubilejā, 2015. gads

25/05/2026

Regnāra Grīnberga origami darbu izstāde Ozolniekos, Skolas ielā 4b, 1.stāva foajē

25/05/2026

23.maijā Ozolnieku vēstures ekspozīcija piedalījās Muzeju nakts pasākumā. Ozolniekos parasti atzīmējam Muzeja vakaru. Šīgada pasākuma tēma bija priekšmetu piedzīvojumi.
Pasākumu ar priekšnesumu iesāka Ozolnieku Mūzikas skolas akordeona klases skolotājas Agates Pastores trīs audzēkņi Olivers, Emīlija un Matīss.
Vakara turpinājumā meliorācijas nozares veterāns, mehāniķis – konstruktors Alfrēds Puriņš dalījās atmiņās un pārdomās par meliorācijas tehnikas tendencēm pagājušā gadsimta 60. līdz 80.gados. Puriņa kungs ar kolēģiem savulaik izstrādāja meliorācijā izmatotās tehnikas pilnveidošanu, lai uzlabotu meliorācijas darbu efektivitāti. Šis tehnikas ražošanu veica Jelgavas Remontu mehāniskā rūpnīca Ozolniekos. Pateicoties Alfrēdam Puriņam, saglabāti vairāki vēsturiskie priekšmeti no meliorācijas tehnikas, kā arī melioratoru apmācības uzskates līdzekļi.
Pasākumā ar stāstījumu piedalījās profesors emeritus Guntis Rozītis, kurš stāstīja par jātnieku sporta balvām Ozolnieku vēstures ekspozīcijā. Pateicoties Rozīša kungam saglabātas divas balvas – Rīgas hipodroma kauss un kalēja Jāņa Austruma balva.
Pasākuma apmeklētāji varēja iepazīties ar Ozolnieku vidusskolas 3.klases skolnieka Regnāra Grīnberga origami darbu izstādi. Regnārs jau no 6 gadu vecuma katru dienu darbojas ar šo hobiju. Izstāde apskatāma līdz 3.jūlijam.
Paldies cienījamiem novadniekiem Alfrēdam Puriņam un Guntim Rozītim par interesanto sarunu. Pateicība Ozolnieku bibliotēkas vadītājai Ingrīdai Irbei par atbalstu pasākuma rīkošanā. Pateicība Ozolnieku Mūzikas skolas direktorei Edītei Brūniņai par atsaucību pasākuma programmas kuplināšanā. Paldies brīvprātīgajam Jānim Arājam, kurš palīdzēja pasākuma tehniskā norisē. Paldies visiem pasākuma apmeklētājiem, kuri izrādīja interesi piedalīties pasākumā.

14/05/2026

Mūžībā devies Ozolnieku patriots Valdis Āboliņš. Ilgus gadus viņš strādāja Ozolnieku Aizupēs, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) (tagad LBTU) mācību un pētījumu mežsaimniecībā kā būvinženieris. Viņa vadībā uzbūvēti un remontēti daudzi objekti LLA apsaimniekotajās teritorijās.
Valdis Āboliņš dzimis 1940.gada 17.februārī Rīgā, LLA profesora Jāņa Āboliņa ģimenē. Profesora J.Āboliņa ģimenē bija pieci bērni. Valda pirmie mūža gadi pagāja Jelgavā, R.Blaumaņa ielā. Pēc Jelgavas nopostīšanas Otrā pasaules karā, ģimene pārcēlās uz Rīgu, kur izvietoja arī Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. Rīgā tēvs sāka būvēt ģimenes māju, kurā iesaistījās visa ģimene. Tā arī Valdim radās interese par celtniecību. Vispirms viņš absolvēja Rīgas Celtniecības tehnikumu, bet pēc armijas iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad Rīgas Tehniskā universitāte), studējot neklātienē. 1962.gadā paralēli studijām sāka strādāt Lauksaimniecības akadēmijā. Kopš 1972.gadā pārgāja darbā uz Ozolniekiem, LLA Mācību un pētījumu mežsaimniecību, kur vadīja celtniecības un remonta darbus. Deviņdesmito gadu pārmaiņu laikā, kad mežsaimniecību likvidēja, viņš pārgāja strādāt uz Jelgavas pili par tās ekspluatācijas vadītāju.
Valdim Āboliņam bija divas lielas aizraušanās – ūdenstūrisms un fotografēšana. Pagājušajā gadsimtā ar laivām izbrauktas upes Karēlijā, Kaukāzā, Urālos. Pabūts arī pie Baikāla ezera. Līdz pat savai mūža izskaņai Valdis bija sastopams pasākumos ar fotoaparātu. Vēl padomju laiku izskaņā viņam vienam no pirmajiem Ozolniekos bija kasešu video kamera. Ar to viņš iemūžinājis nacionālās atmodas laika pasākumus Ozolniekos. Viņš filmējis arī barikādes 1991.gada janvārī. Atmodas gados viņš bija aktīvs Latvijas Tautas frontes atbalstītājs.
Valdi Āboliņu atcerēsimies, kā sirsnīgu, gaišu cilvēku. Bieži viņa sirsnīgais smaids uzmundrināja un priecēja. Viņam bija laba atmiņa, viņš dalījās ar piedzīvoto darbā un personīgajā dzīvē. Valdis bija daudz lasījis, tāpēc viņam bija savs īpašais viedoklis par politikas un ekonomikas jautājumiem.
Izsaku līdzjūtību Valda Āboliņa tuviniekiem.

Attēlos: Valdis Āboliņš darba gaitu laikā Lauksaimniecības akadēmijas Mācību un pētījumu mežsaimniecībā, 1980.gadi
Valdis Āboliņš stāsta par savu fotogrāfa un filmētāja pieredzi Muzeju vakara pasākumā Ozolnieku vēstures ekspozīcijā, 2018.gada maijs

07/05/2026

02/03/2026

22.februārī, Āriju dienā, Ozolnieku Tautas namā notika plašs mūzikas pedagoģes un diriģentes Ārijas Melgailes atceres koncerts, kurā piedalījās viņas audzēkņu vadītie kolektīvi. Ar viņas vārdu saistīta arī vairāku Ozolnieku kolektīvu darbība.
3.martā ir Ārijas Melgailes 100. jubileja. Viņa dzimusi 1926.gada 3.martā Jelgavā, kurpnieka ģimenē. Tēvs meitai nopircis klavieres, bet īpašu interesi par mūziku radījis tēva brālis, kurš nodarbojies ar solo dziedāšanu. Ārija jau pusaudžu vecumā arī mācījusies dziedāšanu, uzstājusies Jelgavas Annas baznīcā, kur ērģeles spēlējis Jelgavas mūzikas dzīves vadītājs, komponists un mūzikas pedagogs Jēkabs Mediņš. Pēc Otrā pasaules kara iestājusies Latvijas konservatorijā, kurs sākotnēju mācījusies vokālistos. Trīs gadus mācījusies dziedāšanu, bet Jēkabs Mediņš izveidojis Kordiriģentu fakultāti, uz kuru viņš pierunājis pāriet studēt Āriju.
Pēc Kordiriģentu fakultātes absolvēšanas 1953.gadā, viņu nozīmēja darbā Jelgavas Mūzikas vidusskolā. Desmit gadus bijusi mācību daļas vadītāja, pēc tam ilgāku laiku Kordiriģentu nodaļas vadītāja.
1960.gada sākumā Jelgavas mūzikas vidusskolā ieradās Ozolnieku meliorācijas uzņēmuma pārstāvji, lai uzaicinātu kādu diriģentu darbā ar tikko izveidoto vīru kori. Viņiem izdevās pierunāt Āriju Melgaili, lai sagatavo priekšnesumu Sieviešu dienai. Tā sākās darbs ar Ozolnieku vīru kori “Zemgale” 17 gadu garumā. Ar kori Ārija Melgaile iekļuva trīs Vispārējo Dziesmu svētku fināla skatēs, turklāt 1970.gadā izcīnīta trešā vieta. Vēlāk diriģente atzinās, ka viņai bijis diezgan smagi strādāt, jo melioratoriem bija grūti apmeklēt kora mēģinājumus viņu darba specifikas dēļ. Neskatoties uz to, viņa ar Ozolnieku vīriem apguva sarežģītas kompozīcijas, kā Valtera Kaminska kantāti “Varoņi dzīvo”, ko komponists bija veltījis Ozolnieku korim.
Paralēli vīru korim 1965.gadā Ārija Melgaile sāka darbu ar Ozolnieku sieviešu ansambli “Madara”. Ansamblis varēja apgūt sarežģītus skaņdarbus, kurus bieži vien ansamblim veltīja latviešu komponisti. Ansamblis “Madara” arī vairākkārt izcīnīja godalgotās vietas republikas (tagad mēs teiktu – valsts) mērogā, bet Jelgavas rajonā bija labākais kolektīvs sieviešu ansambļu grupā. Arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas Melgailes kundze vienreiz mēnesī ieradās Ozolniekos, lai, kā pati teica, satiktos ar draugiem. Galvenais iemesls – satikties ar “Madarām” mēģinājumā un sadraudzībā. Kopā ar “Madarām” Ārija piedzīvoja savu 90. un "Madaru" 50 gadu jubileju ar majestātisku diriģentes stāju. Ārija Melgaile mūžībā aizsaukta 2016.gada 14.oktobrī.

Attēlos: Diriģente Ārija Melgaile, 20. gs. 60. gados
Ārija Melgaile Dobeles dziesmu svētkos virsdiriģentes godā, 1970. gads
Ārija Melgaile Ozolnieku Kultūras namā vīru kora "Zemgale" 50. koncertā, 1962.gads
Ārija Melgaile ar Ozolnieku sieviešu vokālo ansambli 10 gadu jubilejas koncertā, kad ansamblis saņem nosaukumu "Madara", 1975.gads
Ansamblis "Madara" sveic kolektīva vadītāju Āriju Melgaili 50. jubilejā, 1976. gada marts
Ansamblis "Madara" un kolektīva vadītāja Ārija Melgaile ar komponistiem Imantu Ozolu, Astrīdu Klāsoni, Alvilu Altmani, Gunāru Freidenfeldu koncertā Ozolnieku Tautas namā, 1990. gadu beigas