16/10/2026
📖 "Mans MNM stāsts" - stāstu sērija 📖
Šogad Madona atzīmē 100 gadus kopš pilsētas tiesību iegūšanas un atzīmējot šo notikumu, Madonas muzejs aizsācis stāstu publikāciju no Madonas muzeja izdevuma “Mans MNM stāsts”, kas tika izdots 2024. gada rudenī, atzīmējot Madonas muzeja 80 gadi.
Izdevums “Mans MNM stāsts” apkopo 35 muzejnieku (esošo un bijušo) sagatavotus stāstus par muzeja krājuma priekšmetiem, dokumentiem, liecībām, atverot krājuma bagātības. 35 stāsti, kur katrs sagatavotais raksts tā autoram saistās ar ko īpašu – dzimtas stāstu, pilsētas veidošanos, kādu personības likteni, mazāk zināmo ikdienu utt. Stāsti šos priekšmetus atdzīvina un padara reālākus un rosina ieskatīties ne tikai muzeja krājumā, bet, iespējams, arī savā dzimtas vēsturē.
Stāsts Nr.30
📜UZ MAISA IEMŪŽINĀTAIS
Berta Ozoliņa ir viena no Latvijas nezināmajām māksliniecēm. Berta piedzima 1910.gada 17.augustā Jumurdas pagasta “Āriņos” Andreja Ozoliņa piecu bērnu ģimenē. Laika gaitā viņa pārcēlās uz Ērgļu pagasta Gaiļkalnu "Baltklāviem", kur pavadīja mūža novakari. No 1939. līdz 1944.gadam mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijā, bet nav to pabeigusi vājās veselības dēļ.
Berta Ozoliņa pārcieta Otro pasaules karu, kas atstāja pēdas arī viņas brāļu un māsu likteņos. Notikumi atstāja dziļas rētas viņas dvēselē, tas atspoguļojās arī viņas darbos.
1989.gada 24.jūlijā muzeja zinātniskais līdzstrādnieks Indulis Zvirgzdiņš, dodoties ekspedīcijā uz Ērgļu pagastu, pabija pie B.Ozoliņas “Baltklāvos”. Līdz mājām nebija iespējams tikt ar muzeja autobusu, krietns gabals tika veikts kājām pa mežainu, aizaugušu ceļu. Šajā ekspedīcijā atklājās Bertas mākslas darbi.
Vēlāk, 1989.gada 23.novembrī, muzeja darbinieki devās pie mākslinieces, lai rūpīgāk iepazītos ar viņas darbiem. Tā kā bija zināms, ka viņa dzīvo trūkumā, šis apciemojums tika organizēts ar nolūku, ka darbu iegāde būtu kā atbalsts B.Ozoliņas ikdienai. Muzeja pārstāvji, izvērtējot mākslas darbus, nolēma iegādāties 20 no tiem. Darbu iegādi apliecina iepirkuma akts, tie tika vesti no mākslinieces mājām vēlā rudenī un rokās nesti līdz transportam, jo pie mājas piebraukt nevarēja.
Divi no Bertas darbiem izceļas īpaši. Pirmais ir koka biste – sievietes galva, kas veidota ap 1930.gadiem. Sievietes smeldzīgā sejas izteiksme vēsta par niecīgākās cerības meklēšanu. Otrs darbs ir uz brūna, no diviem gabaliem sašūta maisa auduma ar nosaukumu "Brāļa atgriešanās", kas tika gleznota 1945.gadā. Izmantotajai maisauduma pamatnei otrā pusē ir uzdrukāta nacistiskās Vācijas simbolika. Šī glezna atspoguļo Bertas personīgos pārdzīvojumus, jo brālis kara laikā nonācis gūstā, un cerību par ģimenes atkal apvienošanos pēc kara. Darbs attēlo, kā māte pasniedz dēlam bļodu ar kūpošu ēdienu. Darba abas puses nevienu neatstās emocionāli vienaldzīgu.
Berta Ozoliņa ir piemērs tam, kā māksla var izdzīvot un pastāstīt stāstus, darbi ir liecība par izturību un spēju atrast skaistumu pat lielākajā trūkumā un sāpēs.
📄Autors: Elīna Krupko
📷Foto:
Berta Ozoliņa. Brāļa atgriešanās. Audekls, eļļa, ogle, pastelis, akvarelis. 1945.gads.
MNM 24187
Berta Ozoliņa. Sievietes galva. Koks. Ap 1930.gadiem. Kārļa Kalupnieka foto.
MNM 24190