14/08/2026
📖 "Mans MNM stāsts" - stāstu sērija 📖
Šogad Madona atzīmē 100 gadus kopš pilsētas tiesību iegūšanas un atzīmējot šo notikumu, Madonas muzejs aizsācis stāstu publikāciju no Madonas muzeja izdevuma “Mans MNM stāsts”, kas tika izdots 2024. gada rudenī, atzīmējot Madonas muzeja 80 gadi.
Izdevums “Mans MNM stāsts” apkopo 35 muzejnieku (esošo un bijušo) sagatavotus stāstus par muzeja krājuma priekšmetiem, dokumentiem, liecībām, atverot krājuma bagātības. 35 stāsti, kur katrs sagatavotais raksts tā autoram saistās ar ko īpašu – dzimtas stāstu, pilsētas veidošanos, kādu personības likteni, mazāk zināmo ikdienu utt. Stāsti šos priekšmetus atdzīvina un padara reālākus un rosina ieskatīties ne tikai muzeja krājumā, bet, iespējams, arī savā dzimtas vēsturē.
Stāsts Nr.21
📜LAZDONAS DRAUDZES HRONIKA
Hroniku kā vērtīgāko pēdējā laika atklājumu muzeja krājumā izvēlējos, jo tājā atrodama ļoti apjomīga un unikāla informācija ne tikai par Lazdonas draudzi, bet arī tās apkārtni. Manās rokās manuskripts nonāca, pētot Cesvaines pils cēlāja Ādolfa fon Vulfa ((1857–1904) ģimenes vēsturi. Hronikā īsi aprakstītas viņa bēres 1904.gadā, bēru runas un to teicēji gan vācu, gan latviešu valodā. Saistoši bija tas, ka, atverot hroniku, kur rakstīts par 1904.gadu un tā notikumiem, lasāmais teksts bija ar vācu rokraksta burtiem trijās valodās – vācu, krievu, latviešu – atkarībā no notikumiem, par ko bija minēts aprakstā. Pārskatot to, kas rakstīts citās lapaspusēs, sapratu, ka manuskripta rakstītāja interese bijusi ne tikai sausi pierakstīt ziņas par draudzes notikumiem, bet arī atspoguļot un atstāt nākamajām paaudzēm pierakstus par apkārtni, tās cilvēkiem un viņam zināmiem vēstures notikumiem.
Hronika satur ziņas par Praulienas, Lazdonas, Sarkaņu, Cesvaines, kā arī nedaudz par Madonas vēsturi. Lai gan minēts, ka hronika aptver laiku no 1874.gada, tomēr manuskriptā atrodama senāka vēsture – apraksti par muižām, skolām, kapsētām, iedzīvotājiem. Vērtīga ir informācija par ēku celtniecību, arī skolu, mācītājmuižu, baznīcu: kas, no kādiem materiāliem, no kurienes vesti, kas maksājis, cik izmaksājis kopā, kurš bijis būvnieks. Pie 19.gadsimta tekstiem ap 1929.gadu malās veiktas piezīmes, kurās Lazdonas luterāņu draudzes mācītājs (uzvārds nesalasāms, domājams, Gustavs Klēmanis, kas kalpoja draudzē no 1922. līdz 1934.gadam) vācu valodā veicis pierakstus pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem par baznīcām un kapsētām.
Iegūstami fakti par iepriekšējiem muižu īpašniekiem, skolotājiem, mācītājiem. Pierakstīti statistikas dati par skolām, cik kurā no tām mācījušies skolēni pa gadiem, atsevišķi ir minēti zēni un meitenes. Tāpat veikta draudzes locekļu uzskaite par katru gadu – dzimuši, miruši, iesvētīti, uzsaukti, laulāti. Interesanti, ka atsevišķi veikta uzskaite par iedzīvotāju sastāvu pagastos – tautība, reliģiskā piederība.
Hronika veidota trīs daļās, kur pirmā ir pašas hronikas teksts, otrā daļa ir statistikas dati tabulās ar iepriekš minēto informāciju, bet trešā ir Lazdonas un apkārtnes vēsture, kas aprakstīta jau no 18.gadsimta. Manuprāt, hronikas tulkojums būtu vērtīgs un arī saistošs ne tikai tiem, kas interesējas par tajā minēto pagastu un muižu vēsturi, bet arī katra pagasta iedzīvotājiem, mēģinot dabā atrast manuskriptā minētos vietvārdus. Vispirms gan būtu nepieciešams veikt teksta pilno transkriptu, jo tas rakstīts vecajā vācu rakstībā, kas apgrūtina tā lasīšanu.
📄Autors: Rita Medne, Cesvaines pils vēsturniece
📷Foto: Lazdonas draudzes hronika. Ierakstus veikuši mācītāji T.Getgenss, J.Ērmanis, G. Klēmanis. Sākta 1874.gadā.
Kārļa Kalupnieka foto.
MNM 38979
