03/10/2026
Doles Tautas namam 115
Doles Tautas nama vietā pirms tam vismaz 300 gadus atradies Ķekavas krogs, kas iezīmēts jau 17. gs. beigās zviedru mērnieka Johana Ābrama Ulriha zīmētajā ceļu atlantā. Lauku krogi bija ceļinieku atpūtas vietas, kā arī pirmās laicīgās sabiedriskās celtnes, sava veida “tautasnami”. Te risinājās arī pagastu sabiedriskā un politiskā darbība, līgumu slēgšanas, jaundibināto biedrību sanākšanas, teātra izrādes. Krogā satikās ļaudis no tuvienes un tālienes, līdz ar to tie bija sava veida ziņu centri.
20. gs. sākumā, 1907. gadā dolēnieši nodibināja Doles Saviesīgo biedrību, kuras statūti reģistrēti 1908. gada februārī. Atklāšanas svētkos priekšnesumus jau sniedza koris, kā arī izrādīta pašu spēkiem iestudētā 3 cēlienu drāma „Zaudēts gods”. Doles pagastmājas telpas palika par mazu biedrības vajadzībām. Rīkoja arī zaļumballes – Šļūku māju dārzā, Bērzmentes muižas teritorijā „Danču kroga tuvumā”, Vasarsvētkos arī „Ķekavas upes krastā biedrības nomātajā teritorijā” u. c. Līdzekļu bija savākts pietiekami, attiecības ar vietējo muižnieku labas, tādēļ tika saņemta piekrišana Doles muižai piederošajam krogam biedrības vajadzībām izbūvēt otro stāvu ar sarīkojumu zāli, skatuvi un nepieciešamajām palīgtelpām. Par tautas līdzekļiem finansētā nama pārbūve tika uzsākta 1910. gadā. Un jau 1911. gada 11. septembrī te svinēja Puķu balli, bet nams oficiāli atklāts 1911. gada 2. oktobrī, kur lūgto viesu starpā aicināta Rīgas apriņķa vadība, Doles muižas pārstāvji, kā arī nama pārbūves arhitekts Aleksandrs Vanags. Arī turpmāk biedrības koris un amatieraktieri iepazīstināja novadniekus ar latviešu autoru un tulkotām lugām, ar latviešu u. c. komponistu dziesmām. Tika saņemta Vidzemes guberņas vadības atļauja biedrības telpās ierīkot maksas bibliotēku biedriem un to ģimenēm. No 1913. gada janvāra labdarības tirdziņa ienākumiem 656 rbļ. (t. i. 2/3 atlikuma) atvēlēti Doles baznīcas ērģeļu iegādei. Rīkoti arī Bērnu svētki. Biedrības dibināšanas iniciators un ilggadīgs tās vadītājs bija Doles draudzes skolas skolotājs V. Ramāns. Biedrībā darbojās vairāki mūsdienu novadnieku priekšteči, piem., Sildukuru Kārlis Osis, Leišjāņu Jēkabs Sēja, Kuģu Jānis Sēja, Dižkaču Jānis Lādīte, skolotājs Pēteris Leitis u. c. Kad 1915. gada vasarā Ķekavā izvietojās karaspēks, V. Ramāns devās bēgļu gaitās un Doles draudzes skolā vairs neatgriezās. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanās Doles Saviesīgā biedrība neturpināja darboties.
1995. gada 27. martā atjaunojās Doles Saviesīgā biedrība, lai uzsāktu Doles tautas nama atdzimšanu sabiedrības vajadzībām.
Par godu nama 115 gadu jubilejai 2026. gada 2. oktobrī padalāmies ar vairākām vēsturiskām fotogrāfijām no muzeja krājuma, kā arī materiāliem no Latvijas Valsts Vēstures arhīva un LU Akadēmiskās bibliotēkas krājumiem!
; ; ;
