05/08/2026
Šodien aprit 130 gadi, kopš dzimis grafiķis, karikatūrists un literāts Jānis Dreslers (05.08.1896.-18.10.1971.) Tādēļ vēlamies padalīties ar Jāņa Dreslera karikatūru no muzeja krājuma.
Kā arī pievienojam rakstu par Jāņa Dreslera dzīvi un darbu, ko 2006. gada 1. februāra žurnālā “Dadzis” Nr. 3 rakstījis Gunārs Kušķis.
“XX gs. divdesmitajos un trīsdesmitajos gados un arī vēlāk gandrīz vai katrs skolas puika, kā arī pilsētnieki un laucinieki skandēja mākslinieka Jāņa Dreslera sacerējumus. Nebūs pārspīlēts, ka, atverot tā laika Atpūtas vai Jaunākās Ziņas svaigo numuru, katrs centās sameklēt starp daudzajām lappusēm jaunākās dēkas Slīmesta, Jefiņa, Sprukstiņa dzīvē. Autora ražīgums šajos gadu desmitos ir apbrīnojams. Dreslera gara darbus grūti sajaukt ar kādu citu. Labākie no tiem ir kļuvuši par folkloru, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi. Mākslinieks dzimis 1896. gada 5. augustā Vecmīlgrāvī. Mācījies draudzes skolā un LMA kā brīvklausītājs (1921 - 1927), to gan nebeigdams. Pirmā pasaules kara laikā dienējis 2. Rīgas strēlnieku pulkā, vēlāk Latvijas armijā kā rakstvedis. Grūti ir uzskaitīt visus tos humora žurnālus, kuros Dreslers ir darbojies. Pirmā zināmā karikatūra ir ievietota satīriskā izdevuma „Gailis" 1912. gada 4. augusta numurā. Pēc 1941. gada 1. jūlija top rīmes un zīmējumi par Staļinu un viņa sabiedrotajiem, kā ari vesela zīmējumu un pantu sērija Daugavas Vanagos - „Ansis Šance frontē".
Tā kā laika posmā no 1941. gada līdz 1944. gadam visiem bija jāstrādā valsts darbā, Dreslers sāk strādāt policijas iecirknī par rakstvedi.
No 1945. gada līdz 1955. gadam viņš atrodas tur, no kurienes tik drīz atpakaļ nebrauc, ja vispār brauc. Dresleram laimējās, viņš atgriezās, kaut ar sabeigtu veselību - gangrēnas dēļ ir zaudēta kāja. Bet četrrindes un karikatūras paliek tikpat jautras un trāpīgas kā sendienās. Viņš regulāri sāk publicēties Dadzī, Zvaigznē, Literatūrā un Mākslā, 1957. gadā tiek uzņemts Mākslinieku savienībā. Ir piepildījies viņa sapnis - viņš tiek atzīts par vienu no latviešu izcilākajiem karikatūristiem. Mākslinieks aiziet citā saulē 1971. gada 18. oktobri. [..]”
Karikatūra: Jāņa Dreslera ilustrācija autora dzejoļa “Pastaiga pa ielu” trešajai četrrindei. Publicēta 1964. gada “Dadža” kalendārā. Ķekavas novadpētniecības muzeja krājums.
Viņai atgadījās kļūda –
Papēdis starp restēm sprūda...
Priecīgs atbrīvotājs viņš –
Bonifācijs Sērkociņš!