Jūrmalas muzejs/Jurmala Museum

Jūrmalas muzejs/Jurmala Museum Jūrmalas muzejs iepazīstina ar pilsētu un dzīvi pie jūras, stāstot par Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrortu vēsturi 18.–21. gadsimtā. Jūrmalas muzejs dibināts 1962.

Jūrmalas muzeja izstāžu zālēs tiek rīkotas kā laikmetīgās, tā tradicionālās mākslas izstādes. gada 1. maijā. Savas pastāvēšanas laikā muzejs vairākkārt mainījis atrašanās vietu un nosaukumu. Visilgāk – no 1964. gada līdz 1990. gadam – muzejs atradies Dubultu luterāņu baznīcas telpās, bet 1997. gada nogalē pārcēlies uz tagadējo atrašanās vietu – 1997. un 2004. gadā rekonstruēto bijušo ķīmiskās tīrī

tavas un veļas mazgātavas ēku Tirgoņu ielā 29, Majoros. Jūrmalas muzeja pastāvīgā ekspozīcija vēsta par pilsētu un dzīvi pie jūras, par kūrorta atmosfēru, dzīvesstilu un peldēšanās vēsturi, popularizējot Jūrmalas unikālo kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrortu vēsturi 18.–21. Tā vērtības ir Mārtiņa Pormaņa mākslas kolekcija un krājums, kas saistīts ar kūrorta vēsturi un kultūru, vietējo iedzīvotāju sadzīvi. Krājums īpaši lepojas ar senajām Jūrmalas pastkartēm un lielāko peldapģērbu kolekciju Latvijā. Jūrmalas muzeja pastāvīgā ekspozīcija “Rīgas Jūrmalas un Ķemeru kūrorta vēsture 18.–20. gadsimtā” atklāta 2008. gada 19. jūnijā un ir apskatāma arī pašlaik. Tas ir ceļojums laikā uz Rīgas Jūrmalas peldvietām un Ķemeru kūrortu, kur galvenā ievērība veltīta pludmalei un peldēšanās vēsturei. Ekspozīcijā gan lietiskā, gan virtuālā formā skatāmi attēli no Jūrmalas vēstures, kā arī ar kūrvietas dzīvi un izklaidi saistīti priekšmeti un dokumenti. Ekspozīcijā atainota pirmo peldvietu izveidošanās 18. gadsimta beigās, kad Eiropā popularitāti ieguva jūras peldes, ūdensdziedniecības kūrorta pirmsākumi Ķemeros 19. gadsimta sākumā, šo kūrvietu uzplaukums 20. gadsimta sākumā un attīstība pirmās Latvijas Republikas laikā, kā arī padomju laika noskaņas. Jūrmalas muzeja izstāžu zālēs – 2. stāva zālēs un Kamīnzālē – tiek rīkotas kā laikmetīgās, tā tradicionālās mākslas izstādes, skatītāji regulāri tiek iepazīstināti ar bagātīgo muzeja mākslas kolekciju. Muzeja galvenā vērtība ir tās krājums, kurā šobrīd ir vairāk nekā 71 000 priekšmetu, kas stāsta par dzīvi kūrortā no 19. gadsimta beigām līdz pat mūsdienām. Priekšmeti apkopoti daudzveidīgās vēstures, mākslas un zemūdens vēstures priekšmetu kolekcijās – muzejā glabājas lielākā peldkostīmu kolekcija Latvijā, senas Jūrmalas pastkartes, ievērojamu mākslinieku darbi u.c. Muzejā ir suvenīru veikals, kur ir iespēja iegādāties arī 20. gadsimta sākuma svītraino peldkostīmu replikas. Muzeja apmeklējums ir ērts cilvēkiem ratiņkrēslos un māmiņām ar zīdaiņiem. Ir pieejams surdotulka pakalpojums. Jūrmalas muzejam ir trīs filiāles – Aspazijas māja Dubultos, Jūrmalas Brīvdabas muzejs Lielupē un Bulduru Izstāžu nams.

Ebru meistarklase vasaras lielizstādē “Plūsmā”.Meistarklases laikā mākslinieku Andas Kolosovas un Arno Avotiņa vadībā da...
10/08/2026

Ebru meistarklase vasaras lielizstādē “Plūsmā”.

Meistarklases laikā mākslinieku Andas Kolosovas un Arno Avotiņa vadībā dalībnieki iepazina tradicionālo Ebru tehniku jeb gleznošanu uz ūdens virsmas. Izmantojot krāsas un dažādus instrumentus, dalībnieki eksperimentēja ar līnijām, formām un krāsu plūdumu, radot unikālus un neatkārtojamus rakstus. Meistarklases dalībnieki varēja ļauties eksperimentam un radošam procesam, vērojot, kā kustība un krāsa pārtop mākslas darbā.

Paldies Andai Kolosovai, Arno Avotiņam un visiem meistarklases dalībniekiem par kopā piedzīvoto plūstošo procesu!

Jūrmalas valstspilsēta 26 apkaimēs | AsariMūsdienās Asari, kas ir 2,1 kvadrātkilometru liela teritorija, robežojas ar jū...
07/08/2026

Jūrmalas valstspilsēta 26 apkaimēs | Asari

Mūsdienās Asari, kas ir 2,1 kvadrātkilometru liela teritorija, robežojas ar jūru, Mellužiem, Vaivariem un Valteriem. 2024. gadā Asaros dzīvoja 1 752 iedzīvotāji, kas veidoja aptuveni 3,4% no kopējā Jūrmalas iedzīvotāju skaita.

Apkaimes nosaukums pirmo reizi minēts 1713. gadā Slokas baznīcas grāmatās, kur pieminētas Lielasaru un Mazasaru mājas. 19. gs. sākuma kartē šī vieta saukta par Šaušu ciemu. Domājams, ka Asaru nosaukums nostiprinājies līdz ar dzelzceļa stacijas uzcelšanu 1877. gadā.

Kopā ar Mellužiem un Majoriem līdz Pirmajam pasaules karam Asari bija Nurmuižas baronu Firksu privātīpašums.

1920. gadā Asari bija viens no 10 peldu miestiem, no kuriem tika izveidota Rīgas Jūrmalas pilsēta. Tolaik tajos ieskaitīja arī mūsdienu Vaivarus. Tikai ap 1938. gadu, kad dzelzceļa pieturu Asari II pārdēvēja par Vaivariem, arī tās apkārtnei pamazām piemēroja Vaivaru vārdu.

No Lielupei tuvajiem Valteriem Asarus agrāk atdalīja Viņķu purvs. Abas vietas savienoja tikai Valteru prospekts. Mūsdienās tas ir mainījies — arī Viņķu purvs ir gandrīz apbūvēts ar privātmājām.
Daļa Asaru iedzīvotāju bija jūras zvejnieki, kas savu arodu pārmantoja no paaudzes paaudzē: Legzdiņi, Bijas, Frībergi jeb Brīvkalni un citi. Asaru pludmalē atradās zvejnieku valgums – vieta, kur zvejnieki nāca krastā, glabāja laivas un zvejas rīkus.
Lielo dārzu īpašnieki audzēja zemenes un dārzeņus pārdošanai Jūrmalas tirgos un arī veda uz Rīgu. Asaru apkārtne bija senākais un pazīstamākais zemeņu audzēšanas "centrs”, ap kuru pamazām izpletās arī pārējie zemeņu dārzu reģioni. Līdz 1914. gadam zemenes pa dzelzceļu sūtīja arī uz Krievijas impērijas galvaspilsētu Sankt-Pēterburgu. 1921. gadā tika nodibināta Rīgas Jūrmalas dārzkopības biedrība "Zemene”. Ogu dārzu kopplatība ap 1930. gadu Mellužos, Asaros un Valteros bija ap 300 ha. Gadā ieguva 660–830 tonnas dažādu ogu.

Zemeņu audzēšanu turpināja arī pēc padomju okupācijas, tikai tad audzētāji nodeva zemenes zvejnieku kolhoza “Uzvara” nodošanas punktos un skaitījās kolhoza dārzniecības brigādes darbinieki.
Asaros kopš 19. gs. noritēja kūrorta un arī saviesīgā dzīve. Tur atradās Sarkanā Krusta Asaru sanatorija, kas bija viena no pirmajām sanatorijām Rīgas jūrmalā. Tagad šī vieta skaitās Vaivaru apkaimes daļa.
Viens no senākajiem sabiedriskajiem centriem — Asaru kūrmāja — tika ierīkota netālu no Asaru I stacijas. Tajā pulcējās sabiedriskās organizācijas, rīkoja balles un izglītojošus kursus. Pie kūrmājas 1931. gada 17. augustā gadījās ārkārtējs notikums — avarēja Saeimas automobilis, kurā brauca 3. Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš. Viņš necieta, bet ievainojumus guva Saeimas komandants kapteinis Bauze.

1934. gada 14. janvārī kūrmāja nodega. Pilsētas dome sprieda par tās atjaunošanu, bet tam nepietika līdzekļu. No pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem ir saglabājušās rakstiskas liecības par aktīvu saviesīgo dzīvi arī I šķiras restorānā Asaru prospektā 14, un ziņas par Aleksandra Bijas restorānu “Nameja kuģis” — buru kuģi ar mastiem un takelāžu, kas varēja uzņemt ap 400—500 viesu. Tas atradās kāpās starp Mellužiem II (tagad Melluži) un Asariem.
Padomju periodā Kultūras un atpūtas parkā lielos un mazos priecēja karuseļi un atrakcijas, bet ziemā – atklātā slidotava. Asaru estrāde bija vieta, kur brīvdabas koncertos pulcējās brīvdomīgā jaunatne, īpaši, kad spēlēja grupa “Katedrāle”.

Gan mūsdienās pazīstamākais sabiedriskais objekts Asaru-Vaivaru rajonā Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari” , gan Vaivaru pamatskola atrodas pie Skautu ielas, agrākās “Robežu ielas”, kas arī bijusi robeža starp Asariem un Slokas pagasta Kaugurciemu. No 1925. gada tā bija robeža starp Rīgas Jūrmalas pilsētu un Slokas pilsētu, bet no 1946. gada līdz 1959. gadam, kad Rīgas jūrmala bija galvaspilsētas rajons, – starp Rīgu un Sloku. Administratīvās robežas nesakrita ar baznīcas draudzes robežām — 30. gadu beigās Asari un Vaivari joprojām piederēja Slokas baznīcas draudzei.

Skautu ielas nosaukums cēlies no Skautu organizācijas Asaros rīkotajām nometnēm. Te pulcējās atsevišķas vienības, bet 1934. gada vasarā notika 3. lielā skautu nometne. Arī citas jauniešu organizācijas Asaros nometņoja, piemēram, Latvijas Vanagi. Padomju laikā ielu pārsauca “Pionieru “ vārdā, bet 1991. gadā iela atguva iepriekšējo nosaukumu.

Īpaša vieta Asaros ir kapsēta, kas iesvētīta 1866. gadā. Mūsdienās 1909. gadā celtā kapliča ar grezno ieejas portālu un zvanu torni ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Senas Asaru zvejnieku dzimtas ģimenē dzimis latviešu profesionālās tēlniecības vecmeistars, iecienīts portretists 30. gados, Augusts Bija (1872—1957). Kāpu ielā 64 novietota tēlnieka Gļeba Panteļejeva A. Bijam veidota piemiņas zīme.

Asaros dzīvojis arī ievērojamais latviešu filozofs un sabiedriskais darbinieks Vilnis Zariņš (1930—2014). Viņš bija filozofijas doktors un daudzus gadus mācīja filozofijas vēsturi Latvijas Universitātē. Viņa tēvs bija skolotājs Asaru pamatskolā,un pats nākamais filozofs piedzima Asaru četrgadīgās skolas otrajā stāvā izlaiduma dienā.
Kāpu ielā dzīvoja grafiķis Imants Ozoliņš (1930–2018), viņa sieva, fotogrāfe Ina Inta Liniņa-Ozoliņa ir viena no senās Riekstu ģimenes pēctecēm, dzimusi Asaros un tur dzīvo vēl joprojām. 21. gs. otrajā desmitgadē Ozoliņi bija ierīkojuši izstāžu zāli “IO”.

Līga Strazda, Jūrmalas muzeja pētniece

Jūrmalas Centrālā bibliotēka Visit Jūrmala Jūrmala

Kāpēc dzeja? Jūrmalas muzejā notiks bezmaksas profesionālās pilnveides seminārs skolotājiemJūrmalas muzejs sadarbībā ar ...
06/08/2026

Kāpēc dzeja? Jūrmalas muzejā notiks bezmaksas profesionālās pilnveides seminārs skolotājiem

Jūrmalas muzejs sadarbībā ar Kultūras pedagogu biedrību un Jūrmalas Centrālo bibliotēku aicina latviešu valodas un literatūras skolotājus, citu mācību priekšmetu pedagogus un ikvienu interesentu pieteikties bezmaksas profesionālās pilnveides semināram "Kāpēc dzeja: īsāks ceļš uz plašāku pasauli", kas notiks 2026. gada 18. augustā no plkst. 10.00 līdz 17.00 Jūrmalas muzejā (Tirgoņu ielā 29, Jūrmalā). Semināra dalībnieki saņems apliecību par 6 profesionālās pilnveides stundām.

Šodienas produktīvajā realitātē panākumi un izdošanās lielākoties tiek izteikti apjomos, kritērijos, aizpildītās tabulu ailītēs, tajā, cik daudz pozīciju varam atzīmēt kā paveiktas. Starp šīm ailītēm arvien biežāk parādās jautājums - kāpēc? Un - varbūt drīkst lēnāk? Ātruma un daudzuma pasaulē dzeja ir uzmanība un vērība. Tā vedina pievērsties niansēm, iedziļināties zemtekstos un blakus nozīmēs, tādēļ dzeja kā pedagoģijas rīks pārsniedz literatūras kā mācību priekšmeta robežas. Dzeja ir ētikas un empātijas laboratorija. Vairāku nozīmju līdzāspastāvēšana atklāj dažādības spēku, tā kalpo kā atgādinājums, ka pasaule ir ietilpīgāka par bināru opozīciju.

Līdztekus vispārcilvēciskajai kontekstualizācijai, semināra programmā iekļauti arī konkrētu pedagoģisku metožu piemēri dzejas pasniegšanā skolu jauniešiem un praktiskas nodarbības šo metožu apguvei un padziļinātai izpratnei.

Seminārs ir aicinājums domāt par dzeju ne tikai kā literatūras žanru, bet arī kā pedagoģisku instrumentu, kas palīdz attīstīt uzmanību, empātiju, kritisko domāšanu un spēju niansētāk saskatīt pasauli. Programmā līdzās teorētiskai lekcijai paredzēti arī praktiski piemēri un meistardarbnīcas, kurās dalībnieki varēs iepazīt dažādas pieejas dzejas izmantošanai darbā ar skolēniem.

Semināra programma:
• 9.30 - Reģistrācija un rīta kafija;
• 10.00 - Ievadvārdi;
• 10.30 - Lekcija "Autora, teksta un lasītāja nāve. Ko darīt?" (Dr. Andrejs Mūrnieks);
• 11.50 - Pusdienu pārtraukums;
• 12.30 - Meistardarbnīcas (Anta Priedīte, Haralds Matulis un Roberts Vilsons);
• 16.00 - Semināra noslēgums neformālā gaisotnē.

Detalizētāka informācija par lekcijas un meistardarbnīcu saturu katram dalībniekam tiks nosūtīta pēc pieteikšanās. Dalība seminārā ir bez maksas, taču vietu skaits ir ierobežots, tādēļ organizatori aicina pieteikties savlaicīgi.

Pieteikšanās: https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeb-IdbRZzk5aSrjlF8-9rHz2aF0L6qdXfU2pcQfn_E66SkXg/viewform

Informējam, ka pasākuma laikā iespējama fotografēšana, filmēšana, audioierakstu un videoierakstu veikšana. Atrodoties pasākuma norises vietā, Jūs apliecināt, ka esat informēts/-a par iespēju tikt iekļautam/-ai audio un vizuālajos materiālos.

Ceram, ka seminārs kļūs ne tikai par iespēju papildināt profesionālās zināšanas, bet arī par vietu sarunām, iedvesmai un ideju apmaiņai starp kolēģiem. Būsim priecīgi jūs satikt Jūrmalas muzejā un kopīgi meklēt atbildes uz jautājumu - kāpēc dzeja?

Jūrmalas muzejs aicina pieteikt referātus starptautiskai zinātniskai konferenceiJūrmalas muzejs un Latvijas Universitāte...
05/08/2026

Jūrmalas muzejs aicina pieteikt referātus starptautiskai zinātniskai konferencei

Jūrmalas muzejs un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte, lai sekmētu Jūrmalas vēstures pētniecību un veicinātu zinātnes popularizāciju un turpinot nesen iesākto tradīciju, 2027. gada 8.–9. aprīlī Jūrmalas muzejā (Tirgoņu ielā 29, Jūrmala) organizē starptautisku zinātnisku konferenci “Zvejniecības loma un nozīme saimniecībā, sabiedrībā un kultūrā Baltijas jūras reģionā
no agrajiem jaunajiem laikiem līdz mūsdienām”

Laipni aicinām vēsturniekus, arheologus, etnogrāfus, ainavas un vides zinātniekus, mākslas un arhitektūras vēsturniekus un citu zinātņu nozaru pārstāvjus, kuri interesējas par zvejniecību un zvejnieku dzīvi un kultūru dažādos vēstures posmos, pieteikt referātus konferencei, paredzot to publikāciju muzeja rakstu izdevumā! Konferencē aicināti piedalīties arī Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Vācijas un citu Ziemeļeiropas valstu pētnieki.

Konferencē tiks aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar Jūrmalas zvejniecības un zvejnieku vēsturi, kā arī zvejniecības attīstības tendences dažādos vēstures laikaposmos Baltijas jūras reģionā.

Konferences ietvaros plānots lielāku uzmanību pievērst zvejnieku ekonomiskajiem, sociālajiem un kultūras dzīves aspektiem, to skaitā šādiem pētnieciskajiem jautājumiem: zvejniecības vēsture no 16. gadsimta līdz 20. gadsimtam, tās veidošanās un ekonomiskā nozīme, zvejnieki un viņu darbs un ikdiena gadsimtu gaitā, sociālie un demogrāfiskie aspekti, zvejnieku materiālā kultūra: arheoloģiskās un etnogrāfiskās liecības, zvejnieku un zvejniecības atainojums kultūrā (mākslā, literatūrā, mūzikā u. c.), zvejniecība un politika gadsimtu gaitā, zvejnieku kopienu pārvaldība, zvejniecības liecības muzeju krājumos un citas Jūrmalas vēstures aktuālās tēmas.

Lūdzam iesniegt plānotā referāta tēmu un īsu anotāciju (5000 rakstu zīmes), kā arī īsas ziņas par autoru līdz šā gada 15. septembrim LU Humanitāro zinātņu fakultātes asociētajam profesoram Andrim Šnē, sūtot to uz e-pastu: [email protected], un Jūrmalas muzeja direktora vietniecei Līvijai Baumanei-Andrejevskai, sūtot uz e-pastu [email protected]

Konferences rīcībkomiteja un zinātniskā izdevuma “Jūrmalas Muzeja Raksti” redkolēģija par referātu iekļaušanu konferences programmā informēs līdz šā gada 25. septembrim. Konferences laikā iecerēta gan publiska diskusija, gan ekskursija pa nozīmīgām Jūrmalas vēsturiskajām vietām.

Konferences referātu publicēšana paredzēta 2027. un 2028. gadā izdevuma “Jūrmalas Muzeja Raksti” trešajā un ceturtajā laidienā. Raksti iesniedzami līdz attiecīgā gada 1. jūnijam.

Sīkāka informācija:https://www.jurmalasmuzejs.lv/lv/starptautiska-zinatniska-konference-zvejniecibas-loma-un-nozime-saimnieciba-sabiedriba-un-kultura-baltijas-juras-regiona-no-agrajiem-jaunajiem-laikiem-lidz-musdienam-2027

Gleznošanas meistarklase vasaras lielizstādē “Plūsmā” kopā ar mākslinieku Verneru Lazdānu.Meistarklases laikā dalībnieki...
27/07/2026

Gleznošanas meistarklase vasaras lielizstādē “Plūsmā” kopā ar mākslinieku Verneru Lazdānu.

Meistarklases laikā dalībnieki iepazina gleznošanu ar akrila krāsām. Izmantojot tikai pamattoņus, dalībnieki radīja krāšņas “Plūsmas” gleznas. Iedvesmu saviem darbiem dalībnieki meklēja izstādē redzamajos mākslas darbos, pievēršot uzmanību gaismai, ēnām, līnijām un otu triepieniem.

Gleznojot bija iespēja veidot gan izvēlētā darba kopiju, gan brīvāku interpretāciju, mēģinot attēlot arī neredzamo - sajūtas, atmiņas, intuīciju un noskaņu.

Paldies Verneram Lazdānam un visiem meistarklases dalībniekiem par kopā pavadīto radošo sestdienu!

Atpazīsti savējos!Jūlijs – kas var būt labāk, kā vasaras tveicē kāpt laivā un ļauties viļņiem, vējam un atvaļinājumam…. ...
24/07/2026

Atpazīsti savējos!

Jūlijs – kas var būt labāk, kā vasaras tveicē kāpt laivā un ļauties viļņiem, vējam un atvaļinājumam…. Baudām vasaru un palīdzam muzejam atpazīt savējos!

2026. gadā Jūrmalas muzejs turpina ierakstu ciklu “Atpazīsti savējos!” – aicinām iesaistīties muzeja krājuma fotogrāfiju aprakstu precizēšanā!

Jūrmalas muzeja krājumā 64 gados uzkrāti vairāk nekā 73 tūkstoši priekšmetu, tajā skaitā ap 15 tūkstošiem fotogrāfiju. Reizi mēnesī muzejs sociālajā tīklā “Facebook” publicēs fotogrāfijas no muzeja krājuma, aicinot precizēt fotoattēlos redzamo cilvēku vārdus, notikumu, norises vietu un datumu, fotogrāfijas autoru.

Muzejs aicina – ja atpazīstat attēlā redzamos cilvēkus, notikumu, vietu, zināt datumu vai fotogrāfijas autoru, lūgums sazināties ar Jūrmalas muzeja Krājuma nodaļas darbiniekiem pa tālruni 67761914 vai rakstīt uz e-pasta adresi [email protected].

Jūrmalas Centrālā bibliotēka Visit Jūrmala Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka Old Latvian Photos Dzintaru un Majoru apkaime

NO JŪRMALAS MUZEJA MĀKSLAS KRĀJUMA | HERBERTAM ERNESTAM SILIŅAM  - 100 Jūrmalas muzeja mākslas krājumā mākslinieki marīn...
18/07/2026

NO JŪRMALAS MUZEJA MĀKSLAS KRĀJUMA | HERBERTAM ERNESTAM SILIŅAM - 100

Jūrmalas muzeja mākslas krājumā mākslinieki marīnisti ieņem īpašu vietu. Šeit jāmin Eduards Kalniņš, Aleksandrs Zviedris, Staņislavs Kreics un, protams, Herberts Ernests Siliņš. Šogad svinam šī mākslinieka 100 gadu jubileju. Viņa košo un ekspresīvo glezniecību nevar nepamanīt. Jūrmalas muzeja krājumā šis autors ir pārstāvēts ar četriem darbiem, no kuriem trīs veltīti jūras tematikai. Ūdeņi un burāšana bija Herberta Ernesta Siliņa dzīves kaislība, kas atspoguļojas arī viņa gleznās. Viņa gleznu kompozīcijas ir brāzmaini laukumu un triepienu ritmi, arhitektoniski būvētas krāsu kaskādes, izteikta faktūra, kas nerada smaguma sajūtu. Pats mākslinieks kādā intervijā atzinis, ka viņam bijusi svarīga kvalitāte un tāpēc tika pirktas dārgas krāsas. Ja baltajai krāsai slikts sastāvs, tā jau pēc pāris nedēļām ir dzeltena, citas melnē. Ja audekli bija slikti nogruntēti, tie tika nomazgāti un pārgruntēti.

Herberts Ernests Siliņš: “Tieši dabā es negleznoju nemaz. Reizēm kaut ko uzskicēju, un glezna varbūt iznāk tikai pēc vairākiem gadiem. Es nekad nevaru un neprotu uzreiz izjust kādu iespaidu. Jādomā. Ātri neiet. Glezniecībā man ir it kā kājminamā domāšana.” (Literatūra un Māksla, Nr. 32, 1992)

16.jūlijā Jūrmalas muzejā norisinājās darbnīca pieaugušajiem - simbolu tulkošana "Plūsmas laboratorijā".Darbnīcas laikā ...
17/07/2026

16.jūlijā Jūrmalas muzejā norisinājās darbnīca pieaugušajiem - simbolu tulkošana "Plūsmas laboratorijā".

Darbnīcas laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīt izstādi no jaunas perspektīvas, ieskatoties mākslas darbos un reflektējot par tiem. Darbošanos papildināja dialogi, ļaujot iepazīt vienam otru un satuvinoties caur mākslu.

Paldies visiem darbnīcas dalībniekiem!

Simbolu tulkošana “Plūsmas laboratorijā” Jau rīt, 16. jūlijā plkst. 17.00, izstādes "Plūsmā" ietvaros notiks simbolu tul...
15/07/2026

Simbolu tulkošana “Plūsmas laboratorijā”

Jau rīt, 16. jūlijā plkst. 17.00, izstādes "Plūsmā" ietvaros notiks simbolu tulkošanas darbnīca.

Darbnīcas ideja balstās vienkāršā fenomenoloģijas principā, ko formulējis Moriss Merlo-Pontī - pirms mēs domājam par pasauli, mēs to uztveram. Skatītājam māksla sākas uztverē, nevis interpretācijā. Darbnīcā lūkosim, kā uztvert mākslu. Un mēģināsim apjaust, vai māksla palīdz saprast pašiem sevi. Tas, manuprāt, ir viens no skaistākajiem laikmetīgās mākslas uzdevumiem - nevis panākt vienprātību, bet radīt telpu, kurā cilvēki ar cieņu var piedzīvot atšķirīgus skatījumus uz vienu un to pašu mākslas darbu. Tieši šādā telpā rodas īsta saruna. Es pat domāju, ka šī darbnīca varētu būt nozīmīga cilvēkiem, kuri vienmēr ir "baidījušies" ieiet laikmetīgās mākslas izstādē, domājot: "Es neko nesaprotu." Pēc šādas sarunas viņi aiziet ar pavisam citu atziņu: “Izrādās, galvenais nav zināt. Galvenais ir skatīties." Izstādi vadīšu es, izstādes kuratore mag. art. Inga Bunkše.

Neaizmirstiet pieteikties: e-pasts: [email protected], tālr.: +371 67761916.

Izstāde "Plūsmā" apskatāma līdz 13. septembrim.

Jūrmalas valstspilsēta 26 apkaimēs | PumpuriPumpuru apkaimes vārds nav sens, jo agrāk apkaime skaitījās Mellužu daļā. Pu...
11/07/2026

Jūrmalas valstspilsēta 26 apkaimēs | Pumpuri

Pumpuru apkaimes vārds nav sens, jo agrāk apkaime skaitījās Mellužu daļā. Pumpuri atradās uz Slokas mežniecībai piederošās Jaundubultu zemes un daļēji uz Nurmuižas īpašniekiem fon Firksiem piederošās Mellužu zemes. Apkaimes platība 1,7 km2.
Tagadējā Pumpuru dzelzceļa stacija atklāta kā pieturvieta “Melluži I”, bet 1939. gada 1. aprīlī pārdēvēta par Pumpuriem. Apkaime robežojas ar Jaundubultiem, Mellužiem un Druvciemu. 2024. gadā Pumpuros bija 659 iedzīvotāji.

Pumpuru dzelzceļa stacija ir viena no nedaudzajām saglabātajām Jūrmalas vēsturiskajām koka stacijas ēkām. 20. gs. 2. pusē pie Pumpuru stacijas vasarās darbojās dažādi kioski, viens no tiem – sveramā saldējuma kiosks, kur vasarās vienmēr bija rindas, blakus – arī kafejnīcas “Paparde” stiklotā ēka (atvērta 1969. gadā, nav saglabājusies).

Viens no nozīmīgākajiem objektiem Pumpuros ir 1934. gada 1. septembrī atklātā Rīgas Jūrmalas 3. pamatskolas jaunā ēka (tag. Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskola), kas var lepoties ar ievērojamiem audzēkņiem, te 1968. gadā izveidojās arī leģendārā grupa “Menuets”, kopā sanākot skolasbiedriem. Ilggadēja skolotāja Pumpuros bija rakstniece Dzidra Rinkule-Zemzare (1920–2007), gleznotāja Ulda Zemzara māsa.

Pumpuri saistīti arī ar literātu Aspazijas un Raiņa piemiņu: tieši Pumpuros, Salacas ielā 4 [senākais nosaukums 14. līnija], miniatūrā vasaras namiņā abi pavadījuši pirmo kopīgo vasaru. Viņi to dēvēja par “Pēperkoku namiņu”, un Rainis savā dienasgrāmatā kavējies atmiņās pie tā.

Amatas ielas galā pie jūras bija Raiņa iecienīta atpūtas vieta, laika gaitā ieguvusi apzīmējumu “Raiņa priedes”. Šai vietai viņš veltījis dzejoli “Lauztās priedes”. Mūsdienās tur izveidots tēlnieka Kristapa Gulbja radītais skulpturālais objekts “Raiņa priedes”. Par stabilu tradīciju septembrī kļuvuši dzejas pasākumi Raiņa priedēs – Dzejas dienu ietvaros.

Braslas ielas galā kāpās atradās vannu iestāde. 20. gs. 2. pusē tā bija ietverta kūrorta poliklīnikas “Rīgas Jūrmala” dziedniecības punktu tīklā. 70. gados iestādē apmeklētāju rīcībā bija 25 izolētas kabīnes. Savukārt kāpu joslā 25 korpusos bija izvietots pansionāts “Pumpuri”. Upes ielā pie jūras (Pumpuru-Mellužu robeža) bija kempings “Pumpuri”.

Padomju okupācijas gados Pumpuros tika plaši izvietotas pionieru nometnes, aizņemot veselus kvartālus – vēsturiskajām vasarnīcām blakus mēdza izbūvēt nepievilcīgas palīgēkas no ķieģeļiem, piemēram, dušas telpu ierīkošanai.

1978. gadā Pumpuros, Dubultu prospekta malā, sāka būvēt daudzstāvu pansionātu. Būve gan guva "ilgbūves" statusu: būvniecības process ieilga daudzu gadu garumā. Pansionātu “Enerģētiķis” grasījās atvērt 1981. gadā, taču realitātē atklāšana notika 1987. gada 17. augustā. Vēlāk tas kļuva par PSRS Enerģētikas un elektrifikācijas ministrijas pansionātu "Impulss", pēc tam – par AS "Latvenergo" viesnīcu "Liesma". Pēc slēgšanas daudzus gadus ēka stāvēja pamesta. 2024. gadā tika sākti rekonstrukcijas darbi, lai to pārveidotu par mūsdienīgu dzīvojamo kompleksu, pašlaik darbi teju noslēgušies.

Braslas un Dubultu prospekta stūris 20. gs. 2. pusē saistījās ar svaigi ceptas maizes kārdinošo smaržu: tur atradās Pumpuru maizes ceptuve (70.–80. gados tā skaitījās ražošanas apvienības "Druva" 2. ceptuve), ar maizi tā apgādāja veikalus Rīgā, Jūrmalā, Olainē.

20. gs. 90. gados atpazīstamību un zināmu slavu vietējo jauniešu vidū baudīja mūzikas klubs “Nakts pilsoņi” (Iecavas iela 4), kur dīdžeju liktās mūzikas pavadījumā varēja dejot līdz pat rītam. Viens no kluba dibinātājiem bija dziedātājas Margaritas Vilcānes dēls Andris Vilcāns.

Tagadējos Pumpuros dzīvoja un darbojās ievērojamais fotogrāfs Tālivaldis Lindbergs – daudzi jūrmalnieki savos dzimtas albumos atradīs fotogrāfijas ar firmas zīmi “T. Lindbergs”. Toreizējā darbnīcas adrese – “T. Lindberga fotogrāfiskā darbnīca Dubultos, Mellužu pr. No 87".

Līvija Baumane-Andrejevska,
Jūrmalas muzeja direktora vietniece

Jūrmalas Pumpuru vidusskola Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskola
Raiņa sēta
Jūras Skati

Address

Tirgoņu Iela 29
Jurmala
2015

Opening Hours

Wednesday 10:00 - 18:00
Thursday 10:00 - 18:00
Friday 10:00 - 18:00
Saturday 10:00 - 18:00
Sunday 10:00 - 18:00

Telephone

+37167761915

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Jūrmalas muzejs/Jurmala Museum posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Museum

Send a message to Jūrmalas muzejs/Jurmala Museum:

Shortcuts

Share