Drustu muzejs

31/07/2026

DRUSTU TAUTAS NAMAM - 101.

🏰 Drustu Tautas nama vēsture aizsākās pirms 101 gada, kad tālajos pagājušā gadsimta divdesmitajos gados Drustu pagasta sabiedrība bijusi aktīva, kultūru un izglītojošo aktivitāšu mīloša.

🎈 Atmiņu pieraksti liecina, ka apmeklēti gan mākslas skolas kursi, gan aktīvi spēlēts teātris, darbojusies Drustu Viesīgā biedrība, kas 1924. gadā no Valsts zemes fonda nopirka veco muižas krogu un pārbūvēja to par Viesīgās biedrības namu. Tas bijis iespējams, izmantojot ieņēmumus no rīkotajiem pašdarbības vakariem.

🎈 Jau 1925. gadā Drustu sabiedrība tika pie ēkas ar plašu skatuvi un zāli 500 skatītājiem, un 100 gadu te ir dejots, dziedāts, spēlēta mūzika un teātris, ballēts un sanākts kopā pagastam nozīmīgos notikumos.

🎈 Jau rīt, 1. augustā, aicinām svinēt svētkus - tā nav tikai jubileja, bet arī stāsts par cilvēkiem, atmiņām un kopā piedzīvotajiem mirkļiem gadsimta garumā.

🎈 Visas dienas garumā būs apskatāma īpaša izstāde "Drustu kultūra cauri gadsimtam", bet vakarā skatāma izrāde, atmiņu stāsti, koncerts ar dziedošajiem aktieriem, bet svētku noslēgumā – b***e kopā ar grupām "Zeļļi", "Vintāža" un DJ J-ONE.

✨ Ieeja visos pasākumos ir bez maksas.
Uzzini vairāk: ▶ https://ej.uz/drustu_svētki

📷 Fotogrāfijās - Drustu pagasta vēstures liecības no Drustu muzeja krājuma. Mūsdienu fotogrāfijas avots - Visit Smiltene.

Kopā ar Drustu pagasts, Drustu Bibliotēka, Visit Smiltene un Smiltenes novada pašvaldība.🎈

23/06/2026

🔥☀️✨🌿

Jāņu dienu sagaidot - lai ziedošs zāļu vakars, gards siers un kopīgas dziesmas! Līgo!

Drustu muzejs

13/06/2026

14. jūnijs – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.

14. jūnijs Latvijas vēsturē ir viena no sāpīgākajām un traģiskākajām dienām. 1941. gada 14. jūnijā padomju okupācijas vara īstenoja pirmo masveida Latvijas iedzīvotāju deportāciju, kuras laikā vairāk nekā 16 000 cilvēku tika vardarbīgi izrauti no savām mājām un aizvesti uz PSRS ieslodzījuma vietām un nometinājuma vietām Sibīrijā. Starp deportētajiem bija ģimenes ar bērniem, vecāka gadagājuma cilvēki, skolotāji, zemnieki, valsts un pašvaldību darbinieki – cilvēki, kuru vienīgā „vaina” bija piederība Latvijas valstij un sabiedrībai.

Šī diena atgādina par zaudētām dzīvībām, izpostītiem likteņiem un ģimenēm, kuras tika šķirtas uz mūžu. Tā ir arī diena, kad pieminam cilvēku spēku, izturību un ticību, kas palīdzēja pārdzīvot vienu no tumšākajiem periodiem Latvijas vēsturē.

Drustos ikviens sev ērtā laikā aicināts nolikt ziedus pie Komunistiskā genocīda upuru piemiņas akmens.

Drustu muzejs ar Drustu pagasts

25/05/2026

🌠 Muzeju nakts 2026 Drustu muzejā aizvadīta. Sestdienas vakars pulcināja muzejā tos, kas vēl nebija te bijuši un iepazinuši muzeja atjauninātās ekspozīcijas Drustu Tautas nama telpās, un arī tos, kas vēlējās pavadīt šo vakaru neierastāk - muzejā.

🌠 Vakara temats - "priekšmeti rotājās" - bija balstīts ievērojamā drustēnieša Jāņa Rības ornamentu un dekoratīvo priekšmetu pasaulē. Apmeklētājiem pašiem bija dota iespēja gan krāsot Jāņa Rības ornamentu kā mandalas, gan pašiem zīmēt uz māla flīzītes kādu no mākslinieka radītajiem ornamentiem, tā iegūstot sev līdzņemamu paliktnīti piemiņai. Protams, arī spēlēt atmiņas spēli ar kārtīm, kuras slēpa Jāņa Rības ornamentētos priekšmetus un pašus ornamentus.

🫶 Sirsnīgs paldies drustēniešiem un Drustu viesiem, kas atnāca un piedalījās!
🌸 Īpašu Muzeju nakts PALDIES sakām Ojāram Rodem! Viņš ciemakukulī līdzi bija paņēmis kādu skaistu gleznu dāvināšanai Drustu muzejam - novadnieka Jāņa Pureņa gleznu.

🫶 Gaidīsim jūs visus atkal - ne tikai pasākumos, bet arī dienās, kad muzejs atvērts! Drustu muzejs

Attēlos - ieskats no Muzeju nakts 2026 pasākuma Drustu muzejā 2026. gada 23. maijā.

Kultūra Smiltenes novadā Smiltenes novada muzejs Mēru muižā Drustu pagasts

22/05/2026

VASARSVĒTKI.

🌼 Jau pavisam drīz – šo svētdien, 24. maijā, pienāks Vasarsvētki.

🌼 Vasarsvētkus parasti svin 50. dienā pēc Lieldienām, tiem kristīgajā pasaulē ir ļoti būtiska loma un tie ir trešie nozīmīgākie svētki pēc Kristus Augšāmcelšanās un Ziemassvētkiem. Savukārt latviešu tautas folklorā un ticējumos Vasarsvētkiem ir pievērsta īpaša uzmanība, jo tie nosaka veselību un labklājību.

🕊️ Svētā Gara un Vasarsvētku simbols ir balts balodis, kas nolaižas pār mums no debesīm. Tā spārnu skāriens simbolizē to, ka arī katra cilvēka personīgajā dzīvē nav cita spēka gara kā tikai Dieva gars. Svētā Gara krāsa ir sarkanā – asiņu krāsa. Tā norāda gan uz kristīgo mocekļu asinīm, gan arī uz uguns liesmām, kam līdzinās Svētā Gara pārradīta dzīve, dedzīga un citus pārveidot spējīga. Baznīcas vēsturē Vasarsvētku rituāli savu nozīmi ieguva diezgan vēlu, 425. gadā šos svētkus ieviesa kā atsevišķi svinamu dienu.

🌼Vēl Vasarsvētki saistās ar meiju smaržu, līdzīgi kā Jāņos. Vasarsvētku sestdienā visi tīra un pušķo sētu, sakopj istabas, slauka pagalmus, izpušķo māju ar bērziem, ceriņiem. Istabās tiek ienesti bērzi un nolikti pie gultām, kur, reibinoši smaržodami, tie rada sajūtu, ka ir ienākusi vasaras pilnība. Daba ir atvērusies visā savā krāšņajā jaukumā, Vasarsvētki allaž tiek gaidīti ar skaidru, siltu un jauku laiku, kurš dabu jau ir pilnīgi uzmodinājis, tērpdams mežus un pļavas jaunā zaļumā.

🌼 Samērā bieži Vasarsvētkus izvēlas par kristīgo iesvētību dienu, kaut tas ir personisks lēmums nevis īpaši noteikts iesvētību datums.

🌼 Drustu muzeja krājumā ir vairāki priekšmeti, kas apliecina iesvētību faktu dažādos laika periodos.

🌼 Attēlos redzami apsveikumi iesvētībās – greznas kartītes ar baltu ziedu motīviem, pārsvarā ar rožu, liliju un vijolīšu ziediem, ar baltu balodi, kas nolaižas no debesīm, izmantota arī smalka ažūra tehnika. Kartīšu sūtīšanas laiks – 1939. un 1940. gads.

14/05/2026

PRIEKŠMETI ROTĀJAS.

🌠 23. maijā Latvijā norisināsies “Muzeju nakts”. Šogad muzeji iepazīstinās ar vēsturisku priekšmetu piedzīvojumiem, kas sasaucas ar Raiņa atziņu: “Arī lupats reiz bij goda kreklis”, atgādinot, ka ikvienam priekšmetam ir savs stāsts un vērtība.

🌠 Muzeju nakts ietvaros Drustu muzejs būs atvērts no pulksten 18.00 līdz 23.00.

🌠 Par šī gada muzeju nakts galvenajiem varoņiem šogad ir izvēlēti priekšmeti, kuri rotāti pēc pazīstamā drustēnieša, mākslinieka un arī karikatūrista Jāņa Rības veidotajām skicēm. Jāņa Rības mākslinieka talants bija ļoti daudzpusīgs – viņš gleznoja, gatavoja rotaslietas, mēbeļu dizaina skices, pēc pasūtījuma zīmēja lozungus, apsveikumus, galda kartes un afišas. Tomēr visspilgtāk sabiedrības atmiņās Jānis Rība palicis kā asredzīgs karikatūrists.

🌠 Drustu muzeja krājumā ir daudz priekšmetu, kas apliecina drustēnieša Jāņa Rības talantu – gleznas, dažādu dizaina priekšmetu skices, kā arī rotaslietas, kas izgatavotas pēc viņa meta. Atvērta būs
ekspresizstāde "ORNAMENTI mākslinieka un karikatūrista Jāņa Rības skicēs, lietās un izdevumos".

🌠 Vakara pavadīšanai muzejā ir sagatavota īpaša galda spēle, kurā tiks izmantotas kartītes ar Jāņa Rības skicēm - gan ornamentiem, gan priekšmetiem, kā arī iespēja apgleznot glazētus māla paliktnīšus pēc Jāņa Rības ornamentu parauga. Tie, kas vēlēsies veldzēties klusās apcerēs par krāsu un lietu saderību vai iegrimt krāsu pasaulē, Drustu muzejā būs atvēlēta vieta mandalu/ornamentu krāsošanai.

🌠 Atvērtas būs arī visas Drustu muzeja pastāvīgās ekspozīcijas, kurās apmeklētāji var aplūkot liecības gan par Drustu pagasta, gan Drustu skolas, un arī Drustu muižu vēsturi.

🌠 Aktivitātes piemērotas dažādiem vecumiem, aicināts ikviens!
🌠 Ieeja visos pasākumos - bez maksas.

Drustu muzejs Drustu pagasts Drustu Bibliotēka Drustu pagasta vēsture Kultūra Smiltenes novadā

03/05/2026

Vilksim košu zelta jostu
Apkārt savu tēvu zem'.
Lai mirdz mūsu tēvu zeme
Kā actiņa gredzenā.

Sveicam Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas svētkos! 🇱🇻🌷

Drustu muzejs

#2026

30/04/2026

HELMŪTS MARKVARTS (25.04.1894.–06.10.1938.)
– drustēnietis, mākslinieks, aprīļa jubilārs.

🔹 Helmūts piedzima 1894. gada 25. aprīlī Drustu pagasta Seisuma pusmuižā lauksaimnieku ģimenē.
🔹 Viņa vecvectēvs bijis īrs, no kura mantots uzvārds. Tēvs izceļojis bērnībā no Prūsijas uz Latviju, Drustu muižā sācis strādāt par spirta deģi, apprecējis latvieti – Seisuma pusmuižas mantinieci Alīni (citur – Almu) Brodi un pārlatviskojies.
🔹 Helmūts mācījās Drustu draudzes skolā, vēlāk mācījās Pēterpilī, kur pabeidza Svētās Katrīnas ģimnāziju. Viņa radinieks Mariss Vētra atceras, ka septiņus gadus vecais Helmūts, būdams Drustu draudzes skolas audzēknis, labprāt zīmējis zirgus. Tie ļoti patikuši viņa mātei.
🔹 Vēlāk viņš mācījās Svētās Katrīnas reālskolā Pēterpilī, kur par vācu valodas skolotāju strādāja mātes māsa Marta Brode. 1912. gadā Helmūts iestājās Jēkaba Goldblata zīmēšanas un gleznošanas skolā. 1915. gadā viņš izturēja pārbaudījumus un sāka studēt Pēterpils Mākslas akadēmijā.
🔹 Drīz vien Helmūtu mobilizēja Pēterpils Keksholmas gvardu pulkā, kur viņš darbojās trofeju komisijā – zīmēja karogus, kauju skatus, varoņu portretus. Šajā komisijā strādāja arī gleznotājs Kārlis Miesnieks. Īsu laiku Helmūts dienēja arī Latvijas armijā, dažus notikumus no tolaik piedzīvotā un redzētā viņš atainojis vēsturiskajā gleznā „Trešais janvāris 1919. g.”
🔹 1926. gadā Helmūts kopā ar sievu atgriezās Drustu Seisumos, kur strādājis tēva saimniecībā. Šajā laikā viņš iesaistījās Drustu sabiedriskajā dzīvē – zīmēja teātra dekorācijas, piedalījās izrādēs, palīdzēja organizēt Drustu I pakāpes pamatskolas celtniecību, bija tehniskais uzraugs.
♦️ 1938. gada 2. oktobrī, svētdienā, Helmūts Markvarts aizgājis mazgāties ezerā pie mājas, pēc tam saslimis un 6. oktobrī miris. Apglabāts Drustu kapos.
🖌️ Helmūts Markvarts gleznoja kluso dabu, ainavas, figurālās kompozīcijas, rakstīja mākslas kritikas, kā arī vairākas nodaļas Vilhelma Purvīša grāmatai “Mākslas vēsture”. 1943. gadā tikusi gatavota Helmūta Markvarta piemiņas izstāde, bet aviācijas uzlidojumā visi atlasītie darbi tikuši iznīcināti.
🖌️ Mākslas zinātnieks Jānis Siliņš vairākos Helmuta Markvarta darbos esot saskatījis Pola Sezana stilistisko paņēmienu turpināšanos. Savukārt pats autors uzskatīja, ka mākslinieks ietērpj formā to, kas viņu valdzina, un ka “forma ir atkarīga no pārdzīvojuma”.
🔖 Helmūts Markvarts iekļauts Drustu muzeja jaunās topošās ekspozīcijas sadaļā "Ievērojamie drustēnieši".

Attēlos:
➡️ Mākslinieks Helmūts Markvarts, foto.
➡️ Atklātne. Mākslinieks Helmūts Markvarts, glezna "Trešais janvāris 1919. g.".
Drustu pagasta vēsture Smiltenes novada muzejs Mēru muižā Drustu pagasts Kultūra Smiltenes novadā

10/04/2026

Ievērojamajam keramiķim Jēkabam Drandam - 173. 🌼🌼🌼
Ar Smiltenes novada muzejs Mēru muižā

JĒKABAM DRANDAM – 173.
🌼🌼🌼

Šodien, 10. aprīlī, pirms 173 gadiem piedzima ievērojamais Smiltenes keramiķis, lietišķās mākslas meistars Jēkabs Dranda.

Jēkabs Dranda (10.04.1853.–16.05.1915.) ir uzskatāms par pirmo latviešu tautības meistaru, kura darbi ierindojami lietišķi dekoratīvās mākslas jomā un kurš šajā jomā saņēmis starptautisku atzinību. Drandas darbu spilgtā savdabība veidojās, sakrītot laikmeta tendencēm, nejaušiem kontaktiem, meistara amatnieka prasmei un radošai atvērtībai. Viņš atsaucās 20. gadsimta sākuma laikrakstu un žurnālu aicinājumam līdztekus tautas mākslai studēt arī pasaules mākslas paraugus un radīt jaunus, laikmetam atbilstošus darbus.

Šodien Smiltenes novada muzejs ielūkojās 2000. gadā iznākušajā laikrakstā “Smiltenīte”, kas 4. aprīlī publicēja Kārļa Kundziņa juniora (prāvesta Kārļa Kundziņa dēla) fragmentus no viņa ASV izdotās grāmatas “Atmiņas”. Piebildīsim, ka arī šo atmiņu autoram tuvojas dzimšanas diena, tā būs 12. aprīlī.

Atminoties savas bērnības laika tikšanās ar Jēkabu Drandu, Kārlis Kundziņš juniors atmiņu grāmatas nodaļā “Paraugi, kas ierosina…” raksta:
“(..) Kas bija Jēkabs Drande? Viņš bija vienkāršs savas nelielās lauku mājas saimnieks. Bet kas viņu un viņa mājas darīja daudz interesantākas un pievilcīgākas par parastajām lauku mājām un kas mums jau bērnībā lika ne vienu reizi vien mērot ceļu turp, bija vēl kas vairāk – viņš bija podnieks. (..) Dažreiz mēs viņu vai kādu no viņa mācekļiem sastapām darbā pie lielas, kājām iedarbināmas ripas, kurai ap savu asi griežoties, no mīkstā māla ar roku palīdzību varēja veidot visādas formas. (..) Bet dažreiz, uz īpašu lūgumu, Drande atvēra skapjus, kuros glabājās vēl cita veida mākslas darbi: tur tad bija redzamas vēl bļodas, vāzes un krūzes, kas bija rotātas visādiem rakstiem. Poda vai krūzes apaļo vēderu rotāja putnu pāris, kas sēdēja viens otram pretim uz sakrustotiem zariem vai bļodas dibenā uz gaiša fona bija redzams saules krusts vai kāds cits ornaments. Šos savus gleznojumus Drande savā pazemībā uzskatīja vienīgi par “niekiem” (..) Kad no Pēterpils ciemos bija atbraucis valsts vērtspapīru spiestuvē nodarbinātais grafiķis Rihards Zariņš un ieraudzījis šos “niekus”, viņš gribēja no tiem redzēt vairāk un vairāk. Tas mudināja kautro Drandi vēl dedzīgāk ķerties pie rakstiem rotātu šķīvju un vāžu gatavošanas”, netaupot viņa rīcībā esošas krāsas. (..) Drande, paklausīdams Zariņa padomam, nodeva mūsu rīcībā lielāku savu izstrādājumu kolekciju, kuru, Zariņa pamudināti, nosūtījām uz toreiz Milānā, Itālijā, notiekošo mākslas amatniecības izstādi. Neviens nebija vairāk pārsteigts (un savā kautrībā tāds kā nokaunējies) kā pats Drande, kad laikraksti vēstīja, ka viņa izstrādājumi šajā izstādē godalgoti ar sudraba medaļu. Tā Drande kļuva par vienu no mūsu tautiskās keramikas atjaunotājiem.”

Ziņas par Jēkaba Drandas dzīvi.
Jēkabs Dranda piedzima Smiltenes pagasta “Meža Drandās” zemnieku Jēkaba Drandas un Karlīnes ģimenē. Mācījās draudzes skolā, pēc tam (1867―1871) apguva podnieka amatu Valkā pie cunftes podniekmeistara Fridriha Hollerta, bet, atgriezies dzimtajās mājās, uzsāka keramikas darbnīcas celtniecību, ko pabeidza 1882. gadā un nosauca par “Podniekdrandiem”. Šeit turpmākajos gados meistars strādāja, darinot podiņus krāsnīm, kā arī keramikas izstrādājumus ― krūzes, dekoratīvus šķīvjus, vāzes, kuras visbiežāk veda uz tirgiem Raunā, Valkā, Beļavā un Rankā.
Jēkabs Dranda mira no plaušu iekaisuma. Smiltenes Vecajos kapos viņš apglabāts blakus tēvam un mātei. Ceplis, kurā strādāja mākslinieks, gāja bojā ugunsgrēkā dažus gadus pēc kara. 🌼

Kultūra Smiltenes novadā

08/04/2026

Ar Smiltenes novada muzejs Mēru muižā.
Iedvesmojamies un aicinām visus dabas un mākslas mīļotājus!

NETVERAMĀ SINGULARITĀTE un UNION 5 - Smiltenes novada muzejs Mēru muižā!

🐛 🐝 11. aprīlī pulksten 16.00 Smiltenes novada muzejā Mēru muižā aicinām uz mākslinieku apvienības "Union 5" izstādes “Netveramā singularitāte” atklāšanas pasākumu.
☀️ Ieeja un visas aktivitātes atklāšanas pasākumā – bez maksas! ☀️ Laipni gaidīts ikviens interesents!

🐛 Izstāde veltīta mūsu spēkavotam, bagātībai, krāšņumam un rotai - Latvijas dabai un ainavai. Mākslinieki aicina apzināties tās unikalitāti un vērtību, saudzēšanas nepieciešamību.
Mākslinieki aicina palūkoties uz Latvijas burvīgo dabas ainavu un dabas bagātībām nevis kā uz pašu par sevi saprotamu faktu, bet gan kā mūsu bagātību, laimes, iedvesmas un emociju uzpildīšanās avotu.
🐝 Izstādes mākslinieki aicina būt savos lēmumos sazemētiem ar Latvijas zemi, būt atbildīgiem pret vietu, kur gadsimtiem kultivēta mūsu kultūra, kurā integrēta gan zemkopība, augkopība, zvejniecība, biškopība, gan uz to bāzes attīstīts kulinārais mantojums, dziesma, dzeja, literatūra, māksla, dabas pētniecība, zintniecība. Tas viss vēl šodien mums ir un mēs gribam, lai tas būtu arī rīt.

🎩 Izstādes “Netveramā singularitāte” atklāšanā mākslinieki klātesošajiem gatavo dažādus pārsteigumus,
savukārt,
🎷ar mūziku izstādes atklāšanu bagātinās mūziķi Andris un Eduards Vilkasti,
🫟 apmeklētāji varēs iegūt mākslinieces Maijas Bērziņas uz vietas zīmētus portretus,
🫟 stikla gravēšanas meistarklasē pie Ingas Jaunzemes savu roku varēs izmēģināt ikviens interesents, kā arī
🫟 tiek gatavota dāvana ar iemīļoto dzejnieku Imanta Ziedoņa un Aleksandra Čaka nelielu dzejas lasījumu mūzikas pavadījumā.
🫟 Būs arī īpašs sveiciens no Kurzemes hercoga ar galma dāmām Mēru muižas pasākuma dalībniekiem ...

⏩ Pati izstāde Smiltenes novada muzejā Mēru muižā būs skatāma līdz 2026. gada 27. jūnijam muzeja darba laikā.

🎨🎨🎨🎨🎨
Par mākslinieku apvienību UNION 5.
2023. gada vasarā izveidotā “Union 5” uzsāka savu dialogu ar sabiedrību mākslas valodā ar stiklu, gleznām, keramiku un zīdu un fotomākslā iemūžinātiem mirkļiem: Inga Jaunzeme Grīnvalde (stikls), Ausma Gašpere (gleznas), Sandra Osīte (keramika), Laila Vilciņa (zīds) un Aigars Jansons (fotomāksla). 2025. gadā apvienībai pievienojās keramiķe Irēna Greivule, 2026. gadā – gleznotājas Ineta Freidenfelde un Maija Bērziņa, stikla māksliniece Dace Mola un keramiķe Evita Kromule.

Kultūra Smiltenes novadā Gaujienas mūzikas un mākslas skola Smiltenes Mākslas Skola Smiltenes Mūzikas skola Visit Smiltene Visit Vidzeme MĒRU muižas attīstībai