Balvu Novada muzejs

26/08/2026

📸 Īpašs 1. septembra fotostūrītis muzejā! 🎓✨
Izlec klasītes muzeja priekšā un pamēģini pogas dancināšanu.
Svinēsim Zinību dienu kopā!

24/08/2026

Prieks par cilvēkiem, kas uzsākot jaunu ceļu balstās vēsturē!

21/08/2026

Šodien (21.08.2026.) aprit 35 gadi kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas de facto jeb - Konstitucionālā likuma "Par Latvijas Republikas valstisko statusu"pieņemšanas.

ATSKATOTIES 1991.gada AUGUSTA NOTIKUMOS

1991.gadā naktī no 18. uz 19.augustu radikālie komunistiskie spēki PSRS galvaspilsētā Maskavā sarīkoja valsts apvērsuma mēģinājumu. Visā PSRS teritorijā ieviesa ārkārtas stāvokli. 19. augusta pievakarē Rīgas OMON (PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas sevišķo uzdevumu milicijas vienība) kopā ar Baltijas kara apgabala karaspēka vienībām ieņēma vai izdemolēja daudzas valsts un sabiedrisko organizāciju ēkas, ieņēma Latvijas televīzijas centru, Latvijas radio namu, telefona centrāli un telegrāfa staciju, Iekšlietu ministriju, izdemolēja Latvijas Tautas frontes (LTF) ēku, atbruņoja valdības apsardzi, bloķēja Rīgas tiltus. Plkst.19.30 tika pārtraukti Latvijas televīzijas raidījumi, radio turpināja raidīt no slepenā raidītāja Salaspilī.

Apvērsuma laikā notika pēdējais mēģinājums apturēt neatkarības atjaunošanas procesu Latvijā un gāzt Latvijas Republikas likumīgo varu.

Ar laikrakstā “Vaduguns” starpniecību pie Balvu rajona iedzīvotājiem vērsās Balvu rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs Voldemārs Šļakota, viņš aicināja katram izdarīt savu izvēli, ar ko viņi ir un kādas valsts un sabiedrības labā ir gatavi strādāt. Fragments no uzrunas: “Rajona padomes prezidijs, izpildkomiteja turpina darbu, situāciju kontrolējam, un darīsim visu, lai šajā laikā nodrošinātu iedzīvotāju normālu apgādi ar pirmās nepieciešamības precēm, ar pārtiku. Saglabāsim optimismu, saglabāsim mieru! Mēģināsim šajos pārmaiņu laikos pirmām kārtām nodrošināt savu ģimeni, lai varētu pārdzīvot šo laiku.” Uzrunā V.Šļakota uzsvēra, ka rajona izpildkomiteja turpinās darbu līdz brīdim, kamēr šāda iespēja pastāvēs.

20.augustā Balvos notika Latvijas Demokrātiskās darba partijas Balvu rajona valdes sēde, kurā izteica pilnīgu atbalstu Latvijas Republikas valdībai.
Balvu pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomiteja 20.augustā pieņēma lēmumu valdes neitralizācijas gadījumā nodot pilsētas valdes pilnvaras deputātiem Anatolijam Kotānam, Artūram Lapss, Ainim Kronītim. (1.1.)

20.augusta vakarā tornī pie lauksaimniecības pārvaldes ēkas, kur bija izvietojusies LTF Balvu rajona nodaļa, tika uzvilkts Lietuvas PSR karogs. Klāt pielikta zīmīte krievu valodā ar parakstu “Hobat”, piestiprināta Balvu nozīmīte. (Karogs glabājās Balvu Novada muzeja Tekstīliju kolekcijā.) (3.8.)

21.augustā Balvu rajona izpildkomitejā notika rajona organizāciju vadītāju sanāksme, kurā apsprieda situāciju Latvijā un Balvu rajonā. Atbalstot Latvijas Republikas valdības aicinājumu iesaistīties nevardarbīgās pilsoniskās nepakļaušanās kampaņā streiku uzsāka vairākas rajona organizācijas un uzņēmumi. Nestrādāja SCO, PMK-6, Lauktehnika, Daiļrade, Viļakas linu fabrika. Sadzīves pakalpojumu kombinātā strādājis galdnieku cehs Viļakā, vairāki cehi arī Balvos, ATU kolektīvs u.c. (3.3.)

Kas tobrīd notika rajona pagastos - Rugāju pagasta valdes priekšsēdētāja laikrakstu “Vaduguns” informēja, ka Rugāju pagastā viss mierīgi, katrs iet savās gaitās. Arī Šķilbēnu pagasta vecākais Pēteris Supe apgalvoja, ka pagastā viss mierīgi, tiek uzturēti sakari ar rajona izpildkomiteju, vadīsies tikai pēc Latvijas Republikas likumiem, citus likumus nedomā pildīt. Vīksnas pagasta vadītāja Regīna Livke teica, ka īpašu paniku cilvēkos nejūt, katrs dara savu darbu.

Balvu Novada muzejā glabājās Leontija Vizuļa atmiņu pieraksts “Atmodas krāces un atvari”, kurā viņš atceras augusta notikumus: “Augusta puča dienas bija diezgan nepatīkamas. Pirmajā dienā drošs paliek nedrošs, visi grupas (LTF Balvu ciema) dokumenti tika noglabāti rūpīgāk kā parasti un tālāk no acīm. Daži savu sajūsmu par Maskavā notiekošo izteica atklāti, ka nu beidzot pietiks haosu celt, vienreiz punkts būs pielikts. Klausījāmies Latvijas radio ziņas, televīzijas raidījumus - gan Maskavu, gan Rīgu, bet man šķita, ka viss beigsies labi.” (3.7.)

Pēc Tautas frontes Balvu rajona nodaļas koordinācijas centra vadītājas Baibas Voikas teiktā, bijusi neparasti liela Balvu iedzīvotāju atsaucība, cilvēki zvanījuši, interesējušies, kādi jaunumi rajonā, ko paši varētu palīdzēt. “Paldies visiem labajiem cilvēkiem! Šīs dienas parādīja, ka ar draudiem arī mūsu rajona cilvēkus vairs neiebiedēt”, tā B.Voika. (3.6.)
Apvērsuma organizētāji cieta neveiksmi. Augusta puča laikā Latvijas Republikas Augstākā Padome 1991.gada 21.augustā 111 deputātiem balsojot "par" un 13 - "pret" pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, pasludināja Latvijas Republikas pilnīgu neatkarību, izbeidzot 4. maija Deklarācijā noteikto pārejas periodu. (5.)

22.augustā notika Balvu rajona Tautas deputātu padomes ārkārtas sesija. Balvu rajona TDP deputāti pieņēma “Aicinājumu Balvu rajona iedzīvotājiem”, tajā teikts:”Apsveicam Jūs ar ievērojamu notikumu Latvijas Republikas dzīvē - ar Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. /.../ Mēs esam pārliecināti, ka šajās smagajās dienās katrs rajona cilvēks ir izdarījis savu izvēli. Mēs aicinām Jūs atbalstīt un veicināt rajona padomes, tās izpildinstitūciju enerģisku darbību neatkarīgās Latvijas valsts pārvaldei nepieciešamo struktūru izveidē. /.../” (3.5.)

“Trīs dienas. Trīs cerību, izmisuma, pārsteiguma, rīkošanās, diskusiju, gaidīšanas dienas. Mītiņi un sarunas darbavietās. Cīņas spara, nogaidīšanas un pat atklātu draudu dienas”, tā par to dienu notikumiem rakstīja laikraksts “Vaduguns” (3.4.)

Divus gadus pēc «Baltijas ceļa» un dažas dienas pēc augusta puča sakāves PSRS tika rīkota akcija «Liesmojošais Baltijas ceļš», kad ceļu malās visā Baltijā iededza ugunskurus, pieminot okupācijas upurus un nosargāto brīvību.
Klātpievienotajā fotogrāfijā redzama grupa balveniešu uz šosejas Vidzemē akcijas “Liesmojošais Baltijas ceļš” laikā 1991.gada 23.augustā. Pie ugunskura no kreisās 1.R.Cibule, 2.P.Zvejnieks, no labās 2.Porietis, 3.Z.Logina. Fotogrāfija no Balvu Novada muzeja krājuma, fotogrāfs Roberts Priedeslaipa

Izmantotā literatūra

1. Alūksnes Zonālais valsts arhīvs, 352.f., 1.apr., 755 l., 90lp., Balvu pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas Lēmums Nr.118
2. Alūksnes Zonālais valsts arhīvs, 352.f., 1.apr., 755 l., 113lp., Balvu pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas Lēmums Nr.130
3. Balvu Novada muzeja krājuma materiāli;
Iespieddarbu kolekcija:
3.1. Katram jāizdara izvēle // Vaduguns, Nr.100 1991.gada 22.augusts;
3.2. Zvejniece R. Pagastos // Vaduguns, Nr.100 1991.gada 22.augusts;
3.3. Hronika // Vaduguns, Nr.100 1991.gada 22.augusts;
3.4. Šperberga M. Mums lemts - nebūt vergiem! // Vaduguns, Nr.101 1991.gada 24.augusts;
3.5. Aicinājums rajona iedzīvotājiem // Vaduguns, Nr.101 1991.gada 24.augusts;
3.6. Ar draudiem neiebiedēt // Vaduguns, Nr.101 1991.gada 24.augusts;
3.7. Vizuļa L. Atmiņu pieraksts “Atmodas krāces un atvari”;
3.8. Tekstīliju kolekcija, BLNM z/p 401;
3.9. Fotomateriālu kolekcija, BLNM F-5549
4. Lasis F.1991.gada augusta dienas //Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", Nr.43 1992.gada 16.novembris
5. https://www.saeima.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/brivibas-cels

Sagatavoja: Ruta Akmentiņa

21/08/2026

ATSKATOTIES 1991.gada AUGUSTA NOTIKUMOS

1991.gadā naktī no 18. uz 19.augustu radikālie komunistiskie spēki PSRS galvaspilsētā Maskavā sarīkoja valsts apvērsuma mēģinājumu. Visā PSRS teritorijā ieviesa ārkārtas stāvokli. 19. augusta pievakarē Rīgas OMON (PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas sevišķo uzdevumu milicijas vienība) kopā ar Baltijas kara apgabala karaspēka vienībām ieņēma vai izdemolēja daudzas valsts un sabiedrisko organizāciju ēkas, ieņēma Latvijas televīzijas centru, Latvijas radio namu, telefona centrāli un telegrāfa staciju, Iekšlietu ministriju, izdemolēja Latvijas Tautas frontes (LTF) ēku, atbruņoja valdības apsardzi, bloķēja Rīgas tiltus. Plkst.19.30 tika pārtraukti Latvijas televīzijas raidījumi, radio turpināja raidīt no slepenā raidītāja Salaspilī.

Apvērsuma laikā notika pēdējais mēģinājums apturēt neatkarības atjaunošanas procesu Latvijā un gāzt Latvijas Republikas likumīgo varu.

Ar laikrakstā “Vaduguns” starpniecību pie Balvu rajona iedzīvotājiem vērsās Balvu rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs Voldemārs Šļakota, viņš aicināja katram izdarīt savu izvēli, ar ko viņi ir un kādas valsts un sabiedrības labā ir gatavi strādāt. Fragments no uzrunas: “Rajona padomes prezidijs, izpildkomiteja turpina darbu, situāciju kontrolējam, un darīsim visu, lai šajā laikā nodrošinātu iedzīvotāju normālu apgādi ar pirmās nepieciešamības precēm, ar pārtiku. Saglabāsim optimismu, saglabāsim mieru! Mēģināsim šajos pārmaiņu laikos pirmām kārtām nodrošināt savu ģimeni, lai varētu pārdzīvot šo laiku.” Uzrunā V.Šļakota uzsvēra, ka rajona izpildkomiteja turpinās darbu līdz brīdim, kamēr šāda iespēja pastāvēs.

20.augustā Balvos notika Latvijas Demokrātiskās darba partijas Balvu rajona valdes sēde, kurā izteica pilnīgu atbalstu Latvijas Republikas valdībai.
Balvu pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomiteja 20.augustā pieņēma lēmumu valdes neitralizācijas gadījumā nodot pilsētas valdes pilnvaras deputātiem Anatolijam Kotānam, Artūram Lapss, Ainim Kronītim. (1.1.)

20.augusta vakarā tornī pie lauksaimniecības pārvaldes ēkas, kur bija izvietojusies LTF Balvu rajona nodaļa, tika uzvilkts Lietuvas PSR karogs. Klāt pielikta zīmīte krievu valodā ar parakstu “Hobat”, piestiprināta Balvu nozīmīte. (Karogs glabājās Balvu Novada muzeja Tekstīliju kolekcijā.) (3.8.)

21.augustā Balvu rajona izpildkomitejā notika rajona organizāciju vadītāju sanāksme, kurā apsprieda situāciju Latvijā un Balvu rajonā. Atbalstot Latvijas Republikas valdības aicinājumu iesaistīties nevardarbīgās pilsoniskās nepakļaušanās kampaņā streiku uzsāka vairākas rajona organizācijas un uzņēmumi. Nestrādāja SCO, PMK-6, Lauktehnika, Daiļrade, Viļakas linu fabrika. Sadzīves pakalpojumu kombinātā strādājis galdnieku cehs Viļakā, vairāki cehi arī Balvos, ATU kolektīvs u.c. (3.3.)

Kas tobrīd notika rajona pagastos - Rugāju pagasta valdes priekšsēdētāja laikrakstu “Vaduguns” informēja, ka Rugāju pagastā viss mierīgi, katrs iet savās gaitās. Arī Šķilbēnu pagasta vecākais Pēteris Supe apgalvoja, ka pagastā viss mierīgi, tiek uzturēti sakari ar rajona izpildkomiteju, vadīsies tikai pēc Latvijas Republikas likumiem, citus likumus nedomā pildīt. Vīksnas pagasta vadītāja Regīna Livke teica, ka īpašu paniku cilvēkos nejūt, katrs dara savu darbu.

Balvu Novada muzejā glabājās Leontija Vizuļa atmiņu pieraksts “Atmodas krāces un atvari”, kurā viņš atceras augusta notikumus: “Augusta puča dienas bija diezgan nepatīkamas. Pirmajā dienā drošs paliek nedrošs, visi grupas (LTF Balvu ciema) dokumenti tika noglabāti rūpīgāk kā parasti un tālāk no acīm. Daži savu sajūsmu par Maskavā notiekošo izteica atklāti, ka nu beidzot pietiks haosu celt, vienreiz punkts būs pielikts. Klausījāmies Latvijas radio ziņas, televīzijas raidījumus - gan Maskavu, gan Rīgu, bet man šķita, ka viss beigsies labi.” (3.7.)

Pēc Tautas frontes Balvu rajona nodaļas koordinācijas centra vadītājas Baibas Voikas teiktā, bijusi neparasti liela Balvu iedzīvotāju atsaucība, cilvēki zvanījuši, interesējušies, kādi jaunumi rajonā, ko paši varētu palīdzēt. “Paldies visiem labajiem cilvēkiem! Šīs dienas parādīja, ka ar draudiem arī mūsu rajona cilvēkus vairs neiebiedēt”, tā B.Voika. (3.6.)
Apvērsuma organizētāji cieta neveiksmi. Augusta puča laikā Latvijas Republikas Augstākā Padome 1991.gada 21.augustā 111 deputātiem balsojot "par" un 13 - "pret" pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, pasludināja Latvijas Republikas pilnīgu neatkarību, izbeidzot 4. maija Deklarācijā noteikto pārejas periodu. (5.)

22.augustā notika Balvu rajona Tautas deputātu padomes ārkārtas sesija. Balvu rajona TDP deputāti pieņēma “Aicinājumu Balvu rajona iedzīvotājiem”, tajā teikts:”Apsveicam Jūs ar ievērojamu notikumu Latvijas Republikas dzīvē - ar Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. /.../ Mēs esam pārliecināti, ka šajās smagajās dienās katrs rajona cilvēks ir izdarījis savu izvēli. Mēs aicinām Jūs atbalstīt un veicināt rajona padomes, tās izpildinstitūciju enerģisku darbību neatkarīgās Latvijas valsts pārvaldei nepieciešamo struktūru izveidē. /.../” (3.5.)

“Trīs dienas. Trīs cerību, izmisuma, pārsteiguma, rīkošanās, diskusiju, gaidīšanas dienas. Mītiņi un sarunas darbavietās. Cīņas spara, nogaidīšanas un pat atklātu draudu dienas”, tā par to dienu notikumiem rakstīja laikraksts “Vaduguns” (3.4.)

Divus gadus pēc «Baltijas ceļa» un dažas dienas pēc augusta puča sakāves PSRS tika rīkota akcija «Liesmojošais Baltijas ceļš», kad ceļu malās visā Baltijā iededza ugunskurus, pieminot okupācijas upurus un nosargāto brīvību.
Klātpievienotajā fotogrāfijā redzama grupa balveniešu uz šosejas Vidzemē akcijas “Liesmojošais Baltijas ceļš” laikā 1991.gada 23.augustā. Pie ugunskura no kreisās 1.R.Cibule, 2.P.Zvejnieks, no labās 2.Porietis, 3.Z.Logina. Fotogrāfija no Balvu Novada muzeja krājuma, fotogrāfs Roberts Priedeslaipa

Izmantotā literatūra

1. Alūksnes Zonālais valsts arhīvs, 352.f., 1.apr., 755 l., 90lp., Balvu pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas Lēmums Nr.118
2. Alūksnes Zonālais valsts arhīvs, 352.f., 1.apr., 755 l., 113lp., Balvu pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas Lēmums Nr.130
3. Balvu Novada muzeja krājuma materiāli;
Iespieddarbu kolekcija:
3.1. Katram jāizdara izvēle // Vaduguns, Nr.100 1991.gada 22.augusts;
3.2. Zvejniece R. Pagastos // Vaduguns, Nr.100 1991.gada 22.augusts;
3.3. Hronika // Vaduguns, Nr.100 1991.gada 22.augusts;
3.4. Šperberga M. Mums lemts - nebūt vergiem! // Vaduguns, Nr.101 1991.gada 24.augusts;
3.5. Aicinājums rajona iedzīvotājiem // Vaduguns, Nr.101 1991.gada 24.augusts;
3.6. Ar draudiem neiebiedēt // Vaduguns, Nr.101 1991.gada 24.augusts;
3.7. Vizuļa L. Atmiņu pieraksts “Atmodas krāces un atvari”;
3.8. Tekstīliju kolekcija, BLNM z/p 401;
3.9. Fotomateriālu kolekcija, BLNM F-5549
4. Lasis F.1991.gada augusta dienas //Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", Nr.43 1992.gada 16.novembris
5. https://www.saeima.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/brivibas-cels

Sagatavoja: Ruta Akmentiņa

12/08/2026

ILZE BIRUTA LOZE (03.03.1936-10.08.2026)

Šī gada 10. augustā mūžībā devusies viena no izcilākajām Baltijas akmens laikmeta pētniecēm, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle Ilze Biruta Loze. Darba gaitas Latvijas vēstures institūtā viņa uzsāka 1959. gadā kā jaunākā zinātniskā līdzstrādniece, bet kopš 1993. gada darbojās kā institūta vadošā pētniece. Aizvēstures pētniecība ir arheoloģes patiesā aizraušanās un dziļa personiskā misija, kas veidoja I.B. Lozes profesionālo dzīvi un bija galvenais dzinējspēks viņas zinātniskajā darbībā.
Pētījumu rezultāti publicēti daudzās monogrāfijās un vairāk nekā 400 publikācijās, kā arī nolasīti daudzi referāti dažādos zinātnes forumos gan Latvijā, gan citviet pasaulē (Polijā, Beļģijā, Čehoslovākijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Slovēnijā, Horvātijā, Meksikā, Maltā, Krievijā, Dienvidāfrikā u.c.).

I.B. Lozes veikums ir augstu novērtēts. Viņa apbalvota ar SIA “Lattelekom”, Latvijas Izglītības fonda medaļu–diplomu un stipendiju, Latvijas Zinātņu akadēmijas medaļu. I.B. Lozei pasniegta arī Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu Latvijas arheoloģijā, kā Triju Zvaigžņu ordenis.

Arheoloģes ieguldījums Lubāna ezera apkārtnes akmens laikmeta izpētē ir nenovērtējams. Pateicoties viņas pētījumiem, Lubāna mitrājs ir atzīts par vienu no nozīmīgākajiem Eiropas akmens laikmeta apdzīvotības centriem. Lubāna apkārtnē arheoloģe atklājusi apmēram 27 apmetnes, no kurām lielākajā daļā arī veikusi arheoloģiskos izrakumus. Iegūta plaša arheoloģiskā materiāla bāze par Lubāna mitrāja apdzīvotību, tostarp, apmetņu raksturu, seno cilvēku saimniecības formām, iztikas stratēģijām, apbūvi un kultūru. I.B. Loze konstatēja, ka Lubāna mitrājs bija svarīgs dzintara apstrādes centrs. Dzintara pētniecība kļuva par arheoloģes sirdslietu. I.B.Loze organizēja IV Starptautisko dzintara konferenci Latvijā un bija redaktore rakstu krājumam “Amber in Archaeology”. Par dzintaru viņa publicējusi divas grāmatas – “Lubāna mitrāja neolīta dzintars un tā apstrādes darbnīcas” un “Senais dzintars Austrumbaltijā”.

I.B. Lozei bija dziļa interese arī par akmens laikmeta mākslu, publicējot monogrāfiju “Akmens laikmeta māksla Austrumbaltijā”. Viņas redakcijā izdots rakstu krājums “Art, Applied Art and Symbols in Latvian Archaeology”. Savus pētījumus ievērojamā arheoloģe apkopojusi arī vairākās citās monogrāfijās, no tām nozīmīgākās – “Lubāna mitrāja apdzīvotība akmens laikmetā”, “Поздний неолит и ранняя бронза Лубанской равнины,” “Поселения каменного века Лубанской низины. Мезолит, ранний и средний неолит”. Viņa ir līdzautore arī vairākiem kolektīviem izdevumiem – “Latvijas PSR arheoloģija” (1974), “Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. - 1200. g.” (2001) un “Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata” (2021).
Lai arī lielāko daļu sava darba mūža veltījusi tieši Lubāna apkārtnes izpētei, I.B. Loze pētīja arī arheoloģiskos pieminekļus Daugavas HES celtniecības zonā, kā arī veica apzināšanas ekspedīcijas Liepājas rajonā. Vairākas sezonas arheoloģiskā izpēte notika neolīta apmetnēs Ziemeļkurzemes kāpās Pūrciemā un Ģipkā, kur iegūtie rezultāti apkopoti monogrāfijā – “Neolīta apmetnes Ziemel̦kurzemes kāpās”.

Savu laiku I.B. Loze veltījusi arī jaunatnes izglītošanai, lasot arheoloģijas kursu LU Vēstures un filozofijas fakultātē un Rēzeknes augstskolas Humanitārajā fakultātē. Kā Latvijas pārstāve viņa iesaistījās Eiropas arheologu asociācijas dibināšanā un attīstībā.
Arheoloģei patika mūzika, viņa spēlēja vijoli. Tāpat interesēja māksla un ceļojumi, kuru laikā iepazina citu tautu kultūru un vēsturi.

LU HZF Latvijas vēstures institūts ir dziļi pateicīgs par Ilzes Birutas Lozes nostrādātajiem gadiem un atstāto mantojumu nākamajām paaudzēm. Latvijas vēstures institūts izsaka dziļu līdzjūtību viņas tuviniekiem, kolēģiem, studentiem.

Izvadīšana ceturtdien, 20. augustā, plkst. 13.00 no Jaunpiebalgas kapu kapličas.

09/08/2026

👣Holokausts: 1941.gada augusta traģēdija

​Holokausts Latvijā sākās līdz ar pirmajām nacistiskās Vācijas okupācijas dienām 1941.gada jūnijā. Balvos nacistiskais karaspēks ienāca 2.jūlijā.

Trīs cilvēki Balvos bija nošauti jau 1941.gada 12.jūlijā. 1941.gada 9.augustā Kubulu pagasta Celmenē nogalināti 298 ebreji.

Pēc kara nošauto Balvu ebreju radinieki slepkavības vietā uzstādīja pieminekli.

📸 Yad Vashem. Pasaules Holokausta piemiņas centrs https://collections.yadvashem.org/en/photos/64980

07/08/2026

👩‍👧‍👧 Sieviešu spēks un radošums cauri paaudzēm

Jaunajā izstādē muzejā atklājam Gaļinas Gruziņas un viņas dzimtas sieviešu stāstu. Tas ir par radošumu, par dažādām tā izpausmēm, transformāciju un attīstību vienas dzimtas ietvarā.

Izstādē pārsteigumi no Gaļinas un ģimenes pūra lādes. Katrs eksponāts ir autorei personisks, jo izstādi iekārtojusi viņa pati, radot sajūtu, ka esat ienākuši viņas privātajā radošajā telpā. 🎨

​

27/07/2026

Fragments no novadnieka Kārļa Serdāna atmiņām (nostāstiem) - par dzelzceļa pirmsākumiem mūspusē (saglabājot autora stilu un saturu).
----------------------------------------------
Caur Balvu-Kubulu meža masīvu no Pitālavas (tagad Abrenes) tuvojās bārdainu krievu armija, bruņojusies ar zāģiem, cirvjiem, kapļiem un lāpstām, cirsdami kokus un atstādami aiz sevis ceļam līdzīgu stigu, kura izbeidzās pie Sitas kroga. Pēc zināma attāluma no apaļiem kokiem uzcēla garas - ar maziem lodziņiem - dzīvojamās telpas, nosaucot par kazarmēm – tādas mūsu tuvākā apkārtnē bija pretī viensētu grupējumiem: Derdziņu, Gobusalas un Fabrikas kazarmes, kuras ieņēma bārdaiņi krievi, varbūt katra 300(?) vai vairāk. Starp strādniekiem bija veči un jaunieši, drīz arī ieradās sieviešu armija - sievas, meitas un bērni. Telpa nebija sadalīta – vidū atradās divas vai trīs siltuma krāsnis ar krievu parauga priekšām (kur varēja cept un vārīt). Gar abām sienām visā garumā vilkās divstāvu lāvas gulēšanai.

Tā iesākās darbi dzelzceļa līnijai Pitalova- Sita. Dzelzceļš galvenokārt bija domāts apkārtējo mežu izstrādāšanai – malkas, kokmateriālu nogādāšanai uz Krievzemes iekšieni. Dzelzceļš neskāra nevienu apdzīvotu vietu – tā Balvi palika tikai attālumā apm. 5 km, Viļaka tāpat, tad, neskatoties uz to, Balvu saimnieciskā dzīve iesāka pārslēgties no preču piegādāšanas pa zemes ceļu uz dzelzceļu. Radās arī plašs apkārtnes iedzīvotājiem nopeļņas avots. Vajadzēja meža strādniekus (malkas un baļķu griezēju), vajadzēja zirdzeniekus, kuri malku un citus materiālus piegādāja pie dzelzceļa. No žīdiem radās arī mežu uzpircēji (Vietējiem saimniekiem zem zināmiem noteikumiem bija tiesības savas saimniecības mežus izstrādāt dažādā veidā. Pakāpen*ski iesākās lielo mežu iznīcināšana vai arī lauksaimniecības tīrumu paplašināšana uz mežu rēķina.

(Fotogrāfijā no Latvijas Dzelzceļa muzeja materiāliem pasažieru vilciens pie Balvu stacijas 1907.gadā)

23/07/2026

Uz Valda Buša plenēra izstādes atvēršanu bija ieradušās arī Jūrmalas muzeja kolēģes. Izmantojot izdevību - tika apmeklēts arī Balvu Novada muzejs. Prieks par jauno izstādi Muižā un prieks satikt kolēģus!

21/07/2026

Izstāde vēl līdz 3.augustam skatāma Balvu Kultūras un atpūtas centrs !