20/10/2026
Annas un Kalncempju mednieku klubi dibināti 1992. gadā. Abu klubu 35 gadu vēsture apkopota izstādē „Meža takās”, kas apskatāma Viktora Ķirpa Ates muzejā „Vidzemes lauku sēta”.
Pašlaik abos klubos kopumā darbojas 27 mednieki. Pieredzes bagātākais no viņiem ir Voldemārs Saveļjevs, kurš dalījies arī atmiņās par medību tradīcijām un vēsturi pirms mednieku kolektīvu izveidošanas:
"Medībās sāku iet 1953. gadā, jo tajā gadā medībās vecāku uzraudzībā varēja iet no 14 gadiem. Šāvām zaķus, rubeņus, lapsas, vāveres, pīles, vanagus, vārnas, irbēm bija aizliegums. No 1958. līdz 1960. gadam aizliedza zaķu medības. Šajā laikā jau citu zvēru nebija. Stirnas parādījās ap 1956. gadu., aļņi ap 1955. gadu., meža cūkas ap 1960. gadu. Mednieku biedru nauda bija jāmaksā 70 rbļ. + 1 rbļ. marka. Par vanagu maksāja 25 rbļ., vārnu kājām 2 rbļ. Par dzīvnieku ādām maksāja naudā un deva vēl cukuru un bīdeļmiltus. Cik atceros, ja nekļūdos, lapsas āda maksāja 75 rbļ., zaķa āda 2 rbļ. + cukurs un bīdeļmilti. Par vilka ādu 7 rbļ. + 500 rbļ. prēmija un 50 kg liels maiss ar cukuru. Šis maksāšanas laiks varēja būt ap 1954. gadu vai 1955. gadu.
Pašā sākumā tādu kā kolektīvu nebija, mednieki medīja sava ciema teritorijā. Sākumā nebija nekādas uzskaites, ne licenču. Bija drošības noteikumi pirms medībām.
Ap 1970. gadu medniekus pievienoja Alūksnes lauktehnikai, medību objekts bija Mālupē. Pēc tam mūsu kolhozā bija medību objekts Rīgas elektro- spuldžu rūpnīcai un CRB – 16. Tad bijām Alūksnes SCO kolektīvā un bijām kopā ar kalncempiešiem, vadītājs Visvaldis Trons."
Gadu gaitā mednieku kolektīvos ir izveidojušās tradīcijas, kas vieno ne tikai pašus medniekus, bet arī viņu ģimenes un meža nozares speciālistus. Aicinām apmeklēt izstādi un aplūkot vairāk nekā 160 medību trofejas, fotogrāfijas un iepazīt stāstus par medniekiem, mežu un tā iemītniekiem.
Viktora Ķirpa Ates muzejs "Vidzemes lauku sēta"
Alūksnes novada muzejs, Alūksnes Jaunā pils, Alūksne New Palace
Alūksnes novads
Visit Aluksne