gada par brīvprātīgi saziedotajiem līdzekļiem sabiedriskās organizācijas Airītēs sāka veidot piemiņas vietu pulkvedim Oskaram Kalpakam un 1922.gada 3.septembrī atklāja viņam veltītu pieminekli no Zviedrijas melnā granīta. Pieminekli, ko rotāja uzraksts „Pieminat – tēvu zemes brīvestība pirkta dargām asinī”, iesvētīja Saldus mācītājs N. Pieminekli Airītēs uzstādīja arī Atsevišķās studentu rotas kom
andierim kapteinim Nikolajam Grundmanim. To veidoja E. Kuraua akmeņkaltuve Rīgā no Allažu šūnakmens, uz kuras tika piestiprināts mākslinieka J. Legzdiņa darināts bronzas N.Grundmaņa portreta bareljefs. Pieminekli atklāja 1929.gada. 3. Martā Valsts prezidents Gustavs Zemgals. 1933.g. 3. Septembrī kara ministrs ģen. Balodis atklāja sarkanā granītā piemiņas plāksnes Atsevišķās jātnieku nodaļas virsleitnantam Pēterim Krievam un artilērijas leitnantam Hansam Johanam Šrinderam. Vēlāk tika izveidots iežogots zemes uzbērums ar betona kāpnēm uzejai, kas ietvēra visu četru pie Airītēm kritušo karavīru piemiņas zīmes. Pēc savienības „Pulkveža Kalpaka bataljons” ierosinājuma 1930.g. vidū iepretim piemiņas vietai sāka celt ēku pulkveža Kalpaka muzejam. Tā tika veidota etnogrāfiskā stilā pēc arhitekta A.Galindoma projekta, bet apstādījumi un saimniecības ēkas- pēc P.Dreimaņa meta. Būvniecību uzsāka 1935.g. vasarā. Muzeja ēkā izveidoja ekspozīciju par Kalpaka bataljona cīņu gaitām. Par pirmo muzeja pārzini kļuva bijušais kalpakietis J. Vegers. Lai izveidotu muzeja saimniecību, Valsts Zemes banka iedalīja zemesgabalu no Engurnieku mājām, bet daļu savas zemes muzejam atdeva Bundžu māju saimnieks J. Janševics. Muzejs tika atklāts 1936.g. 6.septembrī. „Airītēs” katru gadu notika piemiņas pasākumi, kuros piedalījās karavīri, studenti un koroporācijas, skolēni un valdības pārstāvji. Sākoties PSRS okupācijas režīmām 1940.g. savienības „Pulkveža Kalpaka bataljons” darbība tika pārtraukta, bet muzejs turpināja darboties līdz 1944.gadam. No 1944.gadā Padomju varai apzinoties O.Kalpaka piemiņas nozīmi tautas nacionālajā pašapziņā muzeju likvidēja. 1950.gadā piemiņas ansamblis tika iznīcināts, kritušo karavīru pieminekļus nogrūda no postamentiem un iestūma meža brikšņos. Vēlāk, 1952. gadā pulkveža Kalpaka pieminekli aizveda. Pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem tas ticis iegrūsts Ventā lejpus Skrundas. Tika nojauktas arī saimniecības ēkas –pirts un klēts. Muzeja ēkā iekārtoja pasta nodaļu un dzīvokļus. Sākoties latviešu tautas Atmodai, ko izraisīja sabiedrības demokratizācijas process, grupa entuziastu Oskara Grīga vadībā uzsāka latviešu nacionālo karavīru piemiņas vietu atjaunošanu. Viņu pirmais veikums bija redzams jau 1987.gada 8.novembrī. Mežā iegrūstie pieminekļi tika uzstādīti atpakaļ uz postamentiem. Lai gan okupācijas vara pavēlēja otrreiz izpostīt piemiņas vietu, tomēr pēc – 1988.g. 11.novembrī notika pieminekļu ansambļa atklāšana, kurā piedalījās apmēram 10 000 cilvēku. Uzrakstus pieminekļiem izgatavoja kopsaimniecības „Rosme” akmeņkaļi, bet sejas profila bareljefu kapteiņa Grudmaņa piemineklim atlēja tēlnieks Imants Lukažs. Nākošā gada Lāčplēša dienā- 11.novembrī atklāja arī Oskara Kalpaka pieminekli, ko iznīcinātā vietā no jauna izgatavoja kopsaimniecības „Rosme” akmeņkaļu brigāde Viļņa Berga vadībā. Piemineklis kalts no Kuršīšu apkaimē atrasta tumšā laukakmens. Atjaunoto pieminekli iesvētīja Kandavas prāvests Augusts Ālers un Kuldīgas mācītājs Viesturs Pirro. Nākamais nozīmīgais solis bija muzeja atjaunošana. Muzeja ēkas restaurācijā piedalījās etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja restauratori un kopsaimniecība „Rosme” būvbrigāde galvenā inženiera Laimoņa Miezāja vadībā. Muzeja ekspozīcijā tika akcentēta O.Kalpaka un viņa vadītā bataljona loma Atbrīvošanas karā. Ar profesionālu padomu un praktisku palīdzību ekspozīcijas iekārtošanās piedalījās J.Rozentāla Saldus mākslas un vēstures muzeja darbinieki. Visi piemiņas vietas atjaunošanas vietas darbi tika veikti, izmantojot gan talcinieku, gan sabiedrības saziedotos līdzekļus. Muzejam nozīmīgu atbalstu sniedza arī Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcija un Saldus rajona padome.
1990.g.11.novembrī atjaunotais pulkveža Kalpaka piemiņas muzejs atsāka savu darbību. To atklāja tā laika tieslietu ministrs Viktors Skudra.
1991.gada 7.novembrī ar Saldus rajona padomes lēmumu nr.86 Memoriālā piemiņas vieta „Airītes” tiek nodota J.Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejam. 2006.gada 29.decembrī tiek likvidēta Saldus muzeja filiāle – memoriālā piemiņas vieta „Airītes” un pulkveža Oskara Kalpaka muzejs , pamatojoties uz 2006.gada 16.augusta Sadarbības līgumu starp Saldus rajona padomi un Aizsardzības īpašuma valsts aģentūru. Pēc šī lēmuma piemiņas vietu un muzeju pārņem Latvijas Kara muzejs.
2007.gada 24.novembrī muzeja ēkas otrajā stāvā remontdarbu laikā izcēlās ugunsgrēks un muzeja ēkas otrais stāvs pilnībā nodega. Pēc muzeja atjaunošanas par saziedotajiem līdzekļiem 2013.gada 6.martā muzejā tika atklāta no jauna izveidotā ekspozīcija, kurā tiek raksturota Oskara Kalpaka personība un apskatīta viņa darbība Pirmā pasaules kara laikā un Latvijas atbrīvošanas cīņās.
