11/08/2026
Arheoloģes I. B. Lozes paveiktais Lubāna ezera apkārtnes akmens laikmeta izpētē ir nenovērtējams.
Izsakām līdzjūtību visai arheologu un vēsturnieku saimei un pateicamies par savulaik veidojušos sadarbību un kopā paveikto! 🕊️
ILZE BIRUTA LOZE (03.03.1936-10.08.2026)
Šī gada 10. augustā mūžībā devusies viena no izcilākajām Baltijas akmens laikmeta pētniecēm, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle Ilze Biruta Loze. Darba gaitas Latvijas vēstures institūtā viņa uzsāka 1959. gadā kā jaunākā zinātniskā līdzstrādniece, bet kopš 1993. gada darbojās kā institūta vadošā pētniece. Aizvēstures pētniecība ir arheoloģes patiesā aizraušanās un dziļa personiskā misija, kas veidoja I.B. Lozes profesionālo dzīvi un bija galvenais dzinējspēks viņas zinātniskajā darbībā.
Pētījumu rezultāti publicēti daudzās monogrāfijās un vairāk nekā 400 publikācijās, kā arī nolasīti daudzi referāti dažādos zinātnes forumos gan Latvijā, gan citviet pasaulē (Polijā, Beļģijā, Čehoslovākijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Slovēnijā, Horvātijā, Meksikā, Maltā, Krievijā, Dienvidāfrikā u.c.).
I.B. Lozes veikums ir augstu novērtēts. Viņa apbalvota ar SIA “Lattelekom”, Latvijas Izglītības fonda medaļu–diplomu un stipendiju, Latvijas Zinātņu akadēmijas medaļu. I.B. Lozei pasniegta arī Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu Latvijas arheoloģijā, kā Triju Zvaigžņu ordenis.
Arheoloģes ieguldījums Lubāna ezera apkārtnes akmens laikmeta izpētē ir nenovērtējams. Pateicoties viņas pētījumiem, Lubāna mitrājs ir atzīts par vienu no nozīmīgākajiem Eiropas akmens laikmeta apdzīvotības centriem. Lubāna apkārtnē arheoloģe atklājusi apmēram 27 apmetnes, no kurām lielākajā daļā arī veikusi arheoloģiskos izrakumus. Iegūta plaša arheoloģiskā materiāla bāze par Lubāna mitrāja apdzīvotību, tostarp, apmetņu raksturu, seno cilvēku saimniecības formām, iztikas stratēģijām, apbūvi un kultūru. I.B. Loze konstatēja, ka Lubāna mitrājs bija svarīgs dzintara apstrādes centrs. Dzintara pētniecība kļuva par arheoloģes sirdslietu. I.B.Loze organizēja IV Starptautisko dzintara konferenci Latvijā un bija redaktore rakstu krājumam “Amber in Archaeology”. Par dzintaru viņa publicējusi divas grāmatas – “Lubāna mitrāja neolīta dzintars un tā apstrādes darbnīcas” un “Senais dzintars Austrumbaltijā”.
I.B. Lozei bija dziļa interese arī par akmens laikmeta mākslu, publicējot monogrāfiju “Akmens laikmeta māksla Austrumbaltijā”. Viņas redakcijā izdots rakstu krājums “Art, Applied Art and Symbols in Latvian Archaeology”. Savus pētījumus ievērojamā arheoloģe apkopojusi arī vairākās citās monogrāfijās, no tām nozīmīgākās – “Lubāna mitrāja apdzīvotība akmens laikmetā”, “Поздний неолит и ранняя бронза Лубанской равнины,” “Поселения каменного века Лубанской низины. Мезолит, ранний и средний неолит”. Viņa ir līdzautore arī vairākiem kolektīviem izdevumiem – “Latvijas PSR arheoloģija” (1974), “Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. - 1200. g.” (2001) un “Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata” (2021).
Lai arī lielāko daļu sava darba mūža veltījusi tieši Lubāna apkārtnes izpētei, I.B. Loze pētīja arī arheoloģiskos pieminekļus Daugavas HES celtniecības zonā, kā arī veica apzināšanas ekspedīcijas Liepājas rajonā. Vairākas sezonas arheoloģiskā izpēte notika neolīta apmetnēs Ziemeļkurzemes kāpās Pūrciemā un Ģipkā, kur iegūtie rezultāti apkopoti monogrāfijā – “Neolīta apmetnes Ziemel̦kurzemes kāpās”.
Savu laiku I.B. Loze veltījusi arī jaunatnes izglītošanai, lasot arheoloģijas kursu LU Vēstures un filozofijas fakultātē un Rēzeknes augstskolas Humanitārajā fakultātē. Kā Latvijas pārstāve viņa iesaistījās Eiropas arheologu asociācijas dibināšanā un attīstībā.
Arheoloģei patika mūzika, viņa spēlēja vijoli. Tāpat interesēja māksla un ceļojumi, kuru laikā iepazina citu tautu kultūru un vēsturi.
LU HZF Latvijas vēstures institūts ir dziļi pateicīgs par Ilzes Birutas Lozes nostrādātajiem gadiem un atstāto mantojumu nākamajām paaudzēm. Latvijas vēstures institūts izsaka dziļu līdzjūtību viņas tuviniekiem, kolēģiem, studentiem.
Izvadīšana ceturtdien, 20. augustā, plkst. 13.00 no Jaunpiebalgas kapu kapličas.
